Latvijas Mobilais Telefons
| Latvijas Mobilais Telefons | |
|---|---|
| |
| Sauklis | Domā – Dari |
| Veids | Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
| Dibināts | 1992. gads |
| Galvenais birojs | Ropažu iela 6, Rīga, LV-1039 |
| Vērtība | ▲ 388,6 milj. EUR (2015)[1] |
| Vadība | Juris Binde (prezidents) |
| Nozare | Mobilo sakaru operators |
| Produkti | LMT pieslēgums, LMT karte, LMT Mājas Viedtelevīzija |
| Mājaslapa | LMT |
SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir Latvijas mobilo sakaru operators. Tas dibināts 1992. gadā un bija pirmais mobilo sakaru operators valstī. 2021. gadā LMT pakalpojumus lietoja 1,33 miljoni klientu Latvijā.[2] 2010. gadā LMT tika atzīts par ceturto vērtīgāko uzņēmumu Latvijā.
LMT ir meitas uzņēmums Santa Monica Networks, kas darbojas ar datu pārraides tīkliem un IT drošības risinājumiem Baltijas valstīs.
Vēsture
labot šo sadaļuDokumenti par SIA "Latvijas mobilais telefons" dibināšanu parakstīti 1991. gada 29. oktobrī. SIA dibināta kā kopuzņēmums ar Swedish Telecom International AB un Telecom Finland. Reģistrācijas maksa sākumā bija 40 dolāri, mēneša abonēšanas maksa 20 dolāri, bet maksa par sarunas minūti sistēmā NMT-450 — 1,5 līdz 3 dolāri.[3]
2001. gadā Rīgā, Ropažu ielā 6, tika uzbūvēta LMT galvenā mītne. Ēku projektēja arhitektu biroja TECTUM arhitekti A. Zlaugotnis un I. Bērziņa.[4][5]
2021. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka SIA "Latvijas mobilais telefons" iegādāsies datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu SIA Santa Monica Networks, kas darbojās arī Lietuvā.[6] SIA Santa Monica Networks īpašnieki līdz tam bija komandītsabiedrība KS EuVECA Livonia Partners Fund I (51,89 %), SIA C 3 (34,68 %), Igaunijas uzņēmums Alkonda OÜ (11,64 %) un vairākas fiziskas personas.[7] Pēc Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas LMT 11. oktobrī pabeidza Santa Monica Networks iegādi. 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās LMT par 5,758 miljoniem eiro ieguva lietošanā 700 MHz frekvenču joslas.[8]
Filantropija
labot šo sadaļuLU fonda mecenāts
labot šo sadaļuLatvijas mobilais telefons ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2007. gada, ziedojot eksakto zinātņu projektiem un konferenču, forumu nodrošināšanai. Atbalsta virziens ir pētniecība un mācību vides attīstība.[9]
Organizācija
labot šo sadaļuUzņēmuma daļu īpašnieki
labot šo sadaļuLMT pamatkapitāla daļu īpašnieki ir:[10]
- Telia Company AB — 24,5 %
- Sonera Holding B.V. (TeliaSonera meitas uzņēmums) — 24,5 %
- VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs — 23 %
- SIA Tet — 23 %
- Latvijas Republika (Privatizācijas aģentūra) — 5 %.
Vadība
labot šo sadaļuUz 2022. gada decembri LMT valde sastāv no:[11]
- Juris Binde — prezidents
- Laura Keršule — viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos
- Alfs Janevics — viceprezidents finanšu jautājumos
- Ingmārs Pūķis — viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos
- Gunārs Danbergs — viceprezidents tehnoloģiskajos jautājumos
Agrākie logotipi
labot šo sadaļu
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
- ↑ «LMT | Preses relīze - LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
- ↑ Atmoda, 05.11.1991, 6. lpp.
- ↑ «Arhitektu birojs TECTUM - Biroju ēkas». www.tectum.lv. Skatīts: 2022-04-23.
- ↑ vestnesis.lv. «Lielākās Latvijas jaunbūves spāru svētkos - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-04-23.
- ↑ LMT paraksta līgumu par Santa Monica Networks iegādi Db.lv, 01.06.2021
- ↑ Santa Monica Networks, SIA Lursoft
- ↑ Par 5G tīkla frekvencēm mobilo sakaru operatori maksās 13,273 miljonus eiro LETA, 2021. gada 27. decembris
- ↑ «SIA "Latvijas Mobilais Telefons"». www.fonds.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-10-21. Skatīts: 2020-04-16.
- ↑ «LMT pamatkapitāla daļu īpašnieki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. augustā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
- ↑ «LMT | Par LMT». www.lmt.lv. Skatīts: 2022-12-16.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Oficiālā tīmekļa vietne (latviski)
| Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |