[go: up one dir, main page]
Vikipēdija

Aminoskābes

Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2). Tā kā aminoskābes satur karboksilgrupu (kas ir skāba) un aminogrupu (kas ir bāziska), tās var reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm. Brīvā veidā, neitrālā vidē, aminoskābju karboksilgrupa ir izreaģējusi ar aminogrupu, veidojot iekšējo sāli (betaīnu). Tām organismā oksidējoties, rodas ūdens, oglekļa dioksīds un slāpekli saturoši savienojumi.

Aminoskābes var iedalīt:

  • pēc aminogrupu skaita (aminoskābes, diaminoskābes, utt.), visizplatītākās ir parastās aminoskābes,
  • pēc aminogrupas atrašanās vietas (1, 2, 3, ... (pirmais, otrais, trešais, ...) oglekļa atoms skaitot no karboksilgrupas, šos nosauc arī pēc grieķu alfabēta burtiem, attiecīgi alfa, bēta, gamma, ... aminoskābes). Dzīvo organismu olbaltumvielu sastāvā ir tikai alfa aminoskābes.

Dzīvo organismu aminoskābes

labot šo sadaļu

Aminoskābes ir olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa. Dzīvo organismu olbaltumvielas sastāv no alfa aminoskābēm, tas ir, tām aminoskābēm karboksilgrupa un aminogrupa ir piesaistītas pie viena oglekļa atoma. Šādas vielas ir optiski aktīvas.

 
Alfa aminoskābes vispārīgā struktūra. Dažādām aminoskābēm atšķiras tikai aizvietotāja grupa R

Vienkāršākajai aminoskābei — glicīnam — R ir vienkārši ūdeņradis −H, un tāpēc tas nav optiski aktīvs. Aminoskābes normālos apstākļos parasti ir cietas vielas, jo tās var veidot daudz ūdeņraža saišu. Aminoskābēm parasti ir pārāk maza termiskā izturība, lai tās varētu uzkarsēt līdz viršanas temperatūrai (tās sadalās ātrāk).

Dzīvo organismu aminoskābes
Nosaukums Saīsinājums R Molmasa (g/mol) Kušanas temperatūra Izoelektriskais punkts
Alanīns Ala −CH3 89,09 297 °C 6,11
Arginīns Arg −(CH2)3NH−C(NH)NH2 174,20 244 °C 10,76
Asparagīns Asn −CH2CONH2 132,12 235 °C 5,41
Asparagīnskābe Asp −CH2COOH 133,10 271 °C 2,85
Cisteīns Cys −CH2SH 121,16 240 °C 5,05
Fenilalanīns Phe[a] −CH2C6H5 165,19 283 °C 5,49
Glicīns Gly −H 75,07 290 °C 6,06
Glutamīns Gln −CH2CH2CONH2 146,15 185 °C 5,65
Glutamīnskābe Glu −CH2CH2COOH 147,13 249 °C 3,15
Histidīns His[a] −CH2-C3H3N2 155,16 287 °C 7,60
Izoleicīns Ile[a] −CH(CH3)CH2CH3 131,17 284 °C 6,05
Leicīns Leu[a] −CH2CH(CH3)2 131,17 293 °C 6,01
Lizīns Lys[a] −(CH2)4NH2 146,19 224 °C 9,60
Metionīns Met[a] −CH2CH2SCH3 149,21 281 °C 5,74
Prolīns Pro −CH2CH2CH2-[b] 115,13 221 °C 6,30
Serīns Ser −CH2OH 105,09 228 °C 5,68
Tirozīns Tyr −CH2-C6H4OH 181,19 343 °C 5,64
Treonīns Thr[a] −CH(OH)CH3 119,12 256 °C 5,60
Triptofāns Trp[a] −CH2C8H6N 204,23 289 °C 5,89
Valīns Val[a] −CH(CH3)2 117,15 315 °C 6,00
Piezīmes
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Neaizvietojamā aminoskābe
  2. ↑ Prolīna alfa aminogrupa ir daļa no heterocikla

Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst no ģenētiski modificētām baktērijām.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aminoskābes&oldid=3206836"