Gatčina
Gatčina (krievu: Гатчина) ir pilsēta, Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajona centrs Krievijā. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā apgabala pilsēta. Gatčinā kopš 2021. gada izvietotas daļa apgabala administratīvo iestāžu un tā tiek uzskatīta par apgabala administratīvo centru. Atrodas pie federālā autoceļa R23 "Pleskava".
| Gatčina | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Гатчина | |||
 Gatčinas pils | |||
| |||
 | |||
  Gatčina | |||
| Koordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°EKoordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Ļeņingradas apgabals | ||
| Rajons | Gatčinas rajons | ||
| Pilsētas tiesības | 1796 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 28,75 km2 | ||
| Augstums | 100 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 91 719 | ||
| • blīvums | 3 309/km² | ||
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
gatchina-meria | ||
 Gatčina Vikikrātuvē | |||
Pilsētas centrs un Gatčinas pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vēsture
labot šo sadaļuKā Hodčino (Хотчино) rakstos pirmoreiz minēta 1499. gadā. 1765. gadā Katrīna II Gatčinu uzdāvināja savam favorītam Grigorijam Orlovam, kurš 1766. gadā sāka arhitekta Antonio Rinaldi projektētās Gatčinas pils celtniecību. Vēlākajos gados pils vairākkārt bijusi Krievijas imperatoru rezidence. 1881. gadā Gatčina bija pirmā pilsēta Krievijas Impērijā, kurā ierīkoja ielas elektriskais apgaismojumu. 1910. gadā šeit izveidoja pirmo Krievijas aerodromu.
Krievijas pilsoņu kara laikā Gatčinā notika cīņas starp boļševiku karaspēku un Judeņiča spēkiem. 1923. gadā to nosauca par Trocku padomju darbinieka Ļeva Trocka vārdā. Kad Trocki atcēla no amata, 1929. gadā to nosauca par Krasnogvardejsku. Otrā pasaules kara laikā Gatčina no 1941. gada 13. septembra līdz 1944. gada 26. janvārim atrādās Vācijas okupācijā. 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.
Ekonomika un zinātne
labot šo sadaļuPilsētā atrodas aerokosmiskās rūpniecības ražotne (ОАО "Концерн "ЦНИИ «Электроприбор» филиал № 1) un B. P. Konstantinova Pēterburgas Kodolfizikas institūts (Петербургский институт ядерной физики им. Б. П. Константинова).
Cilvēki
labot šo sadaļuGatčina ir Nīderlandes karalienes Annas Pavlovnas (Anna Paulowna, 1795-1865), šahista Mihaila Čigorina (Михаил Иванович Чигорин, 1850-1908), ģeogrāfa Mihaila Čihačova (Пётр Александрович Чихачёв, 1808-1890), elektrotehniķa Mihaila Doļivo-Dobrovoļska (Михаил Осипович Доливо-Добровольский, 1861-1919) un komponista Mihaila Ipoļitova-Ivanova (Михаил Михайлович Ипполитов-Иванов, 1859-1935) dzimtā pilsēta.
Pirms valdīšanas Gatčinas pilī dzīvoja Pāvils I, kurš piešķīris Gatčinai pilsētas tiesības. Aleksandrs III lielāko daļu no valdīšanas laika rezidēja Gatčinas pilī. Šeit jaunības dienas pavadīja arī pēdājais Krievijas cars Nikolajs II.
Pilsētā dzīvojis rakstnieks Aleksandrs Kuprins (Александр Иванович Куприн, 1870-1938).
1942. gadā pilsētas apkārtnē krita viens no galvenajiem holokausta realizētājiem Latvijā Valters Štālekers (Walter Stahlecker, 1900-1942).
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gatčina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Gatčina enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
- Gatčinas pils muzejs
- Pēterburgas kodolfizikas institūts