Olivjē Mesiāns (izrunā: [mɛsjɑ̃], franču: Olivier Messiaen, dzimis 1908. gada 10. decembrī, miris 1992. gada 27. aprīlī) bija franču komponists, ērģelnieks, mūzikas teorētiķis, pedagogs un ornitologs.
Viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta franču komponistiem, sacerējis skaņdarbus gan orķestrim, gan klavierēm, gan arī ērģelēm.
|
|
| Profesionālā informācija
|
| Mācības
|
Parīzes konservatorija (Pols Dikā, Moriss Emanuēls, Šarls Vidors, Marsels Diprē)
|
| Skolnieki
|
Pjērs Bulēzs, Kvinsijs Džonss, Žerārs Grizē, Ivonna Lorio, Tristans Mirejs, Karlheincs Štokhauzens, Mikiss Teodorakiss, Janniss Ksenakiss
|
|
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts  |
Dzimis 1908. gadā Aviņonā angļu literatūras skolotāja Pjēra Mesjē un rakstniece Sesilas Sovāžas ģimenē. Bērnībā dzīvoja Grenoblē un Nantē, jau septiņu gadu vecumā sāka komponēt un sāka mācīties klavierspēli un tūlīt pēc Pirmā pasaules kara beigām 11 gadu vecumā 1919. gadā iestājās Parīzes konservatorijā, kuru pabeidza 1930. gadā. Kopš 1931. gada spēlēja ērģeles Trīsvienības katedrālē Parīzē, līdztekus pasniedza Parīzes Normālajā mūzikas skolā un Schola Cantorum de Paris (1936—1939).
Otrā pasaules kara sākumā viņu 1939. gadā iesauca Francijas armijā, Francijas kampaņas laikā viņš pie Verdenas krita gūstā un līdz 1941. gadam atradās karagūstekņu nometnē pie Gerlicas. Pēc atbrīvošanas viņu pieņēma darbā par Parīzes konservatorijas harmonijas profesoru, pēc kara beigām 1947. gadā par analīzes, estētikas un ritmikas klases profesoru, 1966. gadā par kompozīcijas klases profesoru.
Miris 1992. gadā Klišī (Clichy-la-Garenne) Odesēnas departamentā.
- Debesu svinības (Le Banquet céleste, 1928), ērģeļmūzika
- Poēmas Mi (Poèmes pour Mi, 1936), vokālais cikls
- Tā Kunga dzimšana (La Nativité du Seigneur, 1935), ērģeļmūzika
- Slavējamie ķermeņi (Les Corps Glorieux 1939)
- Kvartets laika galam (Quatuor pour la fin du temps, 1940–1941) vijolei, klarnetei, čellam un klavierēm
- 20 skatieni uz jaundzimušo Jēzu (Vingt regards sur l’enfant-Jésus, 1944) klavierēm
- Simfonija Turangalila (Turangalîla-Symphonie, 1948)
- Melnais strazds (Le Merle noir, 1951) flautai un klavierēm
- Svētais Asīzes Francisks (Saint François d’Assise, 1982), opera
- Viņpusējā atspulgi … (Éclairs sur l’Au-delà …, 1987–1991) orķestrim
