Indulis Zariņš
Indulis Zariņš (dzimis 1929. gada 18. jūnijā Rīgā, miris 1997. gada 13. aprīlī Rīgā) bija latviešu gleznotājs. Gleznoja figurālas kompozīcijas, portretus, klusās dabas un ilustrēja grāmatas.[1] No 1988. līdz 1997. gadam I. Zariņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors.
| Indulis Zariņš | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1929. gada 18. jūnijā Rīga, Latvija |
| Miris |
1997. gada 13. aprīlī (67 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mācījies | Latvijas Mākslas akadēmija |
| Skolotāji | Eduards Kalniņš |
| Skolnieki (-nieces) |
Aleksejs Naumovs Ieva Iltnere Sigita Daugule |
| Ģimenes locekļi |
Kaspars Zariņš (dēls) Kristaps Zariņš (dēls) |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1929. gadā Rīgā amatnieku ģimenē.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā viņu kopā ar ģimeni izsūtīja uz Narimu Tomskas apgabalā, Krievijas PFSR.[1] Tur strādājis leļļu teātrī. 1946. gadā pārcēlies uz Siktivkaru Komi APSR, strādājis Komi drāmas teātrī.[3]
1947. gadā no izsūtījuma atgriezās Latvijā, mācījās Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, ko pabeidza 1952. gadā, studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvēja 1958. gadā[1] ar Eduarda Kalniņa vadībā izstrādātu diplomdarbu "No darba".[2]
Kopš 1956. gada piedalījās izstādēs, sarīkoja 20 personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs.[4] 1960. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.[1]
Līdz 1962. gadam I. Zariņš strādāja par pedagogu Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Sagatavošanas kursos,[1] vēlāk kļuva par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedrā, vadīja Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu.[1] No 1988. līdz 1997. gadam Zariņš bija Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.[5]
I. Zariņa dēli dvīņi Kaspars un Kristaps Zariņi arī ir gleznotāji un LMA mācībspēki, Kristaps Zariņš sekojis tēva pēdās un ir augstskolas rektors.
I. Zariņš miris 1997. gadā Rīgā.
Apbalvojumi un pagodinājumi
labot šo sadaļu- Grekova prēmija (1968),
- Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1965),
- Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1977),
- PSRS Tautas mākslinieks (1986).[1]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuIndulis Zariņš bija sabiedriski aktīvs Atmodas kustības laikā. 1987. gadā viņš aktīvi kritizēja masu akciju dalībniekus pie Brīvības pieminekļa,[6] bet 1989. gadā viņš jau kā Latvijas Tautas frontes pārstāvis tika ievēlēts no PSRS Mākslas akadēmijas PSRS Tautas deputātu kongresā.[7]
VDK kartotēka
labot šo sadaļuI. Zariņa kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Oņegins" savervēts Krievijā 1945. gada martā.[8] Uz ASV pārbēgušais dubultaģents Imants Lešinskis apgalvoja, ka I. Zariņš esot bijis īpaši priekšniecības novērtēts ziņotājs.[9] Paša I. Zariņa komentārus par to vairs nebija iespējams saņemt viņa nāves dēļ.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 883. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 2,0 2,1 «Indulis Zariņš». Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
- ↑ «Dāma ar gliemežvākiem». Latvijasmaksla.lv. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
- ↑ «INDULIS ZARIŅŠ». Gallery.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 29. septembrī. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
- ↑ «REKTORS». Lma.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
- ↑ TVnet: 2. daļa «Patiesības brīdis»
- ↑ PSRS tautas deputāti no Latvijas
- ↑ VDK kartīte: Indulis Zariņš
- ↑ Nepateiktais par kādreiz noklusēto
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Valdis Dišlers |
Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors Latvijas Mākslas akadēmijas rektors 1987. — 1997. |
Pēctecis: Jānis Andris Osis |