Apple

Tālajā 1976. gadā divi draugi — Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak) un Stīvs Džobss (Steve Jobs) pieņēma lēmumu dibināt jaunu kompāniju, lai darbotos tam laikam jaunajā datortehnoloģiju jomā. Viņi bija spiesti pārdot pat sev tuvas lietas, lai sakrātu naudu un izveidotu savu kompāniju. Vozņaks kā artavu deva pat savu dārgumu — HP kalkulatoru, bet Džobss — Volkswagen busiņu. Apple Computer uzlēkšana slavas zenītā ir viens no Amerikas lieliskākajiem stāstiem. Un nu — pēc 30 gadiem kompānija, kura tika dibināta aprīļa joku dienā, jeb 1. aprīlī un tika nosaukta par Apple, bez īpašas atzīmēšanas uzsāk savu 31. dzīves gadu, lai turpinātu pasauli iepazīstināt ar programmatūru un aparatūru.

 

1976. gada martā, kad kompānijas dibināšana Vozam vēl nebija ne prātā, viņš bija pabeidzis savu Apple I datoru, kuru viņš piedāvāja Hewlett-Packard kompānijai: „Vai neesat ieinteresēti pirkt mašīnu, kas strādā ar BASIC un maksā 800 ASV dolārus?” Apple I nebija ne tastatūras, ne korpusa (kādu mēs to pazīstam), ne skaņas vai grafiskās vides — principā tā bija tikai mātes plate. HP šo piedāvājumu noraidīja, un Vozņaks izlēma, ka jādibina kompānija. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena, šoreiz nebija nekāds joks — Kalifornijā divi tehniski puiši — Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks dibināja Apple Computer. Abi Stīvi bija draugi jau kopš 1972. gada, kad Džobss ieinteresēja Vozņaku personālo datoru veidošanā un pārdošanā. "Ziniet, Apple tika izveidots aprīļa joku dienā 1976. gadā. Tolaik mēs domājām, ka tas ir smieklīgi,” teicis S.Džobss kādā intervijā. Jau tā paša gada maijā Home Brew datoru klubā abi puiši satika Polu Terelu (Paul Terell), kas bija Byte Shop veikalu ķēdes prezidents, un viņi noslēdza līgumu par 50 datoru piegādi. Katru — par 666,66 dolāriem. Apple I tika piegādāts jūnijā. Kopā tika izveidoti aptuveni 200 šādi aparāti.

1977. gada februārī Maikls Skots (Michael Scott) kļuva par Apple prezidentu. Pēc diviem mēnešiem aprīlī — gadu pēc kompānijas dibināšanas — dzima tās logo, kuru izmanto vēl šodien. Tā autors Robs Janovs (Rob Janov) uzzīmēja iekostu ābolu, kurš bija izkrāsots 6 krāsās — zaļā, dzeltenā, oranžā, sarkanā, violetā un zilā. Uzņēmumā, kas no Apple Computer pārtapa par Apple Computer Inc., tika ieguldīti arvien lielāki naudas līdzekļi. Apple II prezentēja gadu pēc kompānijas dibināšanas. Tas bija bāzēts uz pirmās Apple versijas, tikai ar dažiem uzlabojumiem. Tas bija ietērpts plastmasas kastē, Apple II spēja attēlot krāsas, tam bija vairāk ROM un RAM atmiņas. Apple II bija Apple Computer Inc. produktu klāstā līdz pat astoņdesmitajiem gadiem. Daži no datora parametriem: CPU - MOS Technology 6502 ar ātrumu 1 MHz; ROM - 12 kB; Video maksimālā izšķirtspēja - 6 krāsas un 280x192 izšķirtspējas, 4-bit krāsas pie 40x48 izšķirtspējas; skaļrunis — mono. Dators publiski bija pieejams tikai jūnijā un tā cena bija 1300 dolāri. Interesanti, ka pēc 4 gadiem prezentētais IBM PC būs tieši tādā pašā līmenī kā šis Apple.

1978. gadā naudas ieguldīšana kompānijā bija sākusi atmaksāties - Apple pirmo reizi izdevās sasniegt 10 miljonu dolāru lielus ieņēmumus no pārdošanas. Viņi bija strauji augoša kompānija, drīz vien radās vajadzība pēc jaunām, plašākām telpām, un kompānija ievācās jaunā galvenajā mītnē. Par Apple jauno adresi kļuva „10260 Bandley Drive, Cupertino”.

1979. gada jūnijā tika prezentēta uzlabota versija Apple otrajam datoram — Apple II+. II+ atšķīrās no II ar to, ka tam bija 48K RAM atmiņa un auto-start ROM vienkāršākai startēšanai. Tas bija aprīkots arī ar jaunu Basic versiju, kura bija ar peldošo punktu — jaunās Microsoft kompānijas lolojums. Jaunās versijas cena bija 1200 dolāri un to pārdeva arī Eiropā.

1980. gadā dienasgaismu ieraudzīja Apple III. Jau šajā gadā Džobss bija pieaicinājis dizainerus, kas veidoja produktu līnijas stilu. Maijā prezentētais Apple III dators bija konkurents IBM PC. Dizaineri Apple III izveidoja pilnīgi pēc Džobsa vēlmēm, un šī iemesla dēļ dators netika apgādāts ar dzesēšanas ventilatoru. Rezultātā pārkaršanas dēļ tika atsaukti tūkstošiem datoru. Pēc izskata tas jau sāka līdzināties mūsdienu datoram. Tam bija procesors ar 2 MHz ātrumu, 128K RAM un 4K ROM atmiņas, dators bija savietojams ar lielāko daļu Apple II programmu, kaut arī datoram bija pavisam jauna operētājsistēma. Trešās paaudzes Apple bija pirmais, kuram iebūvēta 5,25” diskešu ierīce. Cena jau bija kļuvusi augstāka — 4300 līdz 7800 dolāri atkarībā no konfigurācijas.

Jau 1981. gada janvārī Džobss pievienojās Macintosh projektam, kas, kā zinām, vēlāk ir nesis augļus un ir gana izplatīta operētājsistēma. Martā S.Džobss nomainīja toreizējo prezidentu Maiklu Skotu pret jaunu - Maiku Marakulu. Pirmais prezidents Skots tika iecelts par viceprezidentu. Septembrī tika prezentēta datu glabāšanas ierīce — veselu piecu megabaitu cietais disks. Tā cena bija 3500 dolāri.

1982. gada 22. janvār. Džobss pārliecināja Billu Geitsu rakstīt BASIC Mac videi. Tas kļuva par izbrāķēto MS BASIC. Februārī dizaineri iepriecināja vadību, paziņojot, ka Mac korpusa dizains ir pabeigts. Visu projekta dalībnieku paraksti tika iekļauti korpusa veidošanas veidnē. Pirmajā septembrī — Lisa projekts, kurš bija sākts jau 1978. gadā, tika prezentēts publikai. Tas bija revolucionārs personālais dators. 10000 dolārus vērtais (mūsdienu ekvivalents būtu ~ 19 tūkstoši) dators bija paredzēts kā „Next Big Thing” ("nākamā lielā lieta"). Datoram bija grafiskā lietotāja saskarne. 5 MHz procesors, divas diskešu iekārtas, 12 collu iebūvēts monitors — tas viss un vēl daudz kas kopā maksāja jau minētos 10 tūkstošus. Cietais disks bija 10 MB. Gada beigās Apple bija pirmie datoru ražotāji, kas sasniedza 1 miljarda apgrozījumu.

1983. gada janvārī izlaistais Apple IIe kļuva par vienu no veiksmīgākajiem Apple datoriem tajā laikā. Kaut arī tam bija procesors ar tikai 1,02 MHz frekvenci, 64K RAM (papildināma līdz 128K) un 32K ROM, tas kļuva par pieprasītu produktu dēļ tā cenas — 1400 dolāriem. Datoru pārtrauca ražot 1985. gadā. Novembrī dienasgaismu veikalu plauktos ieraudzīja AppeWorks — integrēta paka, kas saturēja teksta apstrādes programmu, tabulu redaktoru un datubāzes programmu.

 

GUI — mums pierastais grafiskais interfeiss. To pilnībā izstrādāja 70. gados, kad grupa speciālistu no Xerox Palo Alto Research Center (PARC) izveidoja Alto, GUI-bāzētu datoru. Kad Džobss bija ekskursijā uz PARC, viņš redzēja personālo datoru nākotni Alto datorā — GUI. Liela daļa no interfeisa tika izmantota Lisa un Mac datoros, pie kuru interfeisa darbs bija uzsākts jau pirms PARC apmeklējuma. Daudzi PARC inženieri pārgāja strādāt uz Apple. Kad Džobss 1984. gadā apvainoja B.Geitsu GUI zagšanā no Apple un tā izmantošanā Windows 1.0 programmā, Geits atbildēja: „Nē, Stīv, es domāju, ka mēs abi esam kaimiņos bagātniekam Xerox. Tu ielauzies tur, lai nozagtu TV, bet atklāji, ka es jau biju pirmais, tādēļ uzskatīji, ka tas nav godīgi, jo vēlies pats nozagt TV.” Ar šādu ironiju Bills atbildēja Stīvam. Tas gan nav liedzis Apple tiesāties ar Microsoft daudzus gadus vēlāk. Tā paša gada janvārī Macworld pirmais žurnāls nonāca kioskos — uz tā vāka gozējās tolaik jaunais Stīvs Džobss un žurnāla cena bija 4 dolāri. Janvārī MS izlaida arī pirmo Word versiju, kas paredzēta Mac datoriem.

Pirmās desmitgades pēdējā — 1985. gadā - Apple pārsauca Lisa datoru par Macintosh XL. Tika arī noorganizēta pirmā Macworld konference Sanfrancisko Moskone centrā. Tā kļuvusi par vienu no galvenajiem notikumiem, kad Apple paziņoja plānus, ieceres un stāstīja par jaunumiem. Tāpat kā Intel Developer Forum. 29. aprīlī paziņoja par Macintosh XL ražošanas pārtraukšanu. Pēdējo Lisa/MacXL izlaida Teksasas rūpnīcā. Sun Remarketing nopirka tūkstošiem pēdējo Lisa datoru un vēlāk tos izdevīgi pārdeva jau nedaudz uzlabotus.

Septembris bija drūms laiks Apple kompānijai — aizgāja viens no tās dibinātājiem Stīvs Džobss. Laikā, kad Apple pārdevuši 500 tūkstošus Macintosh modeļus, Džobs izlēma veidot jaunu kompāniju. 17. septembrī viņš iesniedza atlūgumu. Jau pēc nedēļas — 23. datumā Apple uzsāka tiesu darbus pret Stīvu, jo tika uzskatīts, ka viņš zina pārāk daudz tehnoloģisko noslēpumu, kurus varētu izmantot jaunajā kompānijā. Neatkarīgi no iekšējiem konfliktiem, Microsoft izlada Excel, kas paredzēts Mac datoriem.

 

1986. gada janvārī tiesas prāvu pret tās dibinātāju Džobsu Apple pārtrauca un Džobss piekrita nepieņemt darbā Apple darbiniekus vismaz sešus mēnešus. Otrs nosacījums — viņam jāveido datori, kas ir jaudīgāki par jebkuru, ko Apple piedāvā tirgū. Tieši tā — Apple šādā veidā cerēja iznīdēt Stīva kompāniju.

Jūnijā Pols Rands (Paul Rand), kurš bija izveidojis IBM logo, nu veidoja NeXT (S.Džobsa kompānija) logotipu. Tieši viņš ieteica lietot mazo „e” zīmolā.

Atgriežoties pie Apple: septembrī tika prezentēts 2GS dators. Tas bia pēdējais mohikānis Apple II serijā. 2GS bija arī visspēcīgākais — 2,8 MHz CPU, uzlabotas grafikas un skaņas funkcijas, 256 kB RAM (palielināms līdz 8MB), 128 kB ROM (līdz 1 MB). 2GS bija pirmais, kam bija iekļauts Large Scale Integration (LSI) čips, kuru veidojis Vozņaks. Datoru pārtrauca ražot 1992. gada decembrī. Daudzas kompānijas piedāvāja dažādu perifēriju un „dzelžus” šim Apple datoram (piemēram, 18 MHz procesoru).

Kaut arī Apple izveidoja pirms 11 gadiem, viņi svinēja desmito dzimšanas dienu 1987. gadā. Diezgan netipiskā laikā, bet atcerēsimies, ka tieši 77. gadā Apple Computers pārtapa par Apple Computers Inc. Šajā jubilejas gadā tika prezentēts Mac II. Uz 68020 procesora bāzētais dators bija pirmais 32 bitu Mac. Tam bija 6 Nubus paplašinājuma vietas, kas ļāva pievienot datoram paša Apple un arī trešās puses ražotas kartes. Grafiskā karte spēja attēlot līdz pat 16,7 miljoniem krāsu. Sākuma līmeņa datora cena bija 3900 dolāri. Dārgākajai versijai bija 40 MB SCSI cietais disks!

16 MHz CPU, 256 kB ROM, 30pin RAM atmiņa (maksimāli 128 megabaiti), 40-80 MB cietais disks, 1 vai 2 1,4Mb SuperDrive diskešierīces, divi seriālie porti, 8 bitu stereo skaņa, iebūvēts mono skaļrunis. Tāds bija Macintosh 2x, kuru izlaida 1988. gadā. Būtībā tas pats Mac 2 vien bija, tikai procesors bija uzlabots pamatīgi, kā arī vēl daži uzlabojumi. Cena gan auga pamatīgi — 7800 dolāri. 12. oktobrī Džobsa NeXT izlaida 6500 dolāru vērto datoru. Tas, kā jau paredzēts, bija jaudīgāks par Apple datoriem — 25 MHz procesors, 8 MB RAM, 250 MB optiskais disks un reāllaika ciparu procesors.

Turpmākie 3 gadi — 1989., 1990., 1991. bija veiksmīgi ne tikai Latvijai, bet arī Apple. Viņiem šie trīs gadi bija zelta laiks numur 1 (jā, ir arī numur 2). Pēc smagas “aplaušanās” ar Mac Portable, „ābolkompānija” kļuva par vienu no lieliskākajiem rūpnieciskā dizaina paraugiem.

Septembrī prezentētais Mac Portable bija pirmais Apple mēģinājums iekarot portatīvo datoru lauciņu. Diemžēl atsaucība bija maza. Dators bija lēns, tam nebija uzlabošanas iespēju un tā ekrāns bija ļoti dārgs, tādēļ arī pati prece sanāca dārga. Vēlāk gan Apple mācījās no šīs kļūdas un nākamo klēpjdatoru izlaida ar Sony palīdzību.

Džobsa kompānija NeXT izlaida uzlabotu datoru, kam jau bija 16 collu 4096 krāsu monitors. Jautāsiet — kāpēc visu laiku tiek pieminēts Stīvs Džobs, kaut arī viņš ir aizgājis?! Džobs, kaut arī apvainojies, tomēr vēlāk atgriezās savā kompānijā.

1990. gada februārī Adobe kompānija iepazīstināja mūs ar Photoshop. Mēnesi vēlāk debitēja Mac 2FX (10000-12000 dolāri). Kārtējais „ātrākais Mac” jau bija ļoti līdzīgs mūsdienu datoriem. Vairāk vai mazāk tas līdzinājās galddatoriem. Datoram bija 2 SuperDrive dziņi un iekšējs SCSI cietais disks. Bija uzrakstīta programmatūra speciāli 2FX datoram, kas nodrošināja tā ātru darbību. Šajā gadā nomainījās arī Apple prezidents un par jauno tika iecelts Maikls Spindlers (Michael Spindler).

1991. gada maijā Apple prezentēja QuickTime. Tā bija tolaik jauna sistēmas programmatūra, kas ļauj atskaņot mediju datnes. Tajā pat gadā sākās pirmā sadarbība ar IBM — 3. jūlijā IBM sūtīja vēstuli Apple, kurā informēja, ka piedāvā palīdzību, lai pabeigtu Pink un licencētu tā RISC procesoru. Otrajā oktobrī Apple un IBM alianse kļuva oficiāla. Apple kopā ar IBM apņēmās ražot PowerPC-bāzētus datorus. Pirmais patiesi portatīvais Apple dators — PowerBook 100 bija pamatā tāds pats kā vecais Mac Portable. Atšķirībā no Mac Portable, PowerBook 100 uzņēma labi, jo tā cena bija stipri mazāka — 2500 dolāri. PowerBook 100 vēlāk tika uzlabots un atklātībā nāca 140 un 170 modelis. Tieši 100. modelis bija tas, ko Apple izstrādāja kopā ar Sony.

CES izstādē 1992. gadā Apple priekšsēdētājs Džons Skallijs (John Sculley) paziņoja par Apple plāniem radīt pirmos PDA (personal digital assistant jeb personālais ciparasistents). Tobrīd tas viss vēl bija tikai plānu līmenī, bet mums ir jāpateicas tieši Apple par šīs visnotaļ ērtās un praktiskās ierīces attīstības virzīšanu. Tika piedāvāti pirmie Macintosh ar CD-ROM iekārtu un parādās pirmie Apple Workgroup Serveri (60, 80, 95). Šajā gadā arī pirmo reizi radās iespēja izmantot QuickTime atskaņotāju, lietojot Windows.

Džordžs Krovs (George Crow), kurš bija pēdējais no NeXT līdzīpašniekiem, neskaitot Džobsu, atkāpās no amata 1993. gadā, līdz ar to NeXT bija gandrīz pilnībā izjukusi.

Aprīlī Motorola Apple piegādāja pirmos 50 un 66 MHz procesrus. Pirmās paaudzes PowerPC ražošana bija sākusies. Šis gads bija ļoti ražīgs ar izlaistajiem datoriem. Tie bija: Macintosh Centris 610, Macintosh Centris 650, Macintosh Color Classic, Macintosh LC III, Macintosh Quadra 800, PowerBook 165c, Workgroup Server 80, Workgroup Server 95, Macintosh LC 520, PowerBook 180c, Macintosh Quadra 660av, Macintosh Quadra 840av, PowerBook 145B, Workgroup Server 60, Newton Message Pad (OMP), PowerBook 165, Macintosh Centris 660av, Macintosh Color Classic II, Macintosh LC 475, Macintosh LC III+, Macintosh Quadra 605, Macintosh Quadra 610, Macintosh Quadra 650, Macintosh TV un PowerBook Duo 250.

Īpašu uzmanību varētu pievērst Mac TV — tam bija TV uztvērējs un CD-ROM. Tika saražoti tikai desmit tūkstoši šo datoru, kaut gan tas varēja kļūt par vienu no ienesīgākajiem modeļiem. Jebkurā gadījumā, šī TV karte ir kļuvusi populāra un nu to var sastapt ļoti daudzos datoros, ne tikai Mac.

 

Ap 1994. gadu Apple saprata, ka ir jāpārtaisa Macintosh, ja viņi grib palikt tirgū. Tad arī Apple pārsteidza daudzus, kad tika parakstīts līgums ar IBM par jaunas platformas procesoru piegādi. Tika izveidota AIM alliance — Apple, IBM, Motorola. Viņi cerēja, ka Apple programatūra un IBM/Motorola risinājumi atstās PC un Microsoft tālu aizmugurē.

Tika sākta Power Macintosh sērija, kurā tika izmantoti PowerPC procesori. Procesoros izmantoja pavisam jaunu arhitektūru, kā dēļ vajadzēja pārrakstīt gandrīz visu Apple programmatūru — sākot no OS, beidzot ar utilītām.

Pašā 1995. gada sākumā Apple paziņoja, ka tam laikā ir izdevies pārdot vienu miljonu Power Mac. Ņemot vērā, ka ar Power Mac tika pirmo reizi iepazīstināts nepilnu gadu agrāk, pārdošanas rezultāti bija lieliski. Apple savos datoros aizstāja novecojušo 10 MHz, 32-bit NuBus slotu, ar nu jau nemirstīgo PCI slotu, un pavisam drīz jau parādījās Power Mac 9500/120, kuram bija pavisam seši PCI sloti.

Trešās Apple desmitgades sākumā tika iecelts jauns kompānijas priekšsēdētājs — Gils Amelio (Gil Amelio), kurš aizstāja Maiklu Spindleru (Michael Spindler). Uzreiz sekoja Apple mēģinājums iekļūt lieljaudas serveru tirgū ar Network Server 500 un 700, kurš tomēr neizrādījās pārāk veiksmīgs. 1996. gada svarīgākais notikums iekrita pašā gada nogalē, kad Apple nopirka sava līdzdibinātāja Stīva Džobsa kompāniju NeXT un arī tiesības uz tās izstrādāto operētājsistēmu Nextstep.

Pēc ilgas prombūtnes, 1997. gadā Apple atgriezās tās līdzdibinātājs Stīvs Džobss, un viņš sākotnēji ieņēma konsultanta amatu, bet, kad jūlijā Apple priekšsēdētājs Gils Amelio iesniedza atlūgumu, viņa vietu ieņēma Džobss, tiesa, pagaidām tikai kā pagaidu aizstājējs. Neskatoties uz visnotaļ augsto amatu, viņa mēneša alga bija tikai 1 dolārs. Par godu kompānijas 20 gadu pastāvēšanas jubilejai tika izlaists jubilejas Macintosh, kura cena bija 10000 ASV dolāru. Tiek arī izlaista Mac OS 8-tā versija.

Gadu pēc Stīva atgriešanās Apple paziņoja par savu nākamās paaudzes operētājsistēmas izstrādi Mac OS X. Apple izlaida arī pirmo iMac galddatoru (tā cena — 1,299 $), un, iespējams, tieši tā ietekmē kompānija piedzīvoja reti veiksmīgu gadu — visos tā gada ceturkšņos bija guvusi peļņu. Pēdējoreiz tas izdevās 1985. gadā. Katrā gadījumā iMac bija ļoti veiksmīgs jaunievedums, kurš savu attīstību turpina vēl šodien.

1999. gadā Macintosh nosvinēja savu 15 gadu jubileju, un tirgū parādījās Power Mac G3, kurš bija pieejams sākot no 1599 līdz pat 4999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas. Gada beigās Power Mac bija pieejami jau ar G4 procesoru.

1999. gads iMac visādā ziņā bija krāsains, jo tas ieguva daudz dažādas papildu krāsas, sākot no indigo, līdz vīnogu toņiem. Pašās gada beigās debitēja Macintosh operētājsistēmas 9. versija.

Nākot jaunai tūkstošgadei, respektīvi, 2000. gadam, Stīvs Džobs no pagaidu priekšsēdētāja kļuva par pastāvīgo, bet patiesībā vienīgās izmaiņas bija amata nosaukumā, un, cik zināms, algas pielikumu viņš tā arī nesaņēma, un vēl aizvien pelnīja tikai vienu dolāru mēnesī. Bet, tā kā viņš savās rokās turēja lielu daudzumu Apple akciju, algai bija maza nozīme. Tika arī publiskota pirmā OS X beta versija.

Tieši 2001. gadā Apple aizsāka revolūciju mūzikas atskaņotāju nozarē prezentējot pašu pirmo iPod, vienlaikus arī ienākot sev pavisam jaunā un nepazīstamā nozarē.

Debitēja pirmā Macinstosh operētājsistēma ar „maģisko” burtu X nosaukumā un pusgadu vēlāk tā tika pie ļoti vajadzīga versijas atjauninājuma (OS X 10.1).

 

Sākot ar 2002. gadu, OS X kļuba par standarta operētājsistēmu visiem jaunajiem Mac datoriem. Apple arī atkārtoti centās iekļūt serveru tirgū ar Xserve, kas bija pirmais mēģinājums kopš Network server līnijas laikiem. Xserve bija pirmais Apple dators, kuram bija DDR atmiņa, un tā cena svārstījās no 2999 līdz 3999 ASV dolāriem atkarībā no konfigurācijas.

Šajā gadā Apple pirmo reizi pārkāpa viena gigaherca barjeru ar Power Mac G4 un paspēja arī nosvinēt bēres Mac OS 9. Turpmāk tika attīstīta tikai OS X operētājsistēma, kas drīz vien tika pie otrā versijas atjauninājuma ar segvārdu „Jaguārs” (OS X 10.2).

Divus gadus pēc iPod laišanas apgrozībā Apple atvēra savu iTunes interneta mūzikas veikalu, no kura jebkurš varēja lejupielādēt aptuveni 200 000 dziesmu, katru par nieka 99 centiem, bez tam, šo dziesmu skaits nepārtraukti tupināja augt. To pat varētu nodēvēt par sava veida revolūciju mūzikas tirgū, jo šis veikals tiešām kļuba ļoti populārs iPod lietotāju vidū. Gada beigās Apple izlaida arī iTunes versiju, kas paredzēta Windows, un no šī milzīgā auditorijas pieplūduma iTunes mūzikas veikals tikai ieguva.

Debitēja arī G5 procesori, kuru takts frekvences sasniedza 2 GHz. Tie nokļuva Power Mac G5 datoros un to sākotnējā cena bija 2 999 ASV dolāri. Pavisam drīz sekoja OS X jaunākā versija ar segvārdu „Pantera”, kas sev līdzi nesa 150 jaunas iespējas un uzlabojumus.

2004. gads pagāja galvenokārt zem iPod zīmes. Jau pašā tā sākumā Apple paplašināja pieejamo iPod klāstu, iekļaujot mazāku un daudz kolorītāku versiju — iPod mini, kura sākotnējā cena bija 249 ASV dolāri. Vēlāk debitēja arī pirmais iPod ar krāsaino ekrānu (iPod photo). iPod lielie panākumi piesaistīja arī tādu datortehnikas milzi kā HP, kurš apvienoja spēkus ar Apple un sāka tirgot iPod atskaņotājus, kas nes HP zīmolu. Vienlacīgi iTunes mūzikas veikals paplašinājās, piedāvājot savus pakalpojumus arī Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Vienīgais nozīmīgais gada NE-iPod notikums bija G5 procesoru nokļūšana iMac datoros.

2005. gadā Mac OS X tika pie kārtējās jaunās versijas, kurai šoreiz tika dots segvārds „tīģeris” (OS X 10.4). Tā sevī nesa pirmās nopietnās pārmaiņas kopš 2003. gada.

S. Džobss paziņoja par Apple plāniem turpmāk izmantot Intel, nevis IBM procesorus, un pavisam drīz pēc tam Apple pirmo reizi izlaida peli, kurai ir vairāki taustiņi.

Septembrī pasauli satricināja vēl mazāks iPod atskaņotājs par iPod mini — iPod nano. Un: parādoties 5 iPod paaudzei, parādījās iespēja atskaņot video klipus, kurus nekavējoties sāka tirgot iTunes mūzikas veikali.

 

2005. gada 6. jūnijā WWDC konferencē Stīvs Džobss paziņoja, ka Apple sāks ražot uz Intel bāzes veidotus Mac datorus 2006. gadā. 10. janvārī jaunais MacBook Pro un iMac kļuva par pirmajiem Apple datoriem, kuri izmantoja Intel Core Duo procesorus. Līdz 7. augustam Apple pilnībā bija pārveidojusi Mac ražošanu uz Intel čipiem, pat vienu gadu agrāk nekā paziņots. Pārmaiņu laikā vairs netika ražoti tādi produkti kā Power Mac, iBook un PowerBook, bet Mac Pro, MacBook un Mac Book Pro kļuva par veiksmīgiem to aizstājējiem. 2009. gada 29. aprīļa The Wall Street Journal numurā tika ziņots, ka Apple veidoja pati savu inženieru grupu, kas strādātu pie jaunu mikročipu izstrādes.

Apple arī izveidoja Boot Camp, kas ļāva uz Mac datoriem instalēt arī Windows XP vai Windows Vista kopā ar Mac OS X.

Apple panākumus šajā laika posmā pierādīja viņu akciju cenu celšanās. Starp 2003. un 2006. gadu Apple akciju vērtība pieauga gandrīz desmitkārt, no aptuveni $6 par akciju līdz vairāk nekā $80. 2006. gada janvārī Apple apsteidza Dell. Pirms deviņiem gadiem Dell direktors Maikls Dells (Michael Dell) teica, ja viņam piederētu Apple viņš velti netērētu savu laiku un visas akcijas atdotu atpakaļ akciju tirgum.

Lai gan Apple akcijas strauji auga, Apple tomēr vēl daudz atpalika no konkurenta Microsoft Windows, ar tikai 8% galddatoru un laptopu Amerikas Savienotajās Valstīs.

Veicot uzrunu Macworld Expo 2007. gada 9. janvārī S. Džobss paziņoja, ka Apple Computer, Inc. pieslēgsies tam punktam, lai tiktu dēvēti par Apple Inc., jo datori vairs nebija galvenais kompānijas produkts, bet gan koncentrēšanās uz mobilajām ierīcēm. Šajā konferencē tika paziņots arī par iPhone un Apple TV. Nākamajā dienā Apple akcijas uzkāpa līdz visu laiku augstākajam punktam $97.80. Maijā Apple akcijas pārsniedza 100 dolāru robežu.

Rakstā, kas tika publicēts Apple mājaslapā 2007. gada 6. februārī, Stīvs Džobss rakstīja, ka Apple būtu gatavi pārdot mūziku iTunes veikalā bez DRM (kas ļautu atskaņot mūziku uz trešās personas ierīcēm), ja to atļautu ierakstu kompānijas. 2007. gada 2. aprīlī Apple kopā ar EMI paziņoja par DRM tehnoloģijas atcelšanu no EMI iTunes kataloga. Vēlāk tam sekoja arī citas ierakstu kompānijas.

2008. gada jūlijā Apple izveidoja App Store, lai pārdotu trešās personas lietotnes priekš iPhone un iPod Touch. Mēneša laikā veikals pārdeva 60 miljonu lietotņu un ienesa 1 miljonu dolāru dienā, Džobss spekulēja, ka App Store varētu kļūta par Apple miljardu dolāru kompāniju. Trīs mēnešus vēlāk tika paziņots, ka Apple ir kļuvusi par trešo lielāko mobilo ierīču ražotāju pasaulē iPhone popularitātes dēļ.

2008. gada 16. decembrī Apple paziņoja, ka pēc 20 gadu ilgas Macworld apmeklēšanas 2009. būtu pēdējais gads, kad viņi rīkotu Macworld Expo un ka Fils Šillers (Phil Schiller) būs tas, kas vadīs konferenci Stīva Džobsa vietā. Aptuveni tieši mēnesi vēlāk 2009. gada 14. janvārī Džobss internetā paziņoja, ka viņš uz sešiem mēnešiem aizies no kompānijas līdz 2009. gada jūnijam, lai labāk varētu koncentrēties uz savu veselības stāvokli un atļautu kompānijai labāk koncentrēties uz produktu izstrādi. Neskatoties uz Džobsa prombūtni, Apple 2009. gada 1. ceturksnī guva 1.21 miljardu dolāru peļņu.

Pēc vairāku gadu spekulācijas un baumām Apple paziņoja par liela ekrāna planšetdatoru, ko sauca par iPad. iPad darbojās uz tādas pašas operētājsistēmas kā iPhone un tam bija daudzas tādas pašas lietotnes kā iPhone. Tas iPad deva lielu lietotņu katalogu pat pirms iPad izlaišanas. 2010. gada 3. aprīlī iPad tika izlaists ASV, pārdeva gandrīz 300 000 vienību tajā pašā dienā un sasniedza 500 000 vienību tās nedēļas beigās. Tā paša gada maijā Apple beidzot apsteidza Microsoft, pirmo reizi kopš 1989. gada.

Apple izlaida 4. paaudzes iPhone(iPhone 4), kurā bija pieejams video zvans, vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi un jauns dizains, kurā ietilpa nerūsošais tērauds, kas kalpoja kā telefona antena. Dēļ šīs antenas vairāki klienti sūdzējās, ka zūd zona, kad telefons tiek turēts īpašos veidos. Preses konferencē Apple paziņoja, ka viņi palīdzēs iPhone lietotājiem un katram piedāvāja gumijas maciņu, kas netraucēja signāla kvalitātei un neļāva to traucēt pašiem lietotājiem. Vēlāk tajā gadā Apple atsvaidzināja iPod līniju, kur tika ieviesti jauni iPod Nano, iPod Touch ar FaceTime un iPod Shuffle ar pogām, kas tika ieviestas no agrākām ierīcēm.

2010. gada oktobrī Apple akcijas uzkāpa līdz 300 ASV dolāriem. 20. oktobrī Apple uzlaboja MacBook Air, iLife un paziņoja par jaunu operētājsistēmu Mac OS X Lion. 2011. gada 6. janvārī atvēra Mac App Store, kas ir ļoti līdzīgs iOS App Store.

2011. gada 17. janvārī Džobss atkal paziņoja, ka viņš aizies veselības dēļ un viņu aizstāsTimotijs Kuks(Timothy D. Cook), lai gan Džobss vēl atbildēs par visiem kompānijas lēmumiem.

Pēc tam, kad Apple apsteidza Microsoft, tā kļuva arī par vērtīgāko patērētāju preču kompāniju pasaulē ar 246 procentu pieaugumu līdz 19,1 miljardam dolāru.

2011. gada jūnijā Apple paziņoja par savu jauno sinhronizācijas sistēmu iCloud mūzikai, fotogrāfijām, dokumentiem un programmām.

2014. gada 27. maijā paziņots, ka Apple par 3 miljardiem USD iegādāsies audioierīču ražošanas un mūzikas straumēšanas pakalpojumu uzņēmumu Beats Electronics. Uzņēmuma dibinātāji mūziķis Andre Romelle Jangs (pazīstams kā Dr. Dre) un Džimijs Aiovins turpinās darbu Apple. Šis ir Apple vēsturē lielākais pirkums.^[6]

2015. gada 30. jūnijā Apple izlaida savu jauno produktu Apple Music, lai konkurētu ar Spotify, Deezer un citiem mūzikas straumēšanas servisiem. Apple Music ir iespējams klausīties miljoniem dziesmu no dažādiem mūziķiem, uzzināt jaunumus no slaveniem mūziķiem sadaļā Connect, kā arī klausīties dziesmas, kuras iegādātās no iTunes Store.

2018. gada 1. jūnijā konsorcijs BCPE Pangea Cayman, kurā ietilpa SK Hynix, Apple, Dell un Seagate Technology, pabeidza Toshiba NAND zibatmiņas un pusvadītāju disku nodaļas Toshiba Memory (kopš 2019. gada Kioxia) 49,9 % kapitāldaļu iegādi.

2022. gada 23. martā Apple iegādājās Apvienotās Karalistes jaunuzņēmumu Credit Kudos, kas izstrādā risinājumus, palīdzot finanšu aizdevējiem pieņemt labākus lēmumus.

 

• Mac mini, pus-galddators, izlaists 2005. gadā
• iMac, galddators, izlaists 1998. gadā
• Mac Pro, galddators, izlaists 2006. gadā, aizstāja Power Macintosh
• MacBook, portatīvais dators, izlaists 2006. gadā, aizstāja iBook
• MacBook Pro, profesionāls portatīvais dators, izlaists 2006. gadā, aizstāja PowerBook
• MacBook Air, ļoti plāns portatīvais dators, izlaists 2008. gadā

Šiem datoriem tiek pārdoti arī atsevišķi aksesuāri, piemēram, datora pele, akumulatora lādētāji u.c.

Pamatraksts: iPad

iPad ir Apple Inc izstrādātais planšetdators. Par tā izstrādi tika paziņots 2010. gada 27. janvārī. Tas ietilpst kategorijā starp viedtālruņiem un klēpjdatoriem.

Funkcionalitātes ziņā iPad ir salīdzināms ar mazāk jaudīgajiem iPhone un iPod touch, un tajā tiek lietota tā pati operētājsistēma iOS, modificēta. Tam ir 25 cm vairākpieskārienu (multi-touch) displejs ar gaismas diožu fona izgaismojumu, no 16 līdz 64 GB pieejamā zibatmiņa, Bluetooth, un 30 kontaktu pieslēgvieta, lai sinhronizētu ar iTunes un pieslēgtu aksesuārus.

 

2011. gada 2. martā Apple prezentēja uzlabotu iPad modeli, kam bija ātrāks procesors un divas kameras, respektīvi, priekšā un aizmugurē. Tomēr iPad 2 pieejamība bija ierobežota sakarā ar 2011. gada martā notikušo cunami un zemestrīci Japānā.

iPod ir pārnēsājamais mūzikas atskaņotājs, kuru radījusi firma Apple. Pirmais iPod tirdzniecībā nonāca 2001. gada 23. oktobrī. Tas bija iPod Classic ar 5 un 10 GB atmiņu. Šobrīd tirdzniecībā ir četri dažādi iPod modeļi - iPod Classic ar 80, 120 un 160 Gb atmiņu, iPod Nano ar 8 un 16 GB atmiņu, iPod Shuffle ar 2 un 4 GB atmiņu un iPod Touch ar 32 un 64 GB atmiņu.

Pamatraksts: iPhone

2007. gada janvāra konferencē Stīvs Džobss iepazīstināja ar ilgi gaidīto iPhone, kas sevī ietvēra internetu un iPod. Tā sistēmu darbināja pārveidota Mac OS X operētājsistēma ar dažām tās funkcijām, piemēram, ar Safari interneta pārlūkprogrammu un e-pastu. Tajā ietilpa arī tādas lietotnes kā Google kartes (Google Maps) un laika ziņas. iPhone bija ar 3.5 collu (89mm) skārienjūtīgu ekrānu, ar 4,8 vai 16 GB atmiņu, Bluetooth un Wi-Fi. Pirmo reizi iPhone bija pieejams 2007. gada 29. jūnijā par 499 dolāriem (4 GB) un 599 dolāriem (8 GB) ar AT&T līgumu. 2008. gada 5. februārī Apple papildināja oriģinālo iPhone ar 16 GB versiju. 2008. gada 9. jūnijā Sanfrancisko izstrādātāju konferencē (WWDC) Stīvs Džobss paziņoja, ka iPhone 3G būs pieejams 2008. gada 11. jūlijā. Šī versija atbalstīja 3G tīkla darbību, tajā bija iebūvēta GPS navigācija un cenas tika nolaistas, 8 GB versija maksāja tikai 199 dolārus un 16 GB versija maksāja 299 dolārus un abi modeļi bija pieejami melnā un baltā krāsā. Jaunā versija vizuāli atšķīrās no sava priekšgājēja, tam bija sudraba aizmugure. Mainījās arī programmatūras iespējas, jaunais iPhone bija pieejams ar App Store; šis veikals piedāvā iespēju lejupielādēt lietotnes, kuras ir saderīgas ar iPhone. 2009. gada 24. aprīlī šis veikals pārvarēja 1 miljarda lejupielāžu skaitu. 2009. gada 8. jūnijā tika paziņots, ka tiks izlaists jaunais iPhone 3GS, kas bija uzlabotāks un bija daudz ātrāks par iPhone 3G, iespēja ierakstīt video un balss kontrole. 2010. gada 7. jūnijā tika atklāts iPhone 4, par kuru Apple saka: "lielākais solis, ko esam spēruši" kopš pirmā iPhone. Telefonam bija pilnīgi jauns dizains, 960x640 displejs, Apple A4 procesors, kuru izmanto arī iPad, žiroskops labākai spēļu baudīšanai, 5 megapikseļu kamera ar zibspuldzi, priekšējā VGA kamera priekš video zvaniem, ko Apple dēvē par 'FaceTime. Drīz pēc iPhone 4 izlaišanas klienti sūdzējās, ka ir problēmas ar zonas uztveršanu. Tas bija dēļ nerūsošā tērauda plāksnes, kas aptver visu iPhone 4, kalpojot arī par šī telefona antenu. Pašlaik (2017. gada sākumā) jaunākie iPhone modeļi ir iPhone 7 un iPhone 7 Plus, kas prezentēti 2016. gada 7. septembrī.^[7][8]

 

2007. gada konferencē Džobss nodemonstrēja Apple TV (no sākuma bija zināms kā iTV). Ierīce tiek pieslēgta pie lietotāja televizora un sinhronizē iTunes saturu no kāda datora, caur Wi-Fi vai vienkārši caur kabeli. Apple TV oriģināli tika veidots ar 40 GB cieto disku, kurā ietilpa HDMI izeja, un spēja atskaņot video 720p kvalitātē. 2007. gada 31. maijā tika izgatavota 160 GB versija, kura aizstāja 40 GB versiju un 2008. gada 15. janvārī tika izlaists atjauninājums, kas ļāva datnes lejupielādēt tieši no Apple TV. 2009. gada septembrī Apple pilnībā pārtrauca ražot 40 GB versiju un turpināja ražot tikai 160 GB versiju. 2010. gada 1. septembrī tika izlaists jaunais iPod un arī tad tika izlaists pilnīgi pārveidots Apple TV. Jaunā ierīce ir par 1/4 mazāka, strādā klusāk. Apple savai A4 procesoru līnijai bija pievienojusi vēl vienu ierīci, līdz tam uz A4 procesoru strādāja iPad un iPhone. Vienīgā video izeja tam ir HDMI. Ir iespēja iTunes veikalā nomāt vai pirkt filmas, TV šovus, skatīties interneta video, piemēram, YouTube un Netflix. Apple arī samazināja ierīces cenu līdz 99 ASV dolāru. 2015. gadā tika izlaists jaunākais Apple TV ar AppStore, Siri un daudziem citiem jaunumiem.

Apple bija viena no visveiksmīgākajām kompānijām, kas tika dibināta 1970. gados, kas pilnībā mainīja cilvēku uzskatus par to, kādai būtu jābūt korporatīva kultūrai organizāciju hierarhijā. Citas šāda veida līdzīgās veiksmīgas firmas no tā paša laika perioda ir Southwest Airlines un Microsoft.

Līdz ar kompānijas augšanu, kuru vadījuši daudzi direktori, katrs pats ar savu ideju, kādam būtu jābūt Apple, daži no īstajiem mērķiem ir zaudēti, bet Apple vēl joprojām savai kompānijai piesaista talantīgus darbiniekus, it īpaši pēc atkārtotas Stīva Džobsa atgriešanās. Lai atpazītu savus labākos darbiniekus, Apple izveidoja Darbinieku programmu, kas apbalvoja darbiniekus, kas kompānijā paši brīvprātīgi bija veikuši nozīmīgus darbus. Daži no šiem darbiniekiem ir Bills Atkinsons (Bill Atkinson), Stīvs Kaps (Steve Capps), Rods Holts (Rod Holt), Alans Kejs (Alan Kay), Gajs Kavasaki (Guy Kawasaki), Alans Alkorns (Al Alcorn), Ričs Peidžs ( Rich Page) un Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak).

Daudzi Apple darbinieki ir teikuši, ka projekti bez Džobsa palīdzības tiek izstrādāti ilgāk, nekā ar viņa palīdzību.

Apple runasvīrs Stīvs Džobs vienmēr uzskatījis, ka ir nozīme gan stilam, gan reklāmai. Tā, piemēram, pokera spēlē laimētās Austrālijas sāls raktuves viņš pārvērta par pasaulē vienīgo reklāmu, kuru var redzēt no kosmosa.

• "Byte into an Apple" (Iekodies ābolā. Septiņdesmitie gadi.)
• "Soon there will be 2 kinds of people. Those who use computers, and those who use Apples." (Drīz būs divi cilvēku veidi. Tie, kas lieto datorus un tie, kas lieto Apple. Astoņdesmitie.)
• "The power to be your best" (Spēks tavam vislabākajam sniegumam. 1980 - 1990)
• "Think different" (Domā citādāk. 1997 - ....(tiek lietots vēl arvien)) Kaut arī sauklis ir gramatiski nepareizs, tas ir viens no zināmākajiem. Varbūt šī gramatiskā kļūda arī ir popularitātes iemesls.

• "Insanely great!" (1984)
• "The iMac to Go." (1999)
• "Where did the computer go?" (2004)
• "From the creators of iPod." (2004)
• "The most affordable Mac ever." (Vispieejamākais Mac jebkad. 2005. gads. Mac Mini prezentēšanai)
• "Small is Beautiful" (Mazs ir brīnišķīgs. 2006. gads. Lai prezentētu Intel bāzēto Mac Mini).

• "Two Brains are better than one" (Divas smadzenes ir labāk kā vienas. 2000. gads. Šādi iepazīstināja ar divu procesoru PowerMac)
• "Less is more" (Mazāk ir vairāk. 2003. gads.)
• "Sends other UNIX boxes to /dev/null" (Pasūta citas UNIX bāzētās sistēmas uz /dev/null (miskasti). 2003. gads. Izmantoja Mac OS X popularizēšanai)

• "1,000 songs in your pocket." (1000 dziesmas tavā kabatā. 2001. gads. Šādi reklamēja pirmās paaudzes lielas ietilpības iPod atskaņotāju.)
• "The best keeps getting better" (Labākais kļūst labāks. 2004. gads. Ceturtās paaudzes iPod reklamēšana.)
• "Life is random." (Dzīve ir nejauša (random — dažādā secībā atskaņo skaņdarbus). 2005. gads. iPod Shuffle reklāma.)
• "1,000 songs. Impossibly small." (1000 dziesmas. Neticami mazs. 2005. gads. iPod nano popularizēšana.)
• "One more thing..." (Vēl viena lietiņa... 2005. gads. Piektā paaudze — iPod ar video atskaņotāju.)
• "The best Windows app ever." (Labākā Win programma jebkad. 2003. gads. iTunes reklamēšana Windows videi.)
• "Drink. Win. Play." (Dzer. Uzvari. Spēlē. 2005. gads. Pepsi-iTunes akcija.)

• "What's an Intel chip doing in a Mac? A whole lot more than it's ever done in a PC." (Ko Intel procesors dara Makintošā? Daudz vairāk kā tas jebkad ir darījis PC. 2006. gads.)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Apple.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Oficiālā tīmekļa vietne
• 2015. gada nogale: «Apple» Itālijai maksās € 318 miljonus par nodokļu krāpniecību Arhivēts 2015. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē.