Intelsat IV F-2

Intelsat IV F-2 bija starpvalstu organizācijas Intelsat sakaru pavadonis. Orbītā tas tika palaists 1971. gada 26. janvārī. Pavadonis līdz 1983. gadam nodrošināja sakarus Atlantijas reģionā.^[1]

Intelsat IV F-2
Intelsat IV bezatbalss kamerā
KA veids	sakaru pavadonis
Operators	Intelsat
Izgatavotāji	Hughes Aircraft,  ASV
Bāzes platforma	HS-312
Starts	26.01.1971. 00:36:03 UTC
Starta vieta	Kanaveralas zemesrags LC-36A  ASV
Nesējraķete	Atlas SLV-3C Centaur-D,  ASV
Aktivitātes beigas	11.05.1983.
Darbības ilgums	> 12 gadi
NSSDC ID	1971-006A
SCN	04881
Enerģija	saules baterijas
Orbītas elementi
Orbītas veids	GSO
Punkta koordinātas	24,5° R (sākotnēji)
Programma Intelsat
Iepriekšējais Nākamais Intelsat III F-8 Intelsat IV F-3

Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Hughes Aircraft uz platformas HS-312 bāzes. Tas bija cilindra formas, stabilizācija tika nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Intelsat IV bija apgādāts ar 12 C joslas raiduztvērējiem, kas varēja nodrošināt 6000 telefona zvanus vai 12 vienlaicīgus krāsu televīzijas kanālus vai jauktu sakaru plūsmu, ietverot arī datu un faksa pārraidi. Pavadoņa plānotais darbības laiks bija 7 gadi.

Intelsat IV F-2 tika palaists 1971. gada 26. janvārī 00:36:03 UTC ar nesējraķeti Atlas SLV-3C Centaur-D no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-36A. No ģeosinhronās pārejas orbītas pavadonis ar savu dzinēju SVM-4A sasniedza ģeosinhrono orbītu.

Kosmiskais aparāts tika izvietots virs Atlantijas okeāna punktā 24,5 grādi rietumu garuma, vēlāk tas tika pārvietots uz pozīciju 23° R. No 1976. līdz 1980. gadam tas bija pozīcijā 1 — 6 grādi rietumu garuma, pēc tam atradās 0 — 5° R. 1983. gada 11. maijā tika pārtraukta Intelsat IV F-2 ekspluatācija. Pēc tam tas nekontrolēti dreifēja ģeosinhronā orbītā uz rietumiem aptuveni 5,17 grādi dienā.