Kosmisko lidojumu biedrība

Kosmisko lidojumu biedrība (vācu: Verein für Raumschiffahrt jeb VfR) bija raķešbūves entuziastu apvienība Vācijā no 1927. līdz 1933. gadam.

Biedrību Breslavā (tagad Vroclava Polijā) 1927. gada 5. jūlijā dibināja Johaness Vinklers (Johannes Winkler) kopā ar Maksu Falīru (Max Valier), Villiju Leju (Willy Ley) un Valteru Noibertu (Walter Neubert). Viņiem vēlāk piebiedrojās Klauss Rīdels (Klaus Riedel), Rūdolfs Nēbels (Rudolf Nebel), Verners fon Brauns (Wernher von Braun), Hermanis Oberts (Hermann Oberth), Valters Homans (Walter Hohmann), Hermanis Nordungs (Hermann Noordung), Kurts Hainišs (Kurt Heinisch), Oigens Zengers (Eugen Sänger), Rolfs Engels (Rolf Engel) un Artūrs Rūdolfs (Arthur Rudolph). Kopā bija aptuveni 500 biedru. Biedrība izdeva žurnālu "Die Rakete", kas iznāca līdz 1929. gada beigām.

1930. gada 27. septembrī VfR iegādājās 10 km² lielu zemes gabalu pie Berlīnes-Tēgeles, kuru nosauca par "Raķešu lidlauku" (Raketenflugplatz). Tur agrāk atradās armijas munīcijas noliktavas, un tās bunkuri bija ideāla vieta raķešdzinēju izmēģinājumiem. Turpmākajos trīs gados viņi šeit palaida savas izgatavotās raķetes, sākot ar neveiksmīgo Mirak sēriju un beidzot ar veiksmīgajām Repulsor raķetēm. Jaudīgākās no raķetēm sasniedza 1 km augstumu.

1932. gadā, meklējot finansējumu, biedrība uzsāka sarunas ar Vācijas armiju un veica demonstrējumu, kura laikā raķete avarēja. Neskatoties uz to, kapteinis Valters Dornbergers armijas uzdevumā bija ar mieru biedrībai dot naudu viņu eksperimentiem, par to prasot slepenību un koncentrēšanos uz raķešu militāro pielietojumu. Grupa noraidīja priekšlikumu, radās nesaskaņas, un nākamajā gadā biedrība izjuka. Tam par iemeslu bija arī tas, ka tā nespēja atrast finansējumu, un Berlīnes amatpersonas bija noraizējušās par raķešu eksperimentiem pilsētas tuvumā. Daudzi VfR biedri ar Verneru fon Braunu priekšgalā pārgāja strādāt Dornbergera grupā pie jaudīgāku raķešu izveides militarām vajadzībām