Makss Planks

Dzimis Ķīlē, Planks uzsāka studēt fiziku Minhenes Universitātē jau 16 gadu vecumā 1874. gadā; 1879. gadā, 21 gada vecumā, viņš saņēma doktora grādu Berlīnē. Viņa diplomdarbs bija par otro termodinamikas likumu. Savu izvēli studēt fiziku viņš formulēja vēlāk: "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē."

1900. gadā Planks postulēja, ka enerģija tiek izstarota mazās, noteiktās vienībās, ko viņš nosauca par kvantiem. Savu teoriju attīstīdams tālāk, viņš konstatēja, ka katra kvanta enerģija ir vienāda ar radiācijas frekvences un universālas konstantes reizinājumu. Šī konstante ir pazīstama kā Planka konstante. Planks izveidoja pats savu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz fundamentālām fizikālām konstantēm. Tāpat viņš atklāja siltuma radiācijas likumu, kas tagad pazīstams kā Planka radiācijas likums. Sākumā Planka apgalvojumi sastapās ar skepsi, taču pamazām viņa teoriju pieņēma Nilsa Bora veiksmīgo pētījumu dēļ. Planka atklājumi tomēr nelika atteikties no teorijas, ka gaismas vai matērijas radiācija tiek izstarota viļņos. Tagad fiziķi uzskata, ka elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan viļņa, gan daļiņas daba. Planka atklājumi, ko vēlāk apstiprināja arī citi zinātnieki, bija pamats pilnīgi jaunam zinātnes laukam, ko pazīst kā kvantu mehāniku.

1918. gadā Planks saņēma Nobela prēmiju fizikā par kvantu fizikas aizsākšanu.^[1]

1930. gadā Planks tika ievēlēts par Ķeizara Vilhelma institūta (Kaiser-Wilhelm-Gesellschaft) prezidentu, ko vēlāk, pēc viņa nāves, pārdēvēja par Maksa Planka biedrību. Viņš pakļāva sevi briesmām, atklāti kritizējot nacistu režīmu, kas nāca pie varas Vācijā 1933. gadā, un aicinot Ādolfu Hitleru saudzēt ebreju zinātniekus. Viņa dēlam Ervīnam tika piespriests nāvessods par piedalīšanos 1944. gada 20. jūlija atentātā ar nodomu nogalināt Hitleru, viņš mira Gestapo. Pirms tam jau Planks bija zaudējis gan savu pirmo sievu (mirusi 1909. gadā), gan vecāko dēlu Kārli (kritis karā 1916. gadā), gan abas meitas (mirušas dzemdībās).^[2] 1944. gadā tika sabombardēta Planku māja Berlīnē. Planks kopā ar savu otro sievu un dēlu pārcēlās uz Getingeni, kur mira 1947. gada 4. oktobrī 89 gadu vecumā.

Maksa Planka vārdā nosaukts asteroīds 1069 Planckia, kā arī ESA orbitālā observatorija Planck (palaista 2009. gadā).

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makss Planks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Maksa Planka biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l