Karagūsteknis
persona, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē
(Pāradresēts no Kara gūstekņi)
Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
Karagūstekņi skaitļos
labot šo sadaļuŠajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kurām ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.[1]
Armijas | Karagūstekņu skaits nebrīvē | Konflikts |
---|---|---|
Trešais reihs |
|
Otrais pasaules karš |
PSRS | 5,7 miljoni Trešā reiha gūstā (apmēram 3 miljoni miruši gūstā (56—68%))[2] | Otrais pasaules karš (kopā) |
Francija | 1 800 000 Trešā reiha gūstā | Otrais pasaules karš |
Polija | 675 000 (420 000 Trešā reiha gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada PSRS gūstā; 15 000 Trešā reiha sagūstīti Varšavā 1944. gadā) | Otrais pasaules karš |
Apvienotā Karaliste | ≈200 000 (135 000 sagūstīti Eiropā, nav ieskaitīts citos kaujas darbības teātros sagūstīto skaits) | Otrais pasaules karš |
Irāka | ≈175 000 Koalīcijas spēku gūstā | Persijas līča karš |
Itālijas Karaliste |
|
Otrais pasaules karš |
ASV | ≈130 000 (95 532 Trešā reiha gūstā) | Otrais pasaules karš |
Pakistāna | 93 000 Indijas gūstā. Vēlāk Indija atbrīvoja saskaņā ar Simlas vienošanos.[6] | Bangladešas atbrīvošanas karš |
Japānas Impērija |
|
Otrais pasaules karš |
Skatīt arī
labot šo sadaļu- Bezvēsts pazudušais (MIA)
- Kritis kaujā (KIA)
- Ievainots kaujas laukā (WIA)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
- ↑ 2,0 2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
- ↑ Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
- ↑ Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254
- ↑ «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.
- ↑ Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagūsteknis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |