1999. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1999. gada notikumi Latvijā.
| Pasaulē: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
| Latvijā: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
| Laikapstākļi: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
| Sportā: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
| Kino: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
Valsts amatpersonas
labot šo sadaļu| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis (līdz 7. jūlijam) | |
| Vaira Vīķe-Freiberga (no 8. jūlijam) | ||
| 7. Saeimas priekšsēdētājs | Jānis Straume | |
| Ministru prezidents | Vilis Krištopans (līdz 16. jūlija) | Krištopana Ministru kabinets |
| Andris Šķēle (no 16. jūlija) | Šķēles 3. Ministru kabinets |
Notikumi
labot šo sadaļu- Atklāts atjaunotais Melngalvju nams.
Janvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris — Ekonomikas policijas darbinieki par dienesta pilnvaru pārsniegšanu aizturēja un vēlāk pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu atbrīvoja AS "Ave Lat grupa" uzņēmuma — AS "Latvijas Balzams" ģenerāldirektoru Aleksandru Ivanovu.
- 2. janvāris:
- Akciju sabiedrība "Latvijas Unibanka" sāka veikt norēķinus jaunajā Eiropas kopējā valūtā — Eiro.
- Latvijā bija jāsāk darboties īrestiesām, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tās tiek izveidotas tikai dažās pilsētās. Lai regulētu radušos situāciju, Saeima pieņēma normatīvos aktus, kas apturēja likuma "Par īrestiesām" darbību.
- 3. janvāris — Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misijā uz Kosovu devās pirmais novērotājs no Latvijas — Zemessardzes virsleitnants Georgs Kerlins.
- 25. janvāris — airBaltic reģistrēja jurisdiskā statusa maiņu — no SIA uz A/S.[1]
Februāris
labot šo sadaļu- 10. februāris — Latvija kļuva par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsti.[2]
- 22. februāris — Gulbenes 1. bērnudārzā 21 gadu vecais Aleksandrs Korjakovs nogalināja trīs meitenītes — četrus, piecus un sešus gadus vecas — un ar 39 naža dūrieniem arī grupas audzinātāju. 7. decembrī Vidzemes apgabaltiesa Korjakovam piespriež mūža ieslodzījumu.
- 22. februāris — Latviju darba vizītē apmeklēja Krievijas Federācijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Baburins.
Marts
labot šo sadaļu- 25. marts — apritēja 50 gadi kopš latviešu tautas deportācijām uz Sibīriju. Par godu šai gadskārtai, cilvēki, iepriekš neplānojot, pie Brīvības pieminekļa izveidoja piemiņas zīmi — Ziedu ceļu.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 1. aprīlis — stājās spēkā izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas prasa visu gadu lietot dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturus; ziemā obligāti izmantot ziemas riepas; braucot drīkst lietot tikai tādus mobilos tālruņus, kas aprīkoti ar brīvo roku sistēmu; bērnu pārvadāšanai izmantot speciālus bērnu sēdeklīšus.[3]
- 10. aprīlis — dibināta Microsoft filiāle SIA "Microsoft Latvia".
- 15. aprīlis:
- Latvija pievienojās Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam un līdz ar to atteicās no nāvessoda miera laikā.[4]
- LMT pirmoreiz Latvijā sāka piedāvāt jaunākās paaudzes 16 kilobitu SIM kartes, kuru atmiņā ir vieta 250 tālruņa numuriem un 15 īsziņām.[5]
Maijs
labot šo sadaļu- apvienojās Parks Interneta Serviss un LvNet, izveidojot Latvijā lielāko interneta pakalpojumu sniedzējfirmu ar nosaukumu Parks LvNet (vēlāk — DELFI).
Jūnijs
labot šo sadaļu- 3. jūnijs — visas airBaltic SAAB 340 lidmašīnas tiek aizvietotas ar Fokker 50 gaisa kuģiem.[1]
- 17. jūnijs — par Latvijas Valsts prezidenti pirmo reizi Latvijas vēsturē tika ievēlēta sieviete — Vaira Vīķe-Freiberga.
- 27. jūnijs — Madonas rajona Lazdonas pagasta Rāceņu trasē Latvijas autokrosa čempionāta posma laikā notika avārija, kurā gāja bojā astoņi un ievainojumus guva 27 cilvēki.[6]
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs — Lattelekom tālruņu lietotāji no jebkura tālruņa (analogā vai ciparsignāla tīkla) varēja piezvanīt uz taksofonu. Taksofonu līniju numuri, uz kuriem varēja piezvanīt, bija septiņzīmju un sākās ar cipariem 89.[5]
- 8. jūlijs — Vaira Vīķe-Freiberga, nomainot prezidentu Gunti Ulmani, oficiāli kļuva par Latvijas valsts prezidenti.
Oktobris
labot šo sadaļu- 23. oktobris — Krievijas militāristi atstāja savu Baltijā pēdējo kara pilsētiņu.[7]
Novembris
labot šo sadaļu- 18. novembris — tehnisku iemeslu dēļ izpaliek grandioza svētku uguņošana.
- 26. novembris — a/s "Parks LvNet" sadarbībā ar Igaunijas lielāko IT kompāniju "MicroLink" publiski paziņoja par Baltijas interneta kompānijas izveidošanu un atklāja jaunas paaudzes interneta staciju — portālu DELFI (www.delfi.lv).[5]
Decembris
labot šo sadaļu- Tika atvērts Lido ēdināšanas un izklaides komplekss Krasta ielā.
- 4. decembris — pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis "Sniegs". Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem tika atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.[8]
- 15. decembris — Latvijā parādījās pirmie premium klases mobilie telefoni Nokia 8850 un Nokia 8210. Viena no būtiskākajām telefona Nokia 8850 atšķirībām bija spēja darboties GSM 900/ GSM 1800 un EGSM 900 frekvenču tīklos.[5]
Dzimuši
labot šo sadaļu- 11. janvāris — Ritvars Suharevs, svarcēlājs
- 30. janvāris — Aleksejs Saveļjevs, futbolists
- 18. marts — Rihards Matrevics, futbolists
- 12. maijs — Mārtiņš Bots, kamaniņu braucējs
- 16. jūnijs — Alvis Jaunzems, futbolists
- 23. jūlijs — Emīls Ģēģeris, hokejists
Miruši
labot šo sadaļu- 15. maijs — Žanis Butkus, latviešu virsnieks (dzimis 1905)
- 11. jūnijs — Alfons Jēgers, latviešu futbolists un treneris (dzimis 1919)
- 22. jūlijs — Ģederts Ramans, latviešu komponists (dzimis 1927)
- 30. oktobris — Maigonis Valdmanis, latviešu basketbolists (dzimis 1933)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 airBaltic: Par mums / Korporatīvā informācija / Vēsture Arhivēts 2009. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē., airbaltic.lv
- ↑ Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ Stingrāki satiksmes noteikumi Osvalds Zebris, Diena, 1999-01-20
- ↑ Atceļ nāvessodu Latvijā, Nellija Ločmele, Diena, 1999-04-16
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ «41 cilvēks atzīts par cietušo Rāceņu trases krimināllietā». TVNET. 2000. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs, diena.lv, 30.08.2008.
- ↑ Pie Liepājas nogrimis zvejas kuģis ar sešiem cilvēkiem[novecojusi saite], ntz.lv, 03.12.2008.
| Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |