2020. gads

2020. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2020; MMXX
Ab urbe condita	2773
Armēņu kalendārs	1469; ԹՎ ՌՆԿԹ
Asīriešu kalendārs	6770
Bahāju kalendārs	176—177
Bengāliešu kalendārs	1427
Berberu kalendārs	2970
Budistu kalendārs	2564
Birmiešu kalendārs	1382
Bizantiešu kalendārs	7528—7529
Ķīniešu kalendārs	己亥年 (Zemes cūka); 4716 vai 4656; — līdz —; 庚子年 (Metāla žurka); 4717 vai 4657
Koptu kalendārs	1736—1737
Etiopu kalendārs	2012—2013
Ebreju kalendārs	5780—5781
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2076—2077
- Shaka Samvat	1942—1943
- Kali Juga	5121—5122
Holocēna kalendārs	12020
Igbo kalendārs	1020—1021
Irānas kalendārs	1398—1399
Islāma kalendārs	1441—1442
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4353
UNIX laiks	1577836800—1609459199
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2020. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kino
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2010 – 2019; 2020 – 2029; 2030 – 2039;
Gadi:	2017; 2018; 2019; 2020; 2021; 2022; 2023;

2020. gads (MMXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Horvātija.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Golveja (Īrija) un Rijeka (Horvātija).
- Igaunija kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.^[1]
3. janvāris — no amata atkāpās Ziemeļmaķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs, viņa vietā iecelts Olivers Spasovskis.
8. janvāris — Irānā pie Teherānas tika notriekta Ukraine International Airlines pasažieru lidmašīna, bojā gāja 176 pasažieri un apkalpes locekļi.^[2]
11. janvāris — Taivānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Cai Inveņa.^[3]
16. janvāris — par Krievijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Mihails Mišustins, nomainot Dmitriju Medvedevu.
21. janvāris — par Libānas premjerministru kļuva Hasans Diabs, nomainot Sādu Hariri.
29. janvāris — Brexit: Eiropas Parlaments ratificēja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vienošanos.
31. janvāris — Brexit: Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu.

Februāris

11. februāris — COVID-19 pandēmija: Pasaules Veselības organizācija jaunajai koronavīrusa infekcijas slimībai deva nosaukumu COVID-19.
29. februāris — ASV un Taliban kustība parakstīja nosacītu miera līgumu.

Marts

1. marts — Luksemburgā ieviesta sabiedriskā transporta izmantošana bez maksas.
4. marts — par Ukrainas premjerministru kļuva Deniss Šmihaļs, nomainot Oleksiju Hončaruku.
6. marts — OPEC nevienojās ar Krieviju par naftas ieguves samazināšanu naftas pieprasījuma krituma apstākļos.
7. marts — Libāna paziņoja, ka nav spējīga apmaksāt eiroobligāciju parādus.
8. marts — Saūda Arābija par 20 % samazināja eksportējamās jēlnaftas cenu, kas bija lielākais samazinājums 20 gadu laikā.
9. marts — ASV sāka pakāpeniski izvest karaspēku no Afganistānas.
11. marts — COVID-19 epidēmija: Pasaules Veselības organizācija COVID-19 pasludināja par pandēmiju.
16. marts — Dow Jones indeksa vērtība saruka par aptuveni 13 %, savukārt kopš februāra vidus indekss bija samazinājies gandrīz par trešo daļu.
18. marts — Brent šķiras naftas cena pirmo reizi kopš 2003. gada nokrita zem 26 ASV dolāriem par barelu.
24. marts — Starptautiskā Olimpiskā komiteja un Japāna vienojās par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021. gadu COVID-19 pandēmijas dēļ.^[4]
26. marts — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits sasniedza 500 000, apstiprināti gandrīz 23 000 nāves gadījumi; ASV saslimušo skaits (81 321) pārspēja Ķīnu un Itāliju.
27. marts — Ziemeļmaķedonija kļuva par NATO dalībvalsti.^[5]
30. marts — Brent šķiras naftas cena pirmo reizi kopš 2002. gada nokrita zem 23 ASV dolāriem.

Aprīlis

2. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 1 000 000.
10. aprīlis:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 100 000.
- OPEC valstis vienojās par naftas ieguves samazināšanu līdz 10 miljoniem barelu dienā.
15. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 2 000 000.
20. aprīlis — naftas cenas biržās sasniedza rekordzemu līmeni, dažu šķiru naftas cena noslīdēja pat zem nulles.
25. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 200 000.
27. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 3 000 000, ASV oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 1 000 000.
30. aprīlis — Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins paziņoja, ka ir inficējies ar COVID-19; par pagaidu premjerministru iecelts vicepremjers Andrejs Belousovs.

Maijs

10. maijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 4 000 000
14. maijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 300 000.
19. maijs — Mihailam Mišustinam pēc atveseļošanās no COVID-19 tika atjaunotas Krievijas premjerministra pilnvaras.
21. maijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 5 000 000.
22. maijs — Pakistānā netālu no Karāči apdzīvotā vietā avarēja pasažieru lidmašīna, bojā gāja 97 pasažieri un apkalpes locekļi, 2 izdzīvojuši, bojā gāja un ievainoti arī vairāki cilvēki uz zemes.
26. maijs — Džordža Floida nāve izraisīja plašus protestus daudzās ASV pilsētās.
30. maijs — palaists kosmosa kuģis Crew Dragon Demo-2, pirmais ASV pilotējamais kosmosa kuģis kopš Space Shuttle pēdējā lidojuma 2011. gadā.
31. maijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 6 000 000.

Jūnijs

4. jūnijs — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Ramans Halovčenka, nomainot Sjarheju Rumasu.
7. jūnijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 400 000.
8. jūnijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 7 000 000.
16. jūnijs:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 8 000 000;
- Ziemeļkoreja pārtrauca jebkādus sakarus ar Dienvidkoreju un uzspridzināja sakaru mezglu pie robežas ar Dienvidkoreju.
22. jūnijs:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 9 000 000;
- Serbijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā Serbijas progresīvā partija.
27. jūnijs — par Īrijas premjerministru kļuva Mīhāls Mārtins, nomainot Leo Varadkaru.
28. jūnijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 10 000 000; mirušo skaits pārsniedza 500 000.
30. jūnijs — Ķīna pieņēma pretrunīgi vērtēto Honkongas nacionālās drošības likumu, kas apdraud Honkongas politiskās brīvības un samazina tās autonomiju.

Jūlijs

1. jūlijs:
- Krievijas vēlētāji atbalstīja Konstitūcijas grozījumus, kas pašreizējam prezidentam Vladimiram Putinam ļauj kandidēt vēl divus termiņus.
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Vācija, nomainot Horvātiju.
8. jūlijs — Serbijas galvaspilsētā Belgradā sākās protesti pret ierobežojumu ieviešanu saistībā ar COVID-19, vēlāk protestētāju prasības paplašinājās.
10. jūlijs — Eiropas Centrālā banka apstiprināja Bulgārijas un Horvātijas pievienošanos Eiropas Valūtas kursu mehānismam, ar mērķi šīm valstīm ieviest eiro.
12. jūlijs — Polijas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Andžejs Duda.
18. jūlijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 600 000.
21. jūlijs — Ķīlnieku krīze Luckā: Ukrainas pilsētā Luckā tika sagrābts autobuss ar ķīlniekiem, vēlāk uzbrucējs tika aizturēts.
22. jūlijs — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 15 000 000.

Augusts

4. augusts — Beirūtas ostā Libānā notika divi sprādzieni, ko izraisīja nedroši uzglabāti amonija nitrāta krājumi; bojā gāja vismaz 190 cilvēki, vairāk nekā 6500 ievainoti, atstājot 300 000 iedzīvotāju bez pajumtes.
5. augusts — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 700 000.
9. augusts — Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas, kurās esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli tika atzīts par ievēlētu; tā kā vēlēšanās notika masveida pārkāpumi un varas iestādes tos neņēma vērā, valstī sākās protesti, kas tika brutāli apspiesti.
10. augusts — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 20 000 000.
11. augusts — Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija ir apstiprinājusi pasaulē pirmo COVID-19 vakcīnu Gam-COVID-Vac (Sputnik V).
18. augusts — Mali bruņoti karavīri sarīkoja valsts apvērsumu; tika arestēts prezidents Ibrahims Keita un premjerministrs Bubu Sisē.
19. augusts — Mali prezidents Ibrahims Keita valsts televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata; tika atlaists parlaments; varas pārņemšanai nemiernieki izveidoja Tautas glābšanas nacionālo komiteju ar pulkvedi Asimi Goitu vadībā.
20. augusts — Krievijas opozīcijas politiķim Aleksejam Navaļnijam lidojumā no Tomskas uz Maskavu kļuva slikti, tādēļ lidmašīna veica ārkārtas nosēšanos Omskā; vēlāk viņam tika konstatēta saindēšanās.
22. augusts:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 800 000;
- komā esošo Alekseju Navaļniju pārveda uz Vāciju.
28. augusts — Japānas premjerministrs Šindzo Abe paziņoja par atkāpšanos no amata veselības stāvokļa dēļ.
30. augusts — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 25 000 000.
31. augusts — par Ziemeļmaķedonijas premjerministru kļuva Zorans Zaevs.

Septembris

2. septembris — Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Aleksejs Navaļnijs ticis saindēts ar Novičok grupas indīgu vielu.
4. septembris — Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, klātesot ASV prezidentam Donaldam Trampam, parakstīja Kosovas un Serbijas ekonomiskās normalizācijas vienošanos.
15. septembris — Bahreina un Apvienotie Arābu Emirāti ar Izraēlu Donalda Trampa klātbūtnē parakstīja vienošanos par attiecību normalizāciju un diplomātisko saišu atjaunošanu.
16. septembris — par Japānas premjerministru kļuva Josihide Suga, nomainot Šindzo Abi.
18. septembris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 30 000 000.
27. septembris — Kalnu Karabahā (Arcahā) sākās augstas intensitātes militārs konflikts starp armēņu un Azerbaidžānas spēkiem.
29. septembris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 1 000 000.
30. septembris — Kuveitas emīra tronī kāpa kroņprincis Navafs al Ahmeds as Sabahs, dienu pēc viņa brāļa emīra Sabaha al Ahmeda as Sabaha nāves.

Oktobris

4. oktobris — Jaunkaledonijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret neatkarību no Francijas.
5. oktobris:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 35 000 000;
- Kirgizstānā sākās masu protesti pēc parlamenta vēlēšanām, nākamajā dienā Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanas atzina par nenotikušām.
11. oktobris — Tadžikistānas prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēts Emomalī Rahmons.
15. oktobris — Kirgizstānas prezidents Sooronbajs Džeenbekovs paziņoja par atkāpšanos, prezidenta pienākumus uzņēmās premjerministrs Sadirs Džaparovs.
17. oktobris — Jaunzēlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja darba partija.
18. oktobris — Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Luiss Arse Katakora.
20. oktobris:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 40 000 000;
- NASA zonde OSIRIS-REx uz īsu brīdi nolaidās uz asteroīda 101955 Bennu un savāca iežu paraugus, kas jānogādā uz Zemi 2023. gadā.
22. oktobris — par Libānas premjerministru kļuva Sāds Hariri, nomainot Hasanu Diabu.
23. oktobris — Polijas Konstitucionālā tiesa pasludināja par prettiesisku atļauju sievietēm veikt abortus, ja auglim ir atklāta invaliditāte vai neizdziedināma slimība; tas izraisīja plašus protestus valstī.
25. oktobris — Lietuvas Seima vēlēšanās visvairāk balsu (25,77 %) ieguva Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti.
30. oktobris — pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 45 000 000.
31. oktobris:
- Gruzijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā partija Gruzijas sapnis;
- Vācijā tika atklāta Berlīnes Brandenburgas lidosta.

Novembris

3. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas.
4. novembris — ASV oficiāli izstājās no Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām.
8. novembris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 50 000 000.
9. novembris:
- pēc Azerbaidžānas spēku Šušas ieņemšanas Armēnija, Azerbaidžāna un Krievija parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, paredzot Krievijas miera uzturēšanas spēku izvietošanu un Azerbaidžānas kontrolē atdodot teritorijas, kas līdz 1990. gadu sākuma bija azerbaidžāņu apdzīvotas;
- Peru parlaments izteica impīčmentu prezidentam Martinam Viskarram, par prezidenta pienākumu izpildītāju tika iecelts parlamenta priekšsēdētājs Manuels Merino.
11. novembris — Ķīnas Tautas pārstāvju sapulce pieņēma rezolūciju, kas ļauj Honkongas parlamenta deputātiem atņemt mandātu; tūlīt četriem opozīcijas demokrātiskā bloka deputātiem tika atņemti mandāti; nākamajā dienā protestējot pret to, 15 palikušie demokrātiskā bloka deputāti nolika savus mandātus.
15. novembris:
- 15 Āzijas — Klusā okeāna reģiona valstis parakstīja Reģionālās vispārējās ekonomiskās partnerības brīvās tirdzniecības līgumu;
- Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Maija Sandu, pārspējot Igoru Dodonu.
17. novembris — pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 55 000 000.
22. novembris — ASV izstājās no Atvērto debesu līguma.
25. novembris:
- Ingrīda Šimonīte kļuva par Lietuvas premjerministri.
- pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 60 000 000.
27. novembris — Irānas kodolieroču programmas vadītājs Mohsens Fahrizade tika nogalināts bruņotā uzbrukumā.
30. novembris — uzņēmums DeepMind paziņoja, ka ar tā izstrādāto mākslīgā intelekta algoritma palīdzību izdevies atrisināt proteīnu locījumu problēmu.

Decembris

1. decembris — Puertoriko sabruka Aresibo teleskops, kas bija pasaulē otrs lielākais radioteleskops.
2. decembris — Apvienotā Karaliste kā pirmā valsts apstiprināja Pfizer un BioNTech izstrādāto vakcīnu tozinameranu (BNT162b2).
4. decembris:
- COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 65 000 000, mirušo skaits pārsniedza 1,5 miljonus;
- par Melnkalnes premjerministru kļuva Zdravko Krivokapičs, nomainot Duško Markoviču.
5. decembris — Japānas zondes Hayabusa2 kapsula ar asteroīda grunts paraugiem nolaidās uz Zemes; Hayabusa2 turpināja ceļu uz asteroīdu (98943) 2001 CC21.
8. decembris — Ķīna un Nepāla vienojās, ka Everesta augstums ir 8848,86 m.
10. decembris — Izraēla un Maroka normalizēja diplomātiskās attiecības; vienlaikus ASV atkārtoti apstiprināja Marokas suverenitātes atzīšanu pār Rietumsahāru, un paziņoja par plāniem tur būvēt konsulātu.
11. decembris — Eiropas Savienība vienojās nākamajā desmitgadē samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 55 %.
12. decembris:
- pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 70 000 000;
- Butāna un Izraēla normalizēja diplomātiskās attiecības.
16. decembris — Ķīnas zondes Chang'e 5 atgriešanās aparāts ar Mēness iežiem nolaidās uz Zemes; Ķīna kļuva par 3. valsti (pēc PSRS un ASV), kas to paveikusi.
24. decembris — Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība vienojās par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu pirms Brexit pārejas perioda beigām.
27. decembris — pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 80 000 000.
30. decembris:
- Apvienotā Karaliste apstiprināja AstraZeneca un Oksfordas izstrādāto vakcīnu AZD1222 (ChAdOx1 nCoV-19);
- Ķīna apstiprināja Sinopharm izstrādāto vakcīnu BBIBP-CorV.
31. decembris — beidzās pārejas periods pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī.

Miruši

Janvāris

1. janvāris — Deivids Stērns (David Stern), ASV jurists un uzņēmējs, NBA komisārs (dzimis 1942. gadā)
3. janvāris:
- Abu Mahdi el Muhandiss (أبو مهدي المهندس‎), Irākas politiķis un virsnieks (dzimis 1954. gadā)
- Kāsems Soleimānī (قاسم سلیمانی‎), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris (dzimis 1957. gadā)
10. janvāris — Kābūss ibn Saīds al Saīds (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (dzimis 1940. gadā)
12. janvāris — Rodžers Skratons (Roger Scruton), angļu filosofs un rakstnieks (dzimis 1944. gadā)
21. janvāris — Terijs Džonss (Terry Jones), velsiešu aktieris, režisors, scenārists un komiķis (dzimis 1942. gadā)
24. janvāris — Robs Rensenbrinks (Rob Rensenbrink), Nīderlandes futbolists (dzimis 1947. gadā)
26. janvāris — Kobe Braiants (Kobe Bryant), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)

Februāris

2. februāris — Maiks Mūrs (Mike Moore), Jaunzēlandes politiķis, diplomāts, Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors (dzimis 1949. gadā)
3. februāris — Džīns Reinoldss (Gene Reynolds), ASV aktieris (dzimis 1923. gadā)
4. februāris — Daniels arap Moi (Daniel arap Moi), Kenijas prezidents (dzimis 1924. gadā)
5. februāris — Kērks Daglass (Kirk Douglas), ASV aktieris, kinoproducents un rakstnieks (dzimis 1916. gadā)
7. februāris — Li Veņlians (李文亮), Ķīnas ārsts (dzimis 1986. gadā)
9. februāris — Mirella Freni (Mirella Freni), Itālijas operdziedātāja (dzimusi 1935. gadā)
16. februāris:
- Harijs Gregs (Harry Gregg), Ziemeļīrijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
- Lerijs Teslers (Larry Tesler), ASV datorzinātnieks (dzimis 1945. gadā)
21. februāris — Mihkels Smeļanskis (Mihkel Smeljanski), igauņu aktieris un dziedātājs (dzimis 1950. gadā)
24. februāris — Ketrīna Džonsone (Katherine Johnson), ASV matemātiķe (dzimusi 1918. gadā)
25. februāris:
- Dmitrijs Jazovs (Дмитрий Язов), krievu virsnieks un politiķis (dzimis 1924. gadā)
- Hosnī Mubāraks (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (dzimis 1928. gadā)
28. februāris — Frīmens Daisons (Freeman Dyson), angļu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1923. gadā)
29. februāris — Anrī Rišārs (Henri Richard), Kanādas hokejists (dzimis 1936. gadā)

Marts

1. marts — Džons Velčs (John Welch), ASV uzņēmējs (dzimis 1935. gadā)
2. marts — Ulajs (Ulay), vācu mākslinieks (dzimis 1943. gadā)
4. marts — Havjers Peress de Kveljars (Javier Pérez de Cuéllar), Peru diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1920. gadā)
6. marts — Makojs Tainers (McCoy Tyner), ASV džeza pianists (dzimis 1938. gadā)
8. marts — Makss fon Sīdovs (Max von Sydow), zviedru aktieris (dzimis 1929. gadā)
9. marts — Ričards Kenets Gajs (Richard Kenneth Guy), britu matemātiķis (dzimis 1916. gadā)
17. marts:
- Eduards Ļimonovs (Эдуард Лимонов), krievu rakstnieks, dzejnieks, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- Betija Viljamsa (Betty Williams), Ziemeļīrijas miera cīnītāja (dzimusi 1943. gadā)
18. marts — Alfreds Vordens (Alfred Worden), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
20. marts — Kenijs Rodžerss (Kenny Rogers), ASV mūziķis (dzimis 1938. gadā)
23. marts:
- Lučija Bozē (Lucia Bosè), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Lisjēns Sevē (Lucien Sève), franču filosofs un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1926. gadā)
24. marts — Albērs Uderzo (Albert Uderzo), franču komiksu mākslinieks (dzimis 1927. gadā)
26. marts — Mišels Idalgo (Michel Hidalgo), franču futbolists un treneris (dzimis 1933. gadā)
27. marts — Hameds Karui (حامد القروي‎), Tunisijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
28. marts — Toms Kobērns (Tom Coburn), ASV politiķis (dzimis 1948. gadā)
29. marts:
- Filips Andersons (Philip W. Anderson), ASV fiziķis (dzimis 1923. gadā)
- Džo Difijs (Joe Diffie), ASV mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Penderecki), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
30. marts — Žoakims Jombi-Opango (Joachim Yhombi-Opango), Kongo TDR prezidents (dzimis 1939. gadā)

Aprīlis

1. aprīlis — Nūrs Hasan Huseins (Nuur Xasan Xuseen), Somālijas premjerministrs (dzimis 1938. gadā)
4. aprīlis — Rafaels Leonardo Kaljejass (Rafael Leonardo Callejas), Hondurasas prezidents (dzimis 1943. gadā)
5. aprīlis:
- Mahmuds Džabrils (محمود جبريل الورفلي), Lībijas premjerministrs (dzimis 1952. gadā)
- Penti Linkola (Pentti Linkola), somu ekologs un ornitologs (dzimis 1932. gadā)
7. aprīlis — Džons Prains (John Prine), ASV mūziķis (dzimis 1946. gadā)
8. aprīlis — Valeriu Muravski (Valeriu Muravschi), Moldovas premjerministrs (dzimis 1949. gadā)
11. aprīlis:
- Džons Hortons Konvejs (John Horton Conway), angļu matemātiķis (dzimis 1937. gadā)
- Edems Kodžo (Edem Kodjo), Togo premjerministrs (dzimis 1938. gadā)
12. aprīlis:
- Stērlings Moss (Stirling Moss), angļu autosportists (dzimis 1929. gadā)
- Čons Vonsings (Chung Won-shik,정원식), Dienvidkorejas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
15. aprīlis — Braiens Denehijs (Brian Dennehy), ASV aktieris (dzimis 1938. gadā)
21. aprīlis:
- Laisenia Karase (Laisenia Qarase), Fidži premjerministrs (dzimis 1941. gadā)
- Abdels Rahims al Kibs (عبد الرحيم الكيب, Abdel Rahim el-Kib), Lībijas pagaidu premjerministrs (dzimis 1941. gadā)
- Florians Šneiders (Florian Schneider), Vācijas mūziķis (dzimis 1947. gadā)
25. aprīlis — Pērs Ulovs Enkvists (Per Olov Enquist), Zviedrijas rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
27. aprīlis — Dragutins Zelenovičs (Dragutin Zelenović), Serbijas premjerministrs (dzimis 1958. gadā)
29. aprīlis:
- Irfans Hans (Irrfan Khan), Indijas aktieris (dzimis 1967. gadā)
- Jānis Lūsis, latviešu vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
30. aprīlis
- Tonijs Allens (Tony Allen), Nigērijas izcelsmes Francijas mūziķis (dzimis 1940. gadā)
- Riši Kapūrs (Rishi Kapoor), Indijas aktieris (dzimis 1952. gadā)

Maijs

1. maijs — Tuns Tins (ထွန်းတင်, Tun Tin), Birmas premjerministrs (dzimis 1920. gadā)
6. maijs — Dmitrijs Bosovs (Дмитрий Босов), krievu uzņēmējs (dzimis 1968. gadā)
8. maijs — Rojs Horns (Roy Horn), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1944. gadā)
9. maijs — Litls Ričards (Little Richard), ASV mūziķis (dzimis 1932. gadā)
11. maijs — Džerijs Stillers (Jerry Stiller), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1927. gadā)
12. maijs:
- Sisavats Keobunphans (ສີສະຫວາດ ແກ້ວບຸນພັນ, Sisavath Keobounphanh), Laosas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
- Mišels Pikolī (Michel Piccoli), franču aktieris, scenārists un režisors (dzimis 1925. gadā)
22. maijs — Džerijs Slouns (Jerry Sloan), amerikāņu basketbolists un basketbola treneris (dzimis 1942. gadā)
25. maijs — Džordžs Floids (George Floyd), afroamerikānis, nogalināts policijas aresta laikā (dzimis 1973. gadā)
26. maijs — Stenlijs Ho (何鴻燊, Stanley Ho), Honkongas uzņēmējs, investors un filantrops (dzimis 1921. gadā)
30. maijs — Bobijs Morovs (Bobby Morrow), ASV vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
31. maijs — Kristo Javaševs jeb Kristo (Христо, Christo), bulgāru mākslinieks (dzimis 1935. gadā)

Jūnijs

2. jūnijs — Vess Anselds (Wes Unseld), ASV basketbolists (dzimis 1946. gadā)
8. jūnijs — Pjērs Nkurunziza (Pierre Nkurunziza), Burundi politiķis, valsts prezidents (dzimis 1964. gadā)
11. jūnijs — Emanuels Isoze-Ngondets (Emmanuel Issoze-Ngondet), Gabonas diplomāts un politiķis (dzimis 1961. gadā)
17. jūnijs — Džīna Kenedija-Smita (Jean Kennedy Smith), amerikāņu diplomāte un sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1928. gadā)
18. jūnijs:
- Sergejs Hruščovs (Серге́й Хрущёв), krievu inženieris, Ņikitas Hruščova dēls (dzimis 1935. gadā)
- Vera Linna (Vera Lynn), angļu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise (dzimusi 1917. gadā)
19. jūnijs — Ians Holms (Ian Holm), angļu aktieris (dzimis 1931. gadā)
22. jūnijs — Džoels Šūmahers (Joel Schumacher), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)

Jūlijs

3. jūlijs — Ērls Kemerons (Earl Cameron), britu aktieris (dzimis 1917. gadā)
6. jūlijs — Ennio Morrikone (Ennio Morricone), itāliešu komponists un diriģents (dzimis 1928. gadā)
8. jūlijs:
- Amadu Gons Kulibali (Amadou Gon Coulibaly), Kotdivuāras politiķis, premjerministrs (dzimis 1959. gadā)
- Naja Rivera (Naya Rivera), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1987. gadā)
9. jūlijs — Paks Vonsons (박원순), Dienvidkorejas politiķis, Seulas mērs (dzimis 1956. gadā)
10. jūlijs — Džeks Čarltons (Jack Charlton), angļu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
12. jūlijs — Kellija Prestone (Kelly Preston), amerikāņu aktrise un modele (dzimusi 1962. gadā)
15. jūlijs — Toke Talagi (Toke Talagi), Niues politiķis, premjerministrs (dzimis 1951. gadā)
17. jūlijs — Džons Lūiss (John Lewis), amerikāņu politiķis, cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1940. gadā)
23. jūlijs — Bendžamins Mkapa (Benjamin Mkapa), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1938. gadā)
25. jūlijs:
- Azimžans Askarovs (Azimjon Asqarov), Kirgizstānas žurnālists un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1951. gadā)
- Pīters Grīns (Peter Green), angļu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
26. jūlijs — Olīvija de Hevilenda (Olivia de Havilland), ASV kinoaktrise (dzimusi 1916. gadā)
30. jūlijs — Hermans Keins (Herman Cain), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1945. gadā)
31. jūlijs — Alans Pārkers (Alan Parker), angļu kinorežisors (dzimis 1944. gadā)

Augusts

1. augusts — Vilfords Brimlijs (Wilford Brimley), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā)
3. augusts — Džons Hjūms (John Hume), Ziemeļīrijas politiķis (dzimis 1937. gadā)
4. augusts — Frensisa Allena (Frances Allen), ASV datorzinātniece (dzimusi 1932. gadā)
12. augusts — Gergeli Kulčārs (Gergely Kulcsár), ungāru vieglatlēts (dzimis 1934. gadā)
18. augusts — Bens Kross (Ben Cross), angļu aktieris (dzimis 1947. gadā)
19. augusts — Boriss Patons (Борис Патон), ukraiņu zinātnieks (dzimis 1918. gadā)
24. augusts — Paskāls Lissuba (Pascal Lissouba), Kongo Republikas prezidents (dzimis 1931. gadā)
26. augusts — Džeralds Kārs (Gerald Carr), ASV kosmonauts, inženieris (dzimis 1932. gadā)
28. augusts — Čedviks Bouzmens (Chadwick Boseman), ASV aktieris (dzimis 1976. gadā)
31. augusts — Pranabs Mukhārdžī (প্রনব কুমার মুখার্জী, Pranab Mukhārjī), Indijas prezidents (dzimis 1935. gadā)

Septembris

2. septembris — Deivids Grebers (David Graeber), ASV antropologs un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1961. gadā)
5. septembris — Jirži Mencels (Jiří Menzel), čehu kinorežisors, teātra režisors, aktieris un scenāriju autors (dzimis 1938. gadā)
7. septembris — Abduls Kadirs Badžamals (عبد القادر باجمال‎), Jemenas premjerministrs (dzimis 1946. gadā)
10. septembris — Daiena Riga (Diana Rigg), angļu aktrise (dzimusi 1938. gadā)
14. septembris — Bills Geitss vecākais (Bill Gates Sr.), amerikāņu advokāts un filantrops (dzimis 1925. gadā)
15. septembris — Musa Traore (Moussa Traoré), Mali prezidents (dzimis 1936. gadā)
16. septembris — Maksims Marcinkevičs (Максим Марцинкевич), Krievijas sociālais aktīvists, neonacistu videoblogeris (dzimis 1984. gadā)
18. septembris — Stīvens Koens (Stephen Cohen), ASV vēsturnieks (dzimis 1938. gadā)
19. septembris — Džons Tērners (John Turner), Kanādas premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
21. septembris:
- Artūrs Eškins (Arthur Ashkin), ASV fiziķis (dzimis 1922. gadā)
- Angs Rita Šerpa (आङरिता शेर्पा), Nepālas alpīnists (dzimis 1948. gadā)
26. septembris — Džons Barovs (John David Barrow), Apvienotās Karalistes kosmologs, fiziķis, matemātiķis (dzimis 1952. gadā)
29. septembris — Sabahs al Ahmeds as Sabahs (الشيخ صباح الأحمد الجابر الصباح‎), Kuveitas emīrs (dzimis 1929. gadā)
30. septembris — Ali Bozers (Ali Bozer), Turcijas premjerministrs (dzimis 1925. gadā)

Oktobris

6. oktobris — Edijs van Halens (Eddie Van Halen), nīderlandiešu ASV mūziķis (dzimis 1955. gadā)
7. oktobris — Mario Molina (Mario Molina), Meksikas ķīmiķis (dzimis 1943. gadā)
8. oktobris — Čārlzs Mūrs (Charles Moore), ASV vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
12. oktobris — Končata Ferela (Conchata Ferrell), ASV aktrise (dzimusi 1943. gadā)
20. oktobris — Džeimss Randi (James Randi), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (dzimis 1928. gadā)
30. oktobris:
- Amfilohijs (Амфилохије ), serbu garīdznieks, Melnkalnes pareizticīgo baznīcas metropolīts (dzimis 1938. gadā)
- Roberts Fisks (Robert Fisk), britu žurnālists un rakstnieks (dzimis 1946. gadā)
- Nobijs Stailzs (Nobby Stiles), Anglijas futbolists (dzimis 1952. gadā)
31. oktobris — Šons Konerijs (Sean Connery), skotu aktieris (dzimis 1930. gadā)

Novembris

6. novembris:
- Mihails Žvaņeckis (Михаил Жванецкий), ebreju izcelsmes padomju un krievu rakstnieks un komiķis (dzimis 1934. gadā)
- Džims Marurai (Jim Marurai), Kuka salu premjerministrs (dzimis 1947. gadā)
10. novembris:
- Saibs Erekats (صائب محمد صالح عريقات), Palestīnas politiķis (dzimis 1955. gadā)
- Amadu Tumani Ture (Amadou Toumani Touré), Mali prezidents (dzimis 1948. gadā)
12. novembris — Džerijs Rolingss (Jerry Rawlings), Ganas prezidents (dzimis 1947. gadā)
13. novembris — Pīters Satklifs (Peter Sutcliffe), angļu sērijveida slepkava (dzimis 1946. gadā)
14. novembris:
- Armens Džigarhanjans (Արմեն Ջիգարխանյան), armēņu aktieris (dzimis 1935. gadā)
- Hasans Muratovičs (Hasan Muratović), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (dzimis 1940. gadā)
20. novembris — Irinejs (Иринеј), serbu garīdznieks, Serbijas pareizticīgo baznīcas patriarhs (dzimis 1930. gadā)
22. novembris — Sidi Muhameds uld Šeihs Abdallahi (سيدي محمد ولد الشيخ عبد الله), Mauritānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1938. gadā)
23. novembris:
- Deivids Dinkinss (David Dinkins), ASV politiķis (dzimis 1927. gadā)
- Viktors Zimins (Виктор Зимин), Krievijas politiķis (dzimis 1962. gadā)
24. novembris — Mamadu Tandža (Mamadou Tandja), Nigēras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1938. gadā)
25. novembris — Djego Maradona (Diego Maradona), Argentīnas futbolists (dzimis 1960. gadā)
27. novembris — Mohsens Fahrizade (محسن فخری‌زاده مهابادی‎), Irānas virsnieks, fiziķis, Irānas kodolprogrammas vadītājs (dzimis 1958. gadā)
28. novembris — Deivids Prouzs (David Prowse), angļu sportists un aktieris (dzimis 1935. gadā)
29. novembris — Papa Buba Diops (Papa Bouba Diop), Senegālas futbolists (dzimis 1978. gadā)
30. novembris — Irina Antonova (Ирина Антонова), krievu mākslas zinātniece (dzimusi 1922. gadā)

Decembris

1. decembris — Marija Itkina (Мария Иткина), ebreju izcelsmes PSRS vieglatlēte (dzimusi 1932. gadā)
2. decembris — Valerī Žiskārs d'Estēns (Valéry Giscard d'Estaing), Francijas prezidents (dzimis 1926. gadā)
6. decembris — Tabarē Vaskess (Tabaré Vázquez), Urugvajas prezidents (dzimis 1940. gadā)
7. decembris — Čaks Jēgers (Chuck Yeager), ASV Gaisa spēku brigādes ģenerālis, izmēģinātājpilots (dzimis 1923. gadā)
9. decembris:
- Vjačeslavs Kebičs (Вячаслаў Кебіч), Baltkrievijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā)
- Paolo Rosi (Paolo Rossi), Itālijas futbolists (dzimis 1956. gadā)
11. decembris — Kims Kidoks (김기덕), Dienvidkorejas kinorežisors (dzimis 1960. gadā)
12. decembris:
- Džons le Karē (John le Carré), britu specdienestu darbinieks un rakstnieks (dzimis 1931. gadā)
- Čārlijs Praids (Charley Pride), ASV mūziķis un beisbolists (dzimis 1934. gadā)
- Džeks Steinbergers (Jack Steinberger), ASV fiziķis (dzimis 1921. gadā)
- Ruholla Zams (روح‌الله زم), Irānas žurnālists un aktīvists (dzimis 1978. gadā)
13. decembris — Ambrozs Mandvulo Dlamini (Ambrose Mandvulo Dlamini), Svatini uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1968. gadā)
14. decembris — Žerārs Uljē (Gérard Houllier), Francijas futbolists un treneris (dzimis 1947. gadā)
16. decembris — Flavio Kotti (Flavio Cotti), Šveices politiķis, valsts prezidents (dzimis 1939. gadā)
26. decembris:
- Džordžs Bleiks (George Blake), angļu spiegs un PSRS dubultaģents (dzimis 1922. gadā)
- Brodijs Lī (Brodie Lee), ASV restlinga cīkstonis un aktieris (dzimis 1979. gadā)
28. decembris — Armando Mansanero (Armando Manzanero), meksikāņu dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1935. gadā)
29. decembris — Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), franču modes mākslinieks (dzimis 1922. gadā)
30. decembris — Douna Vellsa (Dawn Wells), ASV aktrise (dzimusi 1938. gadā)

Atsauces

↑ «Igaunija kļuvusi par ANO Drošības padomes dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 1. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
↑ «Pie Teherānas nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar 176 cilvēkiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-08.
↑ «Taivānas parlamenta vēlēšanās vairākumu saglabā valdošā partija». lsm.lv. 2020. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 16. janvārī.
↑ «Oficiāli: Tokijas olimpiskās spēles tiks pārceltas uz 2021. gadu». sportacentrs.com. 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlī.
↑ «Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.

Kalendārs

Janvāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
10			1	2	3	4	5
20	6	7	8	9	10	11	12
30	13	14	15	16	17	18	19
40	20	21	22	23	24	25	26
50	27	28	29	30	31

Februāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
50						1	2
60	3	4	5	6	7	8	9
70	10	11	12	13	14	15	16
80	17	18	19	20	21	22	23
90	24	25	26	27	28	29

Marts

	P	O	T	C	P	S	Sv
9							1
10	2	3	4	5	6	7	8
11	9	10	11	12	13	14	15
12	16	17	18	19	20	21	22
13	23	24	25	26	27	28	29
14	30	31

Aprīlis

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
14			1	2	3	4	5
15	6	7	8	9	10	11	12
16	13	14	15	16	17	18	19
17	20	21	22	23	24	25	26
18	27	28	29	30

Maijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
18					1	2	3
19	4	5	6	7	8	9	10
20	11	12	13	14	15	16	17
21	18	19	20	21	22	23	24
22	25	26	27	28	29	20	31

Jūnijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
23	1	2	3	4	5	6	7
24	8	9	10	11	12	13	14
25	15	16	17	18	19	20	21
26	22	23	24	25	26	27	28
27	29	30

Jūlijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
27			1	2	3	4	5
28	6	7	8	9	10	11	12
29	13	14	15	16	17	18	19
30	20	21	22	23	24	25	26
31	27	28	29	30	31

Augusts

	P	O	T	C	P	S	Sv
31						1	2
32	3	4	5	6	7	8	9
33	10	11	12	13	14	15	16
34	17	18	19	20	21	22	23
35	24	25	26	27	28	29	30
36	31

Septembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
36		1	2	3	4	5	6
37	7	8	9	10	11	12	13
38	14	15	16	17	18	19	20
39	21	22	23	24	25	26	27
40	28	29	30

Oktobris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
40				1	2	3	4
41	5	6	7	8	9	10	11
42	12	13	14	15	16	17	18
43	19	20	21	22	23	24	25
44	26	27	28	29	30	31

Novembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
44							1
45	2	3	4	5	6	7	8
46	9	10	11	12	13	14	15
47	16	17	18	19	20	21	22
48	23	24	25	26	27	28	29
49	30

Decembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
49		1	2	3	4	5	6
50	7	8	9	10	11	12	13
51	14	15	16	17	18	19	20
52	21	22	23	24	25	26	27
53	28	29	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2020. gads

[1] «Igaunija kļuvusi par ANO Drošības padomes dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 1. janvārī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.

[2] «Pie Teherānas nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar 176 cilvēkiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-08.

[3] «Taivānas parlamenta vēlēšanās vairākumu saglabā valdošā partija». lsm.lv. 2020. gada 11. janvārī. Skatīts: 2020. gada 16. janvārī.

[4] «Oficiāli: Tokijas olimpiskās spēles tiks pārceltas uz 2021. gadu». sportacentrs.com. 2020. gada 24. martā. Skatīts: 2020. gada 5. aprīlī.

[5] «Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2010 – 2019 2020 – 2029 2030 – 2039
Gadi:	2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023

Gregora kalendārs	2020 MMXX
Ab urbe condita	2773
Armēņu kalendārs	1469 ԹՎ ՌՆԿԹ
Asīriešu kalendārs	6770
Bahāju kalendārs	176—177
Bengāliešu kalendārs	1427
Berberu kalendārs	2970
Budistu kalendārs	2564
Birmiešu kalendārs	1382
Bizantiešu kalendārs	7528—7529
Ķīniešu kalendārs	己亥年 (Zemes cūka) 4716 vai 4656 — līdz — 庚子年 (Metāla žurka) 4717 vai 4657
Koptu kalendārs	1736—1737
Etiopu kalendārs	2012—2013
Ebreju kalendārs	5780—5781
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2076—2077
- Shaka Samvat	1942—1943
- Kali Juga	5121—5122
Holocēna kalendārs	12020
Igbo kalendārs	1020—1021
Irānas kalendārs	1398—1399
Islāma kalendārs	1441—1442
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4353
UNIX laiks	1577836800—1609459199
Šī kaste: skatīt diskusija labot