Lisabona
| Lisabona Lisboa | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
 | |||
| |||
  Lisabona | |||
| Koordinātas: 38°42′N 9°11′W / 38.700°N 9.183°WKoordinātas: 38°42′N 9°11′W / 38.700°N 9.183°W | |||
| Valsts |
 Portugāle | ||
| Reģions | Lisabonas reģions | ||
| Apgabals | Lisabonas apgabals | ||
| Dibināta | 1200. gadā p.m.ē. | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Antoniu Košta | ||
| Platība | |||
| • galvaspilsēta | 84,8 km2 | ||
| Augstums | 2 m | ||
| Min. augstums | 0 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • galvaspilsēta | 545 923 | ||
| • urbānā teritorija | 2 435 837 | ||
| • aglomerācija | 2 830 867 | ||
| Laika josla | WET (UTC+0) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | WEST (UTC+1) | ||
| Pasta indeksi | 1149-014 Lisboa | ||
| Tālruņu kods | (+351) 21 XXX-XXXX | ||
| Mājaslapa | cm-lisboa.pt | ||
 Lisabona Vikikrātuvē | |||
Lisabona (portugāļu: Lisboa; [ɫiʒˈboɐ][2]) ir Portugāles galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā,[3] kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri. Lisabonas aglomerācijā 958 kvadrātkilometros[4] dzīvo vairāk kā 3 miljoni iedzīvotāju,[4] padarot to par devīto apdzīvotāko reģionu Eiropas Savienībā. Lisabona ir vistālāk rietumos esošā lielā pilsēta Eiropā, kā arī vistālāk esošā galvaspilsēta un vienīgā Atlantijas okeāna krastā. Tā atrodas Ibērijas pussalas rietumos, Težu upes grīvā.
Pilsētas vēsturiskais centrs (Baixa) atrodas uz stāviem pakalniem, tāpēc dažas ielas nav piemērotas transportlīdzekļiem. Darbojas trīs funikuleri un lifts.
Mūzikā Lisabona ir fado stila dzimtene.
Vietas
labot šo sadaļu- Austrumu stacija (Gare do Oriente) (1998) - uzcelta EXPO
- Santa Žustas lifts (Elevador de Santa Justa) (1900) - gājēju lifts, kas savieno divus pilsētas rajonus
- Sanžorže pils (Castelo de São Jorge) (XII gs)
- Vasko da Gamas tornis (Torre Vasco da Gama) (1998) - uzcelts EXPO
- Hieronīma klosteris (Mosteiro dos Jerónimos) (XVI gs.) - uzcelts par godu Vasko da Gamam.
Vēsture
labot šo sadaļuApmēram 1200. gadā p.m.ē. Težu upes grīvā atradās feniķiešu apmetne. Apmetne tika saukta Alis Ubbo (drošā osta). Kaut arī arheoloģija to neapstiprina, pēc leģendas pilsētu dibināja Odisejs, atgriezdamies no Trojas, tāpēc romieši pilsētu sauca par Olisipo (Olissipo).
2. gadsimtā p.m.ē. pilsētu no Kartāgas atkaroja romiešu ģenerālis Decims Jūnijs Bruts (Decimus Junius Brutus), un nosauca pilsētu par Felicitas Julia. Tā turpmāk ietilpa Romas Luzitānijas provincē, tomēr nebija tās galvaspilsēta. Pilsēta kļuva turīga tirgojoties ar garum (no zivju ķidām izgatavota mērce), vīnu, sāli un zirgiem.
Rietumromas impērijas norieta laikā pilsētu ieņēma alāni, vandaļi, svēvi, līdz tā iekļāvās Vestgotu valstī.
Ap 711. gadu Lisabonu ieņēma arābi un valdīja Lisabonā līdz 1147. gadam. Pilsētas arābiskais nosaukums bija al-Ushbuna. Arābu valdīšanas laikā pilsēta uzplauka.
Rekonkistas gaitā 1147. gadā apvienotais eiropiešu karaspēks Portugāles karaļa Alfonso I vadībā pilsētu atkaroja no arābiem. Daļa arābu tika pievērsti kristietībai, bet mošejas pārbūvēja par baznīcām.
1255. gadā Lisabona kļuva par Portugāles galvaspilsētu. 1290. gadā Lisabonā nodibināja universitāti.
16. gadsimtā bija Lisabonas "zelta laiks", jo, pateicoties portugāļu jūrasbraucēji ģeogrāfiskajiem atklājumiem, Lisabona kļuva par Eiropas tirdzniecības centru ar Brazīliju un Indiju.
1531. gadā Lisabonā notika zemestrīce, kas nogalināja tūkstošiem iedzīvotāju. 1755. gada 1. novembrī notika Lisabonā notika viena no lielākajām zemestrīcēm vēsturē - Lisabonas zemestrīce, kas gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētu, nogalinot 90 000 iedzīvotāju. Voltērs šim notikumam veltīja dzejoli Poême sur le désastre de Lisbonne. Pēc šīs zemestrīces pilsēta tika uzcelta gandrīz no jauna.
19. gadsimta sākumā pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks.
Otrā pasaules kara laikā Portugāle bija neitrāla, tāpēc Lisabona bija pilsēta, no kuras uz ASV devās daudzi legāli un nelegāli bēgļi.
1974. gadā Lisabonā norisinājās galvenie Neļķu revolūcijas notikumi.
1994. gadā Lisabona bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
1998. gadā Lisabonā notika EXPO izstāde.
2000. gadā Lisabonā tika pieņemta ES Lisabonas stratēģija.
Sports
labot šo sadaļuPilsētā bāzēti futbola klubi SL Benfica, Sporting Clube de Portugal un C.F. Os Belenenses.
Cilvēki
labot šo sadaļuLisabonā dzimuši:
- Antoniu Antunešs (António Antunes) (1942-) — rakstnieks;
- Dinišs I (Dinis de Portugal) (1261-1325) — Portugāles karalis;
- Jānis XXI (Ioannes XXI) (1215-1277) — pāvests;
- Antoniu Karmona (António Carmona) (1869-1951) — politiķis, Portugāles premjers, diktators;
- Svētais Antonijs no Padujas (Sanctus Antonius Patavinus) (1195-1231) — katoļu svētais;
- Fernandu Pesoa (Fernando Pessoa) (1888-1935) — dzejnieks un rakstnieks;
- Amālija Rodrigesa (Amália Rodrigues) (1920-1999) — fado dziedātāja;
- Mariu Suarešs (Mário Soares) (1924-) — politiķis, Portugāles premjers un prezidents;
- Antonio Vieira (António Vieira) (1608-1697) — jezuīts.
- Karlušs I (Carlos I) (1863–1908), Portugāles karalis no 1889. gada līdz savai nāvei 1908. gadā atentāta jeb t.s. Lisabonas regicīda rezultātā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://www.pordata.pt/Municipios; Q7230043; izdevējs: Q10286319.
- ↑ John C. Wells. «Portuguese». Skatīts: 2012-06-17.
- ↑ Censos 2011 – Resultados Preliminares
- ↑ 4,0 4,1 Demographia: World Urban Areas, March 2010
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lisabona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)