Bardejova
Bardejova (slovāku: Bardejov) ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Bardejovas apriņķa centrs pie Topļas upes tradicionālajā Šarišas novadā. Pilsētas vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pie Bardejovas atrodas pilsētas daļa Bardejovske Kūpele (Bardejovské Kúpele), kas ir pazīstams minerālūdens kūrorts. Pie pilsētas - etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
| Bardejova | ||
|---|---|---|
 Bardejovas vecpilsētas centrālais laukums | ||
| ||
  Bardejova | ||
| Koordinātas: 49°17′32″N 21°16′35″E / 49.29222°N 21.27639°EKoordinātas: 49°17′32″N 21°16′35″E / 49.29222°N 21.27639°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Prešovas apgabals | |
| Apriņķis | Bardejovas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1320 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 72,39 km2 | |
| Augstums | 323 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 30 267 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.bardejov.sk/ | |
 Bardejova Vikikrātuvē | ||
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz minēta 1247. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. 1376. gadā karalis Lāslo I piešķīra Bardejovai karaļa brīvpilsētas satusu. Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības centrs ceļā no Baltijas un Melno jūru. Vislielāko uzplaukumu piedzīvoja 15./16. gadsimtā. Kopā ar četrām citām svarīgām karaļa brīvpilsētam (Košici, Levoču, Prešovu un Sabinovu) ietilpa t.s. Pentapolisā. Šeit darbojās daudzas ģildes, ap pilsētu bija akmens aizsardzības mūri, kas daļēji saglabājušies līdz mūsdienām. Tomēr vēlāk nemieri, epidēmijas un tirdzniecības ceļu izmaiņas lika pilsētai panīkt.
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir slovāki (91,27 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (63,15 %), grieķu katoļi (16,93%), luterticigie (7,58 %), bez konfesijas (4,86 %) un pareizticīgie (4,32 %).
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bardejova.
| Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |