Dominikāņi
- Šis raksts ir par tautu Centrālamerikā. Par reliģisku organizāciju skatīt rakstu Dominikāņu ordenis.
Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā spāņu valodā, pēc konfesionālās piederības 95% ir katoļi. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī ASV (1,7 miljoni), Spānijā un Puertoriko.[1]
| ||||||||||
| Visi iedzīvotāji | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 11,5 miljoni | ||||||||||
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | ||||||||||
|
Dominikāna 9,4 miljoni ASV 1,8 miljoni Spānija 77 tūkstoši Puertoriko 63 tūkstoši Kanāda 16 tūkstoši Venecuēla 11 tūkstoši | ||||||||||
| Valodas | ||||||||||
| spāņu valoda | ||||||||||
| Reliģijas | ||||||||||
| katoļi | ||||||||||
Etnonīms
labot šo sadaļuTautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas Espanjolas salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (Santo Domingo) — Dominicanos. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums La República Dominicana — Dominikāņu Republika.
Izcelsme
labot šo sadaļuDominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem taino indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir mulati (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — eiropeīdi (galvenokārt spāņu un franču pēcteči), bet 11% — negroīdi. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot levantiešus), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Dominikaņi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 177. lpp.