Ļevs Šestovs (krievu: Лев Исаакович Шестов, franču: Léon Chestov; dzimis kā Jehuda Leibs Švarcmans (krievu: Иегуда Лейб Шварцман) 1866. gada 12. februārī, miris 1938. gada 19. novembrī) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes eksistenciālisma filozofs. No 1921. gada dzīvoja Parīzē.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
eksistenciālisms
|
| Galvenās intereses
|
teoloģija, ētika, nihilisms
|
| Alma mater
|
Maskavas Universitāte, Kijivas Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Nīče, Kirkegors, Paskāls, Bodlērs, Dostojevskis, Tolstojs, Ļermontovs, Čehovs, Šekspīrs, Spinoza, Plotīns, Heine, Luters
|
| Ietekmējis
|
D. H. Lorenss, Batajs, Berdjajevs, Čorans, Bulgakovs, Kamī, Levī-Brils, Milošs, Delēzs
|
| Nozīmīgi darbi
|
Афины и Иерусалим (1938)
|
| Valoda
|
krievu valoda
|
|
Dzimis Kijivā, bagāta uzņēmēja ģimenē. Studēja matemātiku Maskavas Universitātē un tiesības Kijivas Universitātē. Pēc tam vairākkārt uzturējās ārzemēs. Publicēja rakstus un grāmatas par krievu literatūras autoru darbiem. 1905. gadā publicētais darbs Апофеоз беспочвенности (опыт адогматического мышления) izraisīja diskusijas krievu intelektuāļos. 1915. gadā atgriezās Krievijā. Nepieņemdams Oktobra revolūciju, 1920. gadā pameta valsti un apmetās Parīzē. Darbojās tā laika intelektuālajā elitē, lasīja lekcijas Sorbonā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļevs Šestovs.