Olimpija Liepāja

Olimpija bija Latvijas futbola klubs no Liepājas, kuru dibināja 1922. gadā. 1920.—1930. gados "Olimpija" 7 reizes kļuva par valsts čempioniem. Pirmoreiz tas notika 1927. gadā. Vienīgais spēlētājs, kurš izcīnīja visus 7 meistartitulus bija pussargs Kārlis Tīls. 1930. gadā mūžīgā glabāšanā "Olimpija" ieguva Rīgas kausu (to mūžīgā glabāšanā piešķīra tai komandai, kura kausu ieguva trīs reizes pēc kārtas), kura izcīņā piedalījās visi Latvijas Futbola savienības klubi.

Olimpija
Nosaukums	Olimpija
Līga	Virslīga
Dibināts	1922. gadā
Beidza pastāvēt	1944. gadā
Mājas krāsas

"Olimpija" sagatavoja 17 spēlētājus Latvijas izlasei, kuri, kopā izlasē nospēlēja 141 spēli, gūstot 12 vārtus. Visvairāk spēļu aizvadīja vārtsargs Harijs Lazdiņš, pussargs Rūdolfs Kronlaks un aizsargs Fricis Laumanis - 18. Visvairāk vārtu "olimpiešiem" guva Voldemārs Žins, kurš 10 spēlēs guva 5 vārtus. Visvairāk "Olimpijas" spēlētāju - 6 piedalījušies 1926. gada 21. augusta izbraukuma spēlē pret Lietuvu. Šajā spēlē Latvijas izlasei uzvaru kaldināja Harijs Pīkols, Tīls, Fricis Dambrēvics, Adolfs Bluzmanis, Ludvigs Dudaņecs un Egons Feldbergs.

Klubs bija viens no futbola modes noteicējiem, jo tajā laikā par liepājniekiem vairāk titulus izcīnījusi bija tikai Rīgas FK - 8.^[1]1936. gadā komandu sāka trenēt bijušais Austrijas izlases uzbrucējs Oto Fišers^(en). Četrus gadus līdz kara sākumam viņa vadībā komanda piedalījās trijos čempionātos.

1932. un 1933. gadā komanda piedalījās arī Latvijas čempionātā hokejā, abās sezonās izcīnot uzvaru Liepājas zonas meistarsacīkstēs, taču čempionāta finālā piekāpjoties Rīgas "Unions" hokejistiem.

Pēc atjaunošanas 1941. gadā vācu okupācijas laikā, komandu atkal likvidēja 1944. gadā, atgriežoties padomju okupācijai. Fišeru, kurš bija ebrejs, pa to laiku vācu okupācijas varasiestādes bija nogalinājušas Holokaustā. "Olimpieši" vēlāk veidoja Liepājas "Dinamo" un "Sarkanā metalurga" komandu kodolus.^[1]