Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Visplašāk Latvijā izplatītā kokaugu suga. Parastās priedes mūža ilgums ir 200-500 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Priedes spēj pielāgoties dažādām vides temperatūrām un augsnes mitrumam un auglībai, tā sastopama gan sausās kāpās, gan auglīgās augsnēs, gan purvos — tai ir plaša ģeogrāfiska izplatība.[1]
| Parastā priede Pinus sylvestris | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Priežu dzimta (Pinaceae) |
| Ģints | Priedes (Pinus) |
| Suga | Parastā priede (P. sylvestris) |
 Parastā priede Vikikrātuvē | |
Parastā priede bija izvēlēta par 2017. gada koku Latvijā.[2] Tā ir ļoti plaši izplatīta un aizņem 38% Latvijas mežu kopplatības.[3]
Apraksts
labot šo sadaļuAtkarībā no dzīves vietas, priedei var būt atšķirīgs izskats: sausos mežos augušām priedēm raksturīgs garš, tievs stumbrs, savukārt purvos augušās ir īsas un līkas. Klajumā augušām priedēm vainags ir sazarotāks, tās ir īsākas nekā mežā augušās.[4] Tām ir gara mietsakne, kas ļauj noturēties arī smiltīs, turklāt tiek klāt dziļajiem pazemes ūdeņiem. Parastā priede sāk ziedēt 10-25 gadu vecumā.
Priedes saknes veido simbiozi ar mikorizas sēnēm. Šīs savstarpēji labvēlīgās attiecības palīdz kokam uzņemt barības vielas un veicina tā augšanu.[5]
Priežu medicīniskie preparāti
labot šo sadaļuPriežu pumpuru preparātiem piemīt dezinficējošas un diurētiskas īpašības, bez tam tie sekmē organisma atkrēpošanu. Tēju un uzlējumu lieto augšējo elpošanas ceļu iekaisumu slimību ārstēšanai. Ārīgi lieto inhalācijām, peldēm, kā arī nervu, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Priežu skujas izmanto vitamīnu dzērienu pagatavošanai un zāļu iegūšanai. Skuju ēterisko eļļu lieto ārīgi ierīvējumos pret podagru un reimatismu. Tā ietilpst arī preparāta pinabīna sastāvā. Tēju gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdoša ūdens. No parastās priedes iegūst terpentīnu, balzamu, kolofoniju, darvu, ogli un citus produktus, kurus izmanto kā medicīnā, tā arī citās tautas saimniecības nozarēs. Terpentīns ietilpst dažādu preparātu, piemēram, olimetīna, enatīna un citu preparātu sastāvā. No terpentīna gatavo terpīnhidrātu, kamparu un dažādas smaržas, kuras izmanto parfimērijā. Kolofoniju un priežu balzamu lieto plāksteros. Darvu izmanto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli pret dažādām ādas slimībām. Terpentīnu inhalāciju veidā lieto augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un kā dezinficējošu un atkrēpošanas līdzekli bronhītu ārstēšanai. To izmanto dažādās ziedēs kā kairinošu un sāpes atvelkošu līdzekli. Aktivēto ogli lieto kā absorbentu pret rūgšanas un pūšanas procesiem zarnās, gāzu uzkrāšanos, saindēšanos ar alkaloīdiem un citām vielām, lai gan praktiski šim nolūkam izlieto galvenokārt bērzu, liepu vai citu lapu koku ogli. Priežu pumpuri ietilpst dažu jaukto tēju sastāvā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Viesturs Melecis. Ekoloģija. Rīga : LU akadēmiskais apgāds, 2011. 57. lpp.
- ↑ Gada koks — parastā priede LSM
- ↑ A. Mauriņš, A. Zvirgzds. Dendroloģija. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 102. lpp.
- ↑ Mežu ceļvedis. Lauku ceļotājs. ISBN 978-9934-8181-8-9.
- ↑ Imants Baumanis, Jansons, Neimane. Priede. Selekcijas, ģenētika un sēklkopība Latvijā. Daugavpils : Daugavpils Universitāte akadēmiskais apgāds "Saule", 2014. 24. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā priede.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |