Ivrits

Ivrits ; עִבְרִית 'Ivrit
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:
Izruna:	IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), ; [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), ; [ʕivˈriθ] (mizrahi), ; [ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto:	Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits:	9 miljoni; izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime:	Afroaziātu; Semītu; Rietumsemītu; Centrālās semītu; Ziemeļrietumsemītu; Kanaaniešu; Ivrits
Rakstība:	ebreju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Izraēla
Regulators:	Ebreju valodas akadēmija; (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1:	he
ISO 639-2:	heb
ISO 639-3:	ikkurš:; heb — Mūsdienu ivrits; hbo — Senebreju valoda
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Ivrits^[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju^[4]^[5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.^[1]^[2]

Statuss

2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas valsts valoda (arābu valoda zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss).

Skatīt arī

Jidišs

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Zeev Klein. «A million and a half Israelis struggle with Hebrew». Israel Hayom, 2013. gada 18. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
↑ ^2,0 ^2,1 Nachman Gur, Behadrey Haredim. «Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
↑ Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no jidiša, ladino vai citām ebreju valodām
↑ «The differences between English and Hebrew». Frankfurt International School. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
↑ «Hebrew - UCL». University College London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

Ārējās saites

Ivrita valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Ivrita kursi tiešsaistē
Hebrew is Easy
Ancient Hebrew Research Centeres
Ivrita vārdnīcu kolekcija
Senebreju un mūsdienu ebreju valodas vēsture
Learn Hebrew
Zuckermann, Ghil'ad, 2003. Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew. Palgrave Macmillan. (ISBN 9781403917232 / ISBN 9781403938695)

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[israel-hayom-hebrew-speakers-1] 1,0 ^1,1 Zeev Klein. «A million and a half Israelis struggle with Hebrew». Israel Hayom, 2013. gada 18. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

[Behadrey-Haredim-2] 2,0 ^2,1 Nachman Gur, Behadrey Haredim. «Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

[ivrits-3] Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no jidiša, ladino vai citām ebreju valodām

[esl.fis.edu-4] «The differences between English and Hebrew». Frankfurt International School. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

[ucl.ac.uk-5] «Hebrew - UCL». University College London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

[3]

[4]

[5]

[1]

[2]

Ivrits עִבְרִית 'Ivrit
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:
Izruna:	IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto:	Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits:	9 miljoni^[1]^[2] izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime:	Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļrietumsemītu Kanaaniešu Ivrits
Rakstība:	ebreju alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Izraēla
Regulators:	Ebreju valodas akadēmija (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1:	`he`
ISO 639-2:	`heb`
ISO 639-3:	ikkurš: `heb` — Mūsdienu ivrits `hbo` — Senebreju valoda
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.