Meldri
Meldri (latīņu: Scirpus) ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu. Sastopamas arī miniatūras sugas ap 20—30 cm garumā. Stublāji klāti ar lineārām lapām, līdzīgi kā grīslim. Cilindriskie stublāji var būt gludi un resni, kā arī lapām, bet tikai ar lapu makstīm. Dažām sugām lapas ir pavedienveidīgas, veidojot pie saknes rozeti. Ziedkopa stublāja galā, parasti ļoti zarota, čemurveidīga vai skarveidīga, sastāv no daudzām vārpiņām. Skaras var sasniegt 10 cm. garumu. Ziedi ir divdzimuma. Ziedam ir 1—3 putekšņlapas un 2—3 drīksnas. Apziedni parasti veido sariņi. Auglis ir plakani uzpūsts divšķautnains vai trīsšķautnains riekstiņš. Zemūdens daļu veido ložņājošs vai saīsināts saknenis.
| Meldri Cyperaceae | |
|---|---|
 Meža meldrs (S. sylvaticus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Meldri (Scirpus) |
 Meldri Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuMeldri ir izplatīti visā pasaulē, bet vislielākā daudzveidība ir tropos un subtropos. Tie parasti aug ūdenstilpēs vai purvos, atsevišķas sugas peld uz ūdens virsmas. Meldru ģintī ir ap 300 sugām. Latvijā ir konstatētas 5 sugas, kas visas ir daudzgadīgi lakstaugi. Sakņojošais (S. radicans) un saru meldrs (S. setaceus) Latvijā ir aizsargājamas sugas. Meža meldrs (S. sylvaticus) bieži ir sastopams mitrās kūdrainās pļavās, slapjos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju piekrastēs. Ezera meldrs (S. lacustris) bagātīgi aug Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, saldūdeņos un to piekrastēs. Turpat, tikai retāk, ir sastopams arī zilganais meldrs (S. tabernaemontani). Ezeru un zilgano meldru daži autori nodala lielmeldru ģintī (Schoenoplectus).
Pielietojums
labot šo sadaļuMeldri plaši tiek izmantoti dažādiem rokdarbu pinumiem. No tiem gatavo saimniecības somas, grozus, paklājiņus u.c. dekoratīvus elementus. Pīšanai tiek izmantotas meldru lapas. Atkarībā no ievākšanas laika tās var būt zaļā vai dzeltenā krāsā. Krāsas un elastības saglabāšanai tās žāvē ēnā. Agrāk meldri tika izmantoti arī kā celtniecības materiāls. Ar tiem klāja māju jumtus, izmanto apmetumu nostiprināšanai. Pagājušā gadsimtā meldrus lauku celtniecībā izmantoja meldru betona iegūšanai, jaucot tos ar cementa vai ģipša masu. Tos var izmantot arī vienkārši kā kurināmo. Meldru sakneņos ir daudz cietes. Senos laikos no izžāvētiem sakneņiem gatavoja miltus.