Gravīra
Gravīra (no franču: gravure — ‘izgriezt’) ir grafikas dobspiedes tehnika.[1]
Gravīra ir viens no senākajiem dobspiedes veidiem. Šajā tehnikā zīmējumu iegravē metāla plāksnē ar grebli. Paceļot no iegravētās gropes metāla skaidiņu, ko noņem ar skrāpi, rodas tīra līnija vai punkts. Tad iedobumos iepilda krāsu ar tamponiem, bet pārējo plātnes virsmu tīri noslauka. Spiede papīru piespiež plātnei, un tas saskaras ar krāsu, no kā rodas uz plātnes iestrādātā zīmējuma spoguļattēls. Dobspieduma tehnikās izpildītajām grafikas lapām attēla malās izveidojas papīrā iespiedums. Var būt tērauda vai vara grebums. Ar terminu "gravīra" apzīmē gan dobspiedes tehniku, gan arī mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru. Plašākā nozīmē ar terminu "gravīra" apzīmē visus novilkuma, augstspiedes un dobspiedes tehnikā veidotus darbus, izņemot gludspiedes tehnikā veidotus darbus.
Gravīra radās Vācijā 15. gadsimtā, tā laika viens no ievērojamākiem māksliniekiem ir Albrehts Dīrers. 16. gadsimtā izplatīta kļuva reproducējošā gravīra.
Senās gravīras
labot šo sadaļuUz senām gravīrām atrodas norādes, kas atklāj tās radītājus:
- pinx. (pinxit) — oriģināla autors, kurš ir attēlojis;
- del. (delineavit) — zīmētājs, kurš ir zīmējis;
- sc. (sculpsit) — gravieris, kurš ir izgriezis;
- imp. (impessit) vai exc. (excudit) — iespiedējs, kurš ir iespiedis gravīru.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 54. lpp. ISBN 9984-369-62-5.
| Šis ar mākslu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |