[go: up one dir, main page]

Šis raksts ir par Skotijas karali. Par citām jēdziena Aleksandrs III nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs III (angļu: Alexander III, skotu gēlu: Alaxandair mac Alaxandair; dzimis 1241. gada 4. septembrī, miris 1286. gada 19. martā) bija Skotijas karalis no 1249. gada līdz nāvei 1286. gadā.

Aleksandrs III
Alexander III/Alaxandair mac Alaxandair
Aleksandra III kronēšana
Skotijas karalis
1249. gada 6. jūlijā — 1286. gada 19. martā
Priekštecis Aleksandrs II
Pēctecis Norvēģijas Jaunava Margarēte
Dzimis 1241. gada 4. septembrī
Roksburgas pils, Roksburgšīra, Skotijas Karaliste
(Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1286. gada 19. martā (44 gadu vecumā)
Kinghornesa, Faifa, Skotijas Karaliste
(Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Apglabāts Danferlinas abatija, Faifa, Skotija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Dankeldu dinastija
Tēvs Aleksandrs II
Māte Kusī Marija
Reliģija katolisms

Aleksandra II vienīgais dēls par karali tika kronēts septiņu gadu vecumā. 1251. gadā tika apprecināts ar 11 gadus veco Anglijas karaļa Henrija III meitu Anglijas Margarēti. 1262. gadā sāka valdīt patstāvīgi. 1263. gadā atvairīja Norvēģijas karaļa Hākona IV iebrukumu, kura valdījumā tolaik bija salas Skotijas rietumu piekrastē. 1266. gadā Norvēģijas karalis Magnuss V atdeva Skotijai Hebridu salas un Menas salu.

Gāja bojā, ar zirgu nogāžoties no klints. Tā kā Aleksandra III nāves brīdī viņam vairs nebija dzīvu bērnu, par Skotijas karalieni tika pasludināta Aleksandra mazmeita Norvēģijas Jaunava Margarēte. Aleksandrs III bija pēdējais Dankeldu dinastijas karalis, kurš reāli valdīja valstī. Viņa nāves brīdī karaliste bija neatkarīga, vienota un stabila. Pēc Aleksandra nāves iesākās Skotijas ilgs un asiņains karš ar Angliju.

Ārējās saites

labot šo sadaļu