PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Pārņemot varu 1917. gadā, boļševiki likvidēja Krievijas Iekšlietu ministriju un policijas vienības, vietā izveidot Viskrievijas Ārkārtas komisiju ("čeku") un miliciju, kas bija pakļautas Padomju Krievijas Iekšlietu Tautas komisariātam (NKVD).^{[nepieciešama atsauce]} PSRS NKVD dibināta 1934. gadā.^[1]

1946. gadā visi Tautas komisariāti pārtapa par ministrijām un NKVD mainīja nosaukumu uz Iekšlietu ministriju (MVD; Министерство внутренних дел, МВД). Slepenpolicija kļuva par daļu no MVD, kad Lavrentijs Berija apvienoja MGB (Министерство государственной безопасности) un MVD 1953. gada martā. Pēc Berijas padzīšanas MVD vēlreiz pārdalījās. MVD paturēja vienīgi milicijas (policijas) funkcijas, kamēr 1954. gadā jaundibinātā KGB pārņēma valsts drošības dienesta (slepenpolicijas) funkcijas.

 

• Genrihs Jagoda (Ягода, Генрих Григорьевич), 1934. gada 10. jūlijā—1936. gada 26. septembrī (nošauts 1938. gadā)
  • Jakovs Agranovs (Агранов, Яков Саулович, 1. vietnieks valsts drošības lietās) 1934. gada 10. jūlijā—1937. gada 15. aprīlī (nošauts 1938. gadā)
• Nikolajs Ježovs (Ежов, Николай Иванович) 1936. gada 26. septembrī—1938. gada 25. novembrī (nošauts 1940. gadā)
  • Mihails Frinovskis (Фриновский, Михаил Петрович, 1. vietnieks valsts drošības lietās) 1937. gada 15. aprīlī—1938. gada 8. septembrī (nošauts 1940. gadā)
  • Lavrentijs Berija (Берия, Лаврентий Павлович, 1. vietnieks valsts drošības lietās) 1938. gada 22. augustā—1938. gada 25. novembrī (nošauts 1953. gadā)
• Lavrentijs Berija (Берия, Лаврентий Павлович) 1938. gada 25. novembrī—1945. gada 29. decembrī (nošauts 1953. gadā)
  • Vsevolods Merkulovs (Меркулов, Всеволод Николаевич, 1. vietnieks valsts drošības lietās) 1938. gada 16. decembrī—1941. gada 3. februārī (nošauts 1953. gadā)
• Sergejs Kruglovs (Круглов, Сергей Никифорович) 1945. gada 29. decembrī—1946. gada 15. martā

Nikolaja Ježova vadībā NKVD organizēja Lielo teroru. Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks — 950 000 līdz 1,2 miljoniem.^[2] 1938. gadā Staļins Maskavā iecēla Beriju par NKVD vietnieku un drīz pēc tam viņš vadīja visu NKVD. Tīrīšanas "pārmērībās" vainoja Ježovu un 1940. gadā viņu nošāva.

Otrā pasaules kara laikā 1940. un 1941. gadā NKVD organizēja deportācijas Baltijā, Polijā un citās PSRS okupētajās zemēs. 1940. gada 5. martā, pēc Gestapo—NKVD trešās konferences Zakopanē, Staļinam piekrītot, NKVD sarīkoja Katiņas slaktiņu. Kara laikā miljoniem NKVD Gulaga cietumnieku nodarbināja kara rūpnīcās. 1944. gadā Berija organizēja čečenu, ingušu, balkāru un citu tautu deportācijas.

NKVD pārraudzīja PSRS kodolieroču projektu,^[3] kā arī veiksmīgo spiegošanas kampaņu pret ASV, iegūstot nepieciešamo tehnoloģiju. NKVD savāca strādniekus darbietilpīgam projektam, iesaistot vismaz 330 000 cilvēkus. Gulags arī nodrošināja darbaspēku urāna raktuvēm un pārstrādes rūpnīcām, kā arī kodolieroču izmēģinājumu poligonu būvniecībai, kā piemēram Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons un poligons Novaja Zemļā. NKVD arī rūpējās par projekta drošību.

• NKVD "Latviešu operācija"
• Magadana
• Sevvostlags

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• NKVD vēsture (angliski)/(krieviski)