Frīdrihs Korfs
Frīdrihs Nikolajs Georgs fon Korfs (vācu: Friedrich Nikolai Georg von Korff, krievu: Фёдор Карлович Корф; 1773—1823) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1810) un ģenerālleitnants (1812).
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1773. gada 16. (5. pēc VS) aprīlī Vērgales muižā Piltenes apgabala landrāta Kārļa fon Korfa (1748-1814) un viņa sievas Juliannas Jakobīnes, dzimušas fon Bēras, ģimenē. 1787. gadā iestājās Pēterburgas gvardes kavalērijas pulkā, 1794. gadā piedalījās Koscjuško sacelšanās apspiešanā Polijā. 1800. gadā viņu paaugstināja par ģenerālmajoru un 1801. gadā par Pleskavas dragūnu pulka (Псковский драгунский полк) komandieri.
1806. gada 16. martā ģenerāli Korfu iecēla par brigādes komandieri. Ceturtās koalīcijas kara (1806–1807) laikā 1807. gada februārī viņu ievainoja kaujā pie Prūšu Eilavas. Piektās koalīcijas kara (1809) laikā viņa komandētā karaspēka vienība bija dislocēta pie robežas ar Austrijas impēriju Galīcijā. 1810. gadā viņu paaugstināja par ģenerāladjutantu, 1811. gadā iecēla par 2. jātnieku divīzijas komandieri.
1812. gada kara laikā Korfs bija 1. Rietumu armijas 2. rezerves kavalērijas korpusa komandieris, piedalījās kara apspriedē pie Drisas 1812. gada 1. (13.) jūlijā, tad kaujās pie Vitebskas, Smoļenskas un Borodinas, paaugstināts par ģenerālleitnantu. Piedalījies kaujās pie Malojaroslavecas, Vjazmas un Krasnijas.
Sestās koalīcijas kara (1813–1814) laikā viņa komandētā 2. Dragūnu divīzija piedalījās Leipcigas kaujā un Parīzes ieņemšanā. Pēc kara beigām 1816. gada 9. aprīlī ģenerāli Korfu iecēla par 2. rezerves jātnieku korpusa komandieri.
Miris Orlas pilsētā 1823. gada 11. septembrī (30. augustā pēc VS).[1]