Latvijas dzelzceļš

Pamatraksts: Latvijas dzelzceļi

1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe—Daugavpils, kas bija Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa maģistrāles daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga—Daugavpils. 1862. gada 15. decembrī tika pabeigta dzelzceļa būvniecība starp Sanktpēterburgu un Varšavu, Latvijas teritorijā veidojot pirmo dzelzceļa mezglu Daugavpilī. Pavisam līdz 1880. gadam Latvijā tika izbūvēti dzelzceļi 800 km garumā. Laika posmā līdz 1900. gadam paralēli jaunu valsts finansētu dzelzceļu būvniecībai notika iepriekš izbūvēto privāto dzelzceļu izpirkšana un koncentrācija valsts pārvaldītās struktūrās. Par lielāko dzelzceļu apsaimniekotāju Latvijas teritorijā kļuva Rīgas—Orlas dzelzceļu pārvalde, kuras pārziņā tika nodotas dzelzceļu līnijas 500 km garumā. Pārējos dzelzceļus pārraudzīja Krievijas Ziemeļrietumu dzelzceļu un Liepājas—Romnu dzelzceļa pārvalde. 1904. gadā ekspluatācijā tika nodots 1094 kilometrus garais Maskavas—Ventspils dzelzceļš, kura ievērojama daļa — starp Zilupi un Ventspili 456 kilometru garumā — atrodas Latvijas teritorijā. Līdz ar to visas Latvijas lielākās ostas bija savienotas ar dzelzceļa līnijām. 20. gadsimta sākumā tika sākta vērienīga Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija. Tika izbūvētas jaunas dzelzceļa stacijas un savienojošās līnijas, tapa jauns tilts pār Daugavu. Pirmā pasaules kara sākuma dēļ netika pabeigta Rīgas pasažieru stacijas rekonstrukcija. Pirmā pasaules kara laikā kopējais dzelzceļa līniju kopgarums četros kara gados pieauga no 1941 līdz 2763 kilometriem, galvenokārt — uz militāra šaursliežu dzelzceļa rēķina.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gadā izveidoja Latvijas Republikas Satiksmes un darba ministriju, kas no Vācijas okupācijas iestādēm pārņēma dzelzceļa līnijas. 1919. gada 5. augustā līdz ar Latvijas Dzelzceļu virsvaldes nodibināšanu gandrīz visu Latvijas teritorijā izvietoto dzelzceļu apsaimniekošanu uzņēmās Latvijas valsts. Privātās rokās palika šaursliežu dzelzceļu līnijas, no kurām tikai vienu turpināja apsaimniekot privāta juridiska persona. 1919. gada 5. augustā darbu sāka Dzelzceļu virsvalde, kas vadīja uzņēmumu “Latvijas valsts dzelzceļi” ('Latvijas dzelzceļi') līdz 1940. gada 1. septembrim.^[4] Par Latvijas dzelzceļu ekspluatācijas direktoru, bet 1921. gadā par dzelzceļu galveno direktoru kļuva Kārlis Bļodnieks. Viņš šo amatu pildīja līdz 1924. gadam, tad atkārtoti no 1931. līdz 1940. gadam. Jau 1925. gadā tika sākta jaunu dzelzceļu būvniecība, modernizēta staciju un vilcienu kustības saimniecība, Rīgas pasažieru staciju nodrošināja ar pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, pirmo šāda tipa vilcienu kustības drošības iekārtu Baltijas valstīs. Līdz 1940. gadam tika uzbūvētas jaunas dzelzceļu līnijas 840 kilometru garumā, uzcelti vairāk nekā 200 dzelzs tilti, uzbūvētas 130 jaunas staciju ēkas, pilnībā atjaunota kara laikā sagrautā infrastruktūra. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Dzelzceļu virsvaldi likvidēja, nodibināja PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvaldi “Latvijas dzelzceļš”.

Otrā pasaules kara gados Latvijas dzelzceļu tīklam atkal tika nodarīti smagi bojājumi: iznīcināts vairums dzelzceļa tiltu un sagrautas daudzas staciju ēkas, nodarīti bojājumi sliežu ceļiem, kā arī sakaru un signalizācijas saimniecībai. 1942. gadā Baltijas valstu dzelzceļus pakļāva kopējai Vācijas satiksmes ceļu direkcijai “Reichsverkehrdirektion Riga”. 1944. gadā atjaunoja “Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. Līdz 1950. gadam dzelzceļu saimniecība nozīmīgākajās jomās tika pilnībā atjaunota, un sākās attīstības periods, kas ietvēra dzelzceļu elektrifikāciju piepilsētas pasažieru pārvadājumu maršrutos, jaunu tiltu būvniecību, pāreju uz dīzeļvilci kravu un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumos, ritošā sastāva kustības drošības paaugstināšanu u.c. 1951. gadā “Latvijas dzelzceļa” pārvaldes pakļautībā nodibināja Daugavpils 12. vidusskolu, ko 1953. gadā pārdēvēja par Baltijas dzelzceļa pārvaldes pakļautības Daugavpils 4. vidusskolu, bet 1961. gadā — par Daugavpils 9. vidusskolu. 1953. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus sāka apsaimniekot vienotā “Baltijas dzelzceļa” pārvalde ar centru Rīgā. 1956. gadā atjaunoja “Latvijas dzelzceļa” pārvaldi. Kopš 1963. gada Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala dzelzceļus pārraudzīja “Baltijas dzelzceļa” pārvalde, kuras augstākā vadība atradās Rīgā. Līdz ar Ventspils ostas attīstību un PSRS industrializācijas politiku kopumā 20. gadsimta 60.—80. gados strauji pieauga kravu pārvadājumu apjoms. Visos piepilsētas un vietējās satiksmes maršrutos kursēja Rīgā ražoti elektrovilcieni un dīzeļvilcieni, apkalpojot aizvien vairāk pasažieru.

1992. gada 1. janvārī visu koplietošanas dzelzceļu pārraudzība un ekspluatācija Latvijas teritorijā no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas kopā ar Latvijas teritorijā esošo dzelzceļa infrastruktūru un ritošo sastāvu tika nodota valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” pārziņā. Ar šo brīdi atjaunotās Latvijas valsts uzņēmuma rīcībā nonāca 2364 kilometri dzelzceļa līniju un 23 tūkstoši darbinieku.

1993. gada 27. decembrī valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” tika reorganizēts par valsts akciju sabiedrību.

Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” restrukturizācijas programmu uz uzņēmuma struktūrvienību “Elektrovilciens” un “Dīzeļvilciens” bāzes 2001. gadā dibināta pirmā koncerna “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrība “Pasažieru vilciens”, kas kopš 2008. gada ir no koncerna neatkarīga valsts akciju sabiedrība.

2003. gadā dibināta meitas sabiedrība SIA “Dzelzceļa apsardze”, kas 2007. gadā pārdēvēta par SIA “LDZ apsardze”.

Pēc Eiropas dzelzceļa direktīvas prasībām 2004. gadā tika pieņemti grozījumi Dzelzceļa likumā, kas paredzēja atsevišķās struktūrvienībās atdalīt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas un pārvadāšanas funkcijas. No 2005. līdz 2006. gadam “Latvijas dzelzceļa” pārvaldes tika reorganizētas par meitas uzņēmumiem: SIA “LDz Infrastruktūra”, SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, SIA “LDz Cargo”.

Nodalot loģistikas pakalpojumus no kravu pārvadājumu pakalpojumiem, 2008. gadā dibināta meitas sabiedrība SIA “LDZ Loģistika”.

Saskaņā ar izmaiņām LR Dzelzceļa likumā infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju nodrošināšanai koncerna “Latvijas dzelzceļš” sastāvā 2010. gadā dibināta AS “LatRailNet”.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Koncernā “Latvijas dzelzceļš” ietilpst valdošais uzņēmums VAS “Latvijas dzelzceļš” un sešas meitas sabiedrības^[5]:

• SIA “LDz Cargo” — dzelzceļa kravu pārvadājumu un starptautisko pasažieru pārvadājumu veicējs;
• SIA “LDz Loģistika” — loģistikas un multimodālo pārvadājumu pakalpojumu uzņēmums;
• SIA “LDz Infrastruktūra” — infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums;
• SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” — ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums;
• SIA “LDz Apsardze” — apsardzes pakalpojumu uzņēmums;
• AS “LatRailNet” — veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali.

VAS “Latvijas dzelzceļš” struktūrvienība ir arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, tā ekspozīcijas izvietotas Rīgā un Jelgavā.

Darbinieku apmācībai “Latvijas dzelzceļš” ir organizējis profesionālās tālākizglītības iestādi “LDz Mācību centrs”.^[6]

• Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi — nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.
• Infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumi — kravas vilcienu sastāvu apstrāde, vagonu tehniskā apkope un apskate, palīdzība negadījuma seku likvidēšanas darbos, bīstamo kravu pārvadāšanas kontrole un palīdzība nestandarta vilcienu vadīšanā.
• Nomas pakalpojumi — “Latvijas dzelzceļa” ēkas, būves, zemi un pārējos pamatlīdzekļus, kuri nav nepieciešami savas darbības veikšanai, iznomā pārvadātājiem un citām ar dzelzceļa sistēmas darbību saistītajām uzņēmējsabiedrībām un iestādēm.
• Elektroenerģijas realizācijas pakalpojumi — elektroenerģijas sadales un tirdzniecības pakalpojumu sniegšana fiziskajām un juridiskajām personām.
• Principāla pakalpojumi ietver tranzīta dokumentu noformēšanu robežstacijās, tranzīta deklarācijas noformēšanu bāzes stacijās tranzīta kontroles sistēmā NCTS, saistību izpildi par muitas parāda samaksu valsts budžetā.
• Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi — ietver pakalpojumus, kas saistīti ar kravu un pasažieru pārvadājumu informācijas sistēmām, kā arī biznesa atbalsta, kontroles un vadības informācijas sistēmām.
• Elektronisko sakaru pakalpojumi — datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi, piekļuves elektronisko sakaru tīkla infrastruktūrai pakalpojumi, publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla balss telefonijas pakalpojumi un starpsavienojuma pakalpojumi.
• Citi pakalpojumi — šajos pakalpojumos ietilpst vadības pakalpojumi atkarīgajām sabiedrībām, pašu ražotās siltumenerģijas pārdošana, apsaimniekošanas pakalpojumi un dažādi citi neliela apjoma pakalpojumi juridiskām un fiziskām personām.

• Staņislavs Baiko (no 1991. līdz 1994. gadam)
• Vitolds Kūliņš (1994. gadā)
• Andris Zorgevics (no 1994. līdz 2005. gadam)
• Uģis Magonis (no 2005. līdz 2014. gadam)
• Aivars Strakšas (v.i. no 2014. līdz 2015. gadam)
• Edvīns Bērziņš (no 2015. gada līdz 2019. gadam)^[7]
• Māris Kleinbergs (no 2020. līdz 2023. gadam), (v.i. 2019. gadā)^[8][9]
• Rinalds Pļavnieks (no 2023. gada)^[10]

• Latvijas dzelzceļi
• Rail Baltica
• Latvijas Dzelzceļa kauss

• “Latvijas dzelzceļš” Oficiālā vietne
• Neatkarīga Latvijas dzelzceļa uzņēmuma atjaunošana un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” nodibināšana 1991. - 1994.g.