Poliandrija

Poliandrija (sengrieķu: πολυανδρία (polyandria), no πολύ- (poly-) — 'daudz' un ἀνήρ (anēr) — 'vīrs') jeb daudzvīrība ir poligāmijas forma, kurā sieviete ir vienlaikus precēta ar diviem vai vairāk vīriem. 19. gadsimtā poliandrija bija sastopama pie aleutiem un eskimosiem, bet mūsdienās ir sastopama dažās Indijas daļās, Himalajos (Tibetā, Kašmirā, Sikimā un Butānā), atsevišķos reģionos Mongolijā, Ķīņā un dažos Subsahāras rajonos Āfrikā.

Poliandrijas paveidu, kurā sieviete ir vienlaicīgi precēta ar diviem vai vairāk brāļiem, veidojot vienu mājsaimniecību, sauc par fraternālo poliandriju un daudzi antropologi uzskata, ka šis poliandrijas paveids ir sastopams visbiežāk.

Ja vīri savstarpēji nav asinsradinieki, tad poliandriju sauc par nefraternālu un tādas savienības tiek veidotas ar sievieti, kurai ir augsts sabiedriskais stāvoklis. Vīrieši savā starpā dala ekonomiskos pienākumus un seksuālās tiesības uz sievieti.

Dažkārt poliandrijas rašanās sabiedrībā saistīta ar sieviešu dzimuma jaundzimušo nogalināšanu, kas tika praktizēta dažās sabiedrībās, tādējādi izjaucot līdzsvaru starp vīriešu un sieviešu skaitu.

Poliandrija Rietumhimalaju hinduistu sabiedrībās tiek skaidrota ar to, ka zemes resursi ir trūcīgi un pēcnācēju skaits ir jāierobežo. Tāpēc vairāki vīrieši (brāļi) veido attiecības ar vienu sievieti. Atšķirībā no poliginijas šādas savienības reprodukcijas potenciālu ierobežo vienas sievietes kapacitāte. Līdz ar to poliandrijas sociālā funkcija šajā gadījumā ir pieskaņot darbaspēka potenciālu pieejamajiem zemes resursiem.^[1]

Sabiedrībās, kur poliandrija tiek pieļauta, parasti tā ir tikai viena no dažādām pieejamajām laulības stratēģijām.