Rūda

Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu. Rūdai jāsatur materiālus, kas ir:

• vērtīgi;
• tādā koncentrācijā kas padara šo materiālu ieguvi, transportu un tālāko pārstrādi ienesīgu;
• iegūstami no rūdas ar pieejamām ekonomiski pamatotajām tehnoloģijām.

Rūdu atradnes ir tādas rūdu minerālu atradnes, kuru apguve ir ekonomiski pamatota. Rūdu minerālu atradnēs var atrasties arī tādi iežu masīvi, kas nav piemēroti derīgo izrakteņu ieguvei.

Līdzās metālu tīrradņiem metālu (dzelzs, alvas, vara, cinka, niķeļa utml.) rūdas ir galvenā šo derīgo izrakteņu dabā sastopamā forma, kas piemērota to rūpnieciskai ieguvei.

Rūdu atradni vērtīgu padara galvenokārt ekonomikas apsvērumi. Tomēr nereti notiek ekonomiski grūtāk pamatojama rūdu ieguve nāciju, kultūru vai atsevišķu indivīdu kultūras, stratēģisko vai sociālo apsvērumu dēļ. Piemēram, kāds grūti iegūstams rotakmens veids var būt nozīmīgs noteiktai kultūrai vai nācijai, kaut arī tam nav noteiktas saimnieciskas nozīmes.

Līdz ar to rūda drīzāk ir ekonomikas jēdziens nevis fizikāli stingri definējams jēdziens. Dažādu materiālu tirgus cenu izmaiņas var padarīt noteiktu atradņu izmantošanu rentablu vai nerentablu. Savukārt jaunu tehnoloģiju attīstība rada pieprasījumu pēc agrāk nepieprasītiem materiāliem, radot lielu vērtību jau agrāk zināmām un par mazvērtīgām uzskatītām minerālu iegulām.

Nozīmīgs faktors rūdu atradnes vērtības noteikšanā ir rūdas koncentrācija. Rūdu ieguve atmaksājas tad, ja vērtīgās izejvielas koncentrācija ir pietiekami augsta, lai pārsniegtu rūdas ieguves, transportēšanas un pārstrādes izmaksas. Visbiežāk rūdu minerāli ir oksīdi, sulfīdi, silikāti vai tīrradņi (piemēram, varš), kuri Zemes garozā nav bieži sastopami, kā arī cēlmetāli, kas nemēdz veidot savienojumus, piemēram zelts.

Rūdu ķermeņi veidojas dažādos ģeoloģiskajos procesos. Rūdu veidošanās procesu sauc par rūdu ģenēzi.