Johans Laidoners

Pirmo izglītību ieguvis pagastskolā. 1901. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā. Nākamajā gadā uzņemts Viļņas karaskolā, vēlāk, no 1909. gada, turpinājis izglītoties Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā Pēterburgā.

Piedalījies Pirmajā pasaules karā, vairākkārt apbalvots. Krievijas armijā dienestu beidzis 1918. gadā pulkvežleitnanta dienesta pakāpē. Dzimtenē 1918. gadā iecelts par igauņu bruņoto vienību komandieri, vadījis tos Igaunijas brīvības cīņās un Latvijas brīvības cīņās līdz pat 1920. gadam. Šajā laikā paaugstināts par ģenerāli.

1920. gadā Laidoners atvaļinājās no dienesta, turpmāk ieņēmis dažādus politiskos un sabiedriskos amatus, kā arī pildījis diplomātiskos pienākumus. Īsu brīdi atjaunots armijas virspavēlnieka amatā Tallinas puča laikā.

1934. gadā martā atbalstījis valsts galvas Konstantīna Petsa vadīto valsts apvērsumu. Līdz Igaunijas okupācijai Laidoners pildīja armijas virspavēlnieka pienākumus. 1940. gadā padomju apcietinājumā, miris 1953. gadā cietumā Vladimirā.

•  
  Laidoners (otrais no kreisās) ieņemtajā Pleskavā (1919)
•  
  ģenerālis Laidoners (sēž rindas vidū) ar Igaunijas armijas augstākajiem virsniekiem (1920)
•  
  Johans Laidoners pēc atvaļināšanās no karadienesta (pēc 1920)
•  
  pēc aresta (1941)
•  
  neilgi pirms nāves cietumā (1952)
•  
  Ģenerāļa Laidonera piemineklis Viljandi pilsētā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Laidoners.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Šis ar Igauniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l