Ilka Kanerva

Ilka Kanerva dzimis Lokalahti (tagad Ūsikaupunki daļa).

No 1972. līdz 1976. gadam Kanerva bija Nacionālās koalīcijas partijas Jauniešu līgas priekšsēdētājs. 1975. gadā viņu ievēlēja Eduskuntā. 1980. gadā Turku universitātē viņš ieguva maģistra grādu politoloģijā.

No 1987. līdz 1990. gadam Ilka Kanerva bija Hari Holkeri valdības premjerministra biroja ministrs. 1989. gadā viņš tika iecelts arī par ministru Finanšu ministrijā, kur bija atbildīgs par pārvaldes izstrādi. 1990. gada 28. augustā Kanerva kļuva par transporta ministru. Pēc centriski noskaņotā Esko Aho ministru kabineta apstiprināšanas 1991. gada 26. aprīlī, Kanerva saglabāja vietu valdībā, kļūstot par darba lietu ministru. Vienlaicīgi viņš bija premjerministra vietnieks (līdz 1991. gada augustam) un ministrs Finanšu ministrijā.

Pēc Aho valdības atkāpšanas 1995. gada aprīlī Kanerva darbojās Somijas Bankas uzraudzības padomē, ko vadīja no 1995. līdz 2003. gadam. No 1999. līdz 2003. gadam viņš vadīja Eduskuntas Aizsardzības komiteju. 2003. gadā Ilka Kanerva kļuva par Eduskuntas priekšsēdētāja otro vietnieku. 2007. gadā (no marta līdz aprīlim) viņš bija parlamenta priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

2007. gadā Kanerva kļuva par Mati Vanhanena valdības ārlietu ministru. Divas reizes viņš oficiāli tikās ar ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu. 2008. gadā Somija bija EDSO prezidējošā valsts, un Ilka Kanerva bija EDSO priekšsedētājs. 2008. gada sākumā atklājās fakti, ka Kanerva no sava dienesta tālruņa sūtījis vairākus simtus īsziņu 29 gadu vecai striptīza dejotājai Johannai Tukiainenai. 2005. gadā viņš bija sūtījis īsziņas kailmodelei Marikai Fingerosai. 4. aprīlī Kanerva atkāpās no amata, viņa vietā par ārlietu ministru kļuva Aleksanders Stubs.^[1]

2010. gadā Ilka Kanerva tika apsūdzēts par kukuļa saņemšanu vairāk nekā 50 tūkstošu EUR apmēra laika periodā no 2007. līdz 2008. gadam, sponsorējot viņa 60 gadu jubileju un priekšvēlēšanu kampaņu. 2012. gada 18. aprīlī Helsinku apriņķa tiesa Kanervam piesprieda 1 gadu 3 mēnešus nosacīta ieslodzījuma. 2013. gada 27. jūnijā apelācijas tiesa attaisnoja Kanervu, kā arī trīs uzņēmējus šajā lietā. 2014. gada 30. aprīlī Augstākā tiesa noraidīja apelāciju un atzina Kanervu par nevainīgu.

2013. gadā Kanerva kļuva par EDSO Parlamentārās asamblejas vice prezidentu. 2014. gada 2. jūlijā Kanerva tika ievēlēts par EDSO Parlamentārās asamblejas prezidentu.^[2] 2016. gada vidū viņu šajā amatā nomainīja Austrijas pārstāve Kristīne Mutonena. Kanerva turpināja darbu EDSO Parlamentārajā asamblejā kā emiritētais prezidents un īpašais pārstāvis starpniecībā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ilka Kanerva.
• Ilka Kanervas mājaslapa
• Ilka Kanerva Arhivēts 2016. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē. Kokoomus mājaslapā
• Ilka Kanerva Eduskuntas mājaslapā