Permas novads

Permas novads
	Permas novads
	Пермский край
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	160 600 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	2 819 421
- Blīvums	17,6/km²
- Tautas	krievi (85,18%)
Pilsētas	14
Rajoni	33
	Mājaslapa: http://www.perm.ru/
	Permas novads Vikikrātuvē

Permas novads ir viens no Krievijas Federācijas novadiem. Tas robežojas ar Baškorostānu dienvidos, Udmurtiju un Kirovas apgabalu rietumos, Komi Republiku ziemeļos un Sverdlovskas apgabalu austrumos.

Vēsture

Permas novads (*Permia provincia*) jeb "Lielā Perma" 1549. gada kartē

Vikingu laikos Barenca jūras piekraste un tajā ietekošo upju baseins no 9. gadsimta tika dēvēts par Bjarmaland (latīņu: Bjarmia), no kā cēlies mūsdienu Permas nosaukums. 11. gadsimtā tā nokļuva Novgorodas valsts pārvaldē, pēc 1472. gada Maskavas lielkņazistes ietekmē kā Permas novads jeb "Lielā Perma" (Пермь Великая), pēc 1547. gada Krievijas caristes sastāvā. 1582. gada maijā atamana Jermaka vadītie kazaki no Permas novada iebruka Sibīrijas hanistē.

Pēc Pētera I 1708. gada administratīvās reformas šī teritorija ietilpa Sibīrijas guberņā. 1780. gadā izveidoja patstāvīgu Permas vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Permas guberņu. 1923. gadā Permas guberņu likvidēja un iekļāva Urālu apgabala sastāvā, vēlāk atkal izveidoja atsevišķu apgabalu, ko nodēvēja par Molotovas apgabalu (1940—1957). 1941. gadā Molotovas apgabala Usoļlaga soda nometnē nometināja no Latvijas deportētos valsts un saimnieciskos darbiniekus, vairums no viņiem gāja bojā, vai tika nošauti pēc šeit darbojošos NKVD izmeklētāju apsūdzību izvirzīšanas.

1925. gada 26. februārī PSRS valdība KPFSR Urālu apgabalā izveidoja Komi Permiešu nacionālo apvidu (Коми-Пермяцкий национальный округ). 1977. gadā to pārdēvēja par Komi Permiešu autonomo apvidu. 2004. gadā Komi Permiešu autonomo apvidu likvidēja, to apvienojot ar Permas apgabalu un izveidojot Permas novadu.