Žoržs Ežēns Sorels (franču: Georges Eugène Sorel, dzimis 1847. gada 2. novembrī, miris 1922. gada 29. augustā) bija franču sindikālisma filozofs un publicists.
|
Vispārīgā informācija
|
Skola, tradīcija
|
marksisms, anarhisms
|
Galvenās intereses
|
zinātnes filozofija, politikas filozofija, sindikālisms
|
Alma mater
|
Politehniskā skola
|
Ietekmējies no
|
Anrī Bergsons, Kārlis Markss, Pjērs Žozefs Prudons, Frīdrihs Nīče, Džambatista Viko
|
Ietekmējis
|
Antonio Gramši, Kārlis Šmits, Benito Musolīni
|
Nozīmīgi darbi
|
"Pārdomas par vardarbību" (Réflexions sur la violence, 1908)
|
Valoda
|
franču valoda
|
|
Sorela idejas par mīta nozīmi cilvēku dzīvē un vardarbību kā sabiedrības atjaunināšanās faktoru ietekmējušas marksisma un fašisma attīstību. Darbos kritizējis kapitālismu, liberālismu, elitismu un zinātni.
Līdz 45 gadu vecumam strādājis par inženieri Korsikā un Perpiņānā. 1892. gadā pensionējās un pārcēlās uz dzīvi Parīzes piepilsētā Buloņā-Bilankūrā, kur nodzīvojis līdz mūža beigām.
Publicēties sācis 19. gadsimta astoņdesmitajos gados. Darbojies pirmajos marksistu žurnālos L’Ère nouvelle un Le Devenir social. Sarakstījies ar Vilfredo Pareto un Benedeto Kroči. Dreifusa lietas laikā kopā ar savu draugu Šarlu Pegī bija t.s. dreifusiešu pusē, tomēr vēlāk novērsās no tiem. 1908. gadā grāmatā (pirms tam publicistikā) iznāca pazīstamākais Sorela darbs "Pārdomas par vardarbību" (Réflexions sur la violence). Vēlāk tuvinājies Šarla Morrasa Action Française. Pirmā pasaules kara laikā bija internacionālists, atzina Ļeņinu kā līderi, kurš sapratis sindikālisma mītu.
- Contribution à l'Étude Profane de la Bible (Paris, 1889)
- Le Procès de Socrate, Examen Critique des Thèses Socratiques (Paris: Alcan, 1889)
- Questions de Morale (Paris, 1900)
- La Ruine du Monde Antique: Conception Matérialiste de l'Histoire (Paris, 1902)
- Introduction à l'Économie Moderne (Paris, 1903)
- La Crise de la Pensée Catholique (Paris, 1903)
- Le Système Historique de Renan (Paris, 1905–1906)
- Les Préoccupations Métaphysiques des Physiciens Modernes (Paris, 1907)
- La Décomposition du Marxisme (Paris, 1908)
- Les Illusions du Progrès (1908)
- Réflexions sur la Violence (1908)
- La Révolution Dreyfusienne (Paris, 1909)
- Matériaux d'une Théorie du Prolétariat (Paris, 1919)
- De l'Utilité du Pragmatisme (Paris, 1921)
- Lettres à Paul Delesalle 1914-1921 (Paris, 1947)
- D'Aristote à Marx (L'Ancienne et la Nouvelle Métaphysique) (Paris: Marcel Rivière, 1935)