Rīgas Kinostudija

Līdz 1940. gadam filmu ražošanu Latvijā veica īpaša sabiedriski kulturālā departamenta Filmu nozare, kas pakļāvās Sabiedrisko lietu ministrijai. Tās studijās 1939. gadā uzfilmēja spēlfilmu "Zvejnieka dēls".

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā nodibināja Rīgas Mākslas filmu kinostudiju, kuras pirmā spēlfilma bija "Kaugurieši" (1941).

Vācu okupācijas laikā filmu ražošana ar visiem palikušajiem īpašumiem un daļu darbiniekiem pārgāja Ostlandē izveidotās Ostland Film G. m.b. H. Rīgas nozares pārziņā. 1942. gadā režisors Konstantīns Tumils-Tumilovičs šajā studijā uzņēma propagandas filmu "Sarkanā migla" par 1940. gada notikumiem Latvijā. 1943. gadā no Ostland Film atdalīja atsevišķu filmu ražošanas struktūru "Rīgas Filma".

Pēc Otrā pasaules kara krievu padomju režisors Aleksandrs Ivanovs daļēji Rīgas studijā uzņēma filmas "Dēli" (1946) un "Mājup ar uzvaru" (1947).

1948. gadā izveidoja Rīgas Mākslas un hronikalo filmu studiju, apvienojot Mākslas filmu studiju ar Kinohronikas studiju. Studijas telpas bija Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni atradās vairākās Rīgas vietās: tagadējā Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, bijušajā kinoteātrī "Pionieris", tagadējā Rīgas Filharmonijas kamermūzikas zālē un kultūras pilī "Ziemeļblāzma".

1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par Rīgas Kinostudiju.

Jau 1954. gadā arhitekti V. Voronovs un A. Okuņevs izveidoja projektu jaunam Rīgas Kinostudijas ēku kompleksam Šmerļa ielā 3 ar trim filmēšanas paviljoniem (platība 950, 800 un 140 m²).^[2] Celtniecības pirmo kārtu pabeidza 1961. gadā un otro kārta 1963. gadā. Kopš 1964. gada kinostudija ar pilnu jaudu uzsāka darbu jaunajās ēkās. Studijā darbojās scenāriju redakcijas kolēģija, hronikas sektors, leļļu filmu grupa un mākslas un režisoru padomes. 1964. gadā apstiprināja Rīgas kinostudijas emblēmu — kinolentē ietvertu gaiļa zīmi.

Padomju gados studijā filmu uzņemšanu nodrošināja filmēšanas sagatavošanas, uzņemšanas tehnikas, dekorāciju un tehnisko būvju, elektroapgaismes, skaņu tehnikas, filmu apstrādes, montāžas, mehāniskais un autotransporta cehs. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas), kas nodrošināja darbu aptuveni 1000 darbiniekiem.

Kinostudijas mākslas padomes biedri tās pirmsākumos bija pazīstami latviešu teātra darbinieki, režisori un aktieri: Alfreds Amtmanis-Briedītis, Vija Artmane, Eduards Smiļģis un Elza Radziņa.

Kopš 1965. gada kinostudijā darbojās Tautas kinoaktieru studija, kas ļāva studiju beidzējiem iestāties profesionālajās izglītības iestādēs. Vēl studijā darbojās Jauno kinematogrāfistu klubs un kaskadieru grupa.

1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas Kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam.

1991. gada 19. septembrī reģistrēja akciju sabiedrību "Rīgas kinostudija", 1997. gadā valsts īpašumā palika 31,3% akciju. Studija pelnīja ar telpu, inventāra īri un speciālistu pakalpojumiem. 2007. gadā Ministru kabinetā nonāca likumprojekts, saskaņā ar kuru arī 125 Rīgas Kinostudijas filmas būtu jānodod privatizācijai. Pārveidotajā akciju sabiedrībā 42,23% akciju īpašnieks bija jurists Armands Liberts, 24,31% kapitāla piederēja Kultūras ministrijai, bet pārējie 33,45% bija publiskās emisijas akcijas. Kinostudijas valdes priekšsēdētājs bija A. Liberts. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.

2012. gadā akciju sabiedrības padomes priekšsēdētāja bija Ieva Romanova, padomē darbojās Gvido Straube, Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs. Kultūras ministrija vērsās tiesā par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā par 973 Latvijas PSR periodā uzņemto kinofilmu pārdošanu vai iznomāšanu, 2017. gadā tā uzvarēja ilgstošā tiesvedībā pret akciju sabiedrību "Rīgas Kinostudija".^[3] Maksātnespējas datu bāze norāda, ka vairākkārt pieprasīta komercsabiedrības maksātnespēja un vadības laikā komercsabiedrība bijusi spiesta ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu^[4] no 2016. gada līdz 2017. gadam virknes saistību atlikšanai, tajā skaitā nodokļu prasījumu pamatparāda samaksas atlikšanai, nokavējuma procentu un līgumsodu dzēšanai.^[5]

• no 1940 — Alberts Jekste
• 1944—1945 — Augusts Aure-Pavluss
• 1945—1947 — Nikolajs Kiva
• 1947—1948 — Igors Čerņaks
• 1948—1964 — Pāvels Jankovskis
• 1964—1968 — Frīdens Koroļkēvičs
• 1968—1987 — Heinrihs Lepeško
• 1987—1990 — Rihards Pīks

• 1962—1967 — Arvīds Grigulis
• 1967—1972 — Jāzeps Osmanis
• 1973—1976 — Uldis Norietis
• 1976—1981 — Osvalds Kublanovs
• 1981—1982 — Leo Rage
• 1982—1987 — Lija Brīdaka
• 1987—1990 — Tālivaldis Margēvičs

Šajā sadaļā uzskaitītas visas 217 pilnmetrāžas spēlfilmas, īsmetrāžas spēlfilmas, TV spēlfilmas, kā arī muzikālās filmas, kuras uzņemtas Rīgas Kinostudijā vai sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju laika posmā no 1941. līdz 2000. gadam (ieskaitot laika posmu no 1941. līdz 1958. gadam, kad Rīgas Kinostudija vēl nebija dibināta un studija saucās Rīgas Mākslas filmu studija un Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija). Sarakstā nav iekļautas dokumentālās filmas un pasūtījuma filmas, kuru uzskaitījumu ir iespējams atrast Latvijas gada notikumu rakstos.

Pēc krievu kinokritiķa Sergeja Kudrjavceva datiem^{[10][11][12][13][14][15][16]}

Rīgā, Šmerļa ielā esošais Rīgas Kinostudijas komplekss sastāv no 3 paviljoniem un viena foto paviljona.

• 1. paviljons — 38 x 26 metri (988 m²) griestu augstums 12,5 metri.
• 2. paviljons — 32 x 26 metri (832 m²) griestu augstums 9,0 metri.
• 3. paviljons — 14 x 10 metri (140 m²) griestu augstums 5,0 metri.
• Foto paviljons — 5,04 x 9,28 metri (46,56 m²)

Studijā ir arī lielākais zaļais fons Eiropā.^[18]

• Mēmais kino Latvijā

• Rīgas Kinostudijas oficiālā mājas lapa