Nikolajs Radvils Melnais

Nikolajs Radivils; Mikołaj Krzysztof Radziwiłł Czarny
Personīgā informācija
Dzimis	1515. gada 4. februārī ; Ņasviža
Miris	1565. gada 29. maijā (50 gadi); Viļņa

Nikolajs Radvils, arī Radivils, saukts Melnais^[1] (latīņu: Nicolaus Radivillus Niger, lietuviešu: Mikalojus Radvila Juodasis), arī Nikolajs Radzivils (baltkrievu: Мікалай Крыштап Радзівіл Чорны, poļu: Mikołaj Krzysztof Radziwiłł Czarny, 1515-1565) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un diplomāts no Radvilu dzimtas. Lietuvas māršals (1545), Lietuvas kanclers (1550), Viļņas vaivads (1551). Livonijas kara laikā panāca Livonijas un Lietuvas militāro savienību pret Krieviju. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas (1561) bija Rīgas arhibīskapijas administrators (1563–1565).

Dzīvesgājums

Dzimis 1515. gada 4. februārī Ņasvižā Traķu vaivadijas kastelāna Jāņa Radvila (Jonas Radvila) ģimenē. Jaunību pavadīja Polijas karaļa Sigismunda I (1467-1548) Krakovas galmā, kur sadraudzējās ar jauno princi Sigismundu Augustu. 1544. gadā viņu iecēla par Lietuvas zemes maršalu, 1547. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V viņu iecēla impērijas firsta kārtā. 1550. gadā viņš kļuva par Lietuvas kancleru, 1551. gadā par Viļņas vaivadu. 1553. gadā pārgāja kalvinisma ticībā, 1557. gadā Viļņā nodibināja reformātu baznīcu un skolu.

Pēc Livonijas kara sākšanās firsts Nikolajs Radvils veicināja Livonijas un Lietuvas tuvināšanos. 1557. gada septembrī Livonijas ordenis noslēdza vienošanos ar Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību karā pret Krieviju. 1559. gada augustā Viļņā Livonijas ordenis noslēdza protekcijas līgumu (Viļņas līgumu) ar Lietuvu.

1560. gada jūnijā N. Radvils ieradās Rīgā, lai vienotos par Lietuvas karaspēka iesaistīšanos Livonijas aizsardzībā pret Krievijas uzbrukumu. 1561. gada augustā viņš vēlreiz ieradās Rīgā un 8. septembrī piešķīra pilsētai drošības garantijas. 1561. gada oktobrī un novembrī Viļņā veda sarunas ar Livonijas kārtām, kas noveda pie Viļņas ūnijas parakstīšanas 28. novembrī. Sigismunds II Augusts iecēla viņu par Livonijas pārvaldnieku. 1562. gada janvārī N. Radvils trešo reizi ieradās Rīgas pilī, lai organizētu Livonijas ordeņa likvidāciju. Livonijas ordeņa pēdējais mestrs Gothards Ketlers 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Nikolajam Radvilam, pretī saņemot Kurzemes un Zemgales hercoga kroni. Pirms tam viņš izdeva aktu Rīgas arhibīskapijas bruņniecībai, solīdams ticības brīvību, privilēģijas, aizsardzību pret krieviem, palikšanu arhibīskapa pakļautībā utt. Pēc arhibīskapa Vilhelma nāves 1563. gadā sakās Lietuvas cīņa ar Zviedriju, kas beidzās ar Lietuvas uzvaru un N. Radvila kļūšanu par Rīgas arhibīskapijas administratoru.

Miris 1565. gada 29. maijā Viļņā.

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Brandenburgas Vilhelms (pēdējais Rīgas arhibīskaps)	Rīgas arhibīskapijas administrators 1563. - 1565.	Pēctecis: Jānis Hodkevičs

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.

[1]