Vilis Plūdons

Vilis Plūdons Vilis Lejnieks Personīgā informācija Dzimis 1874. gada 9. martā Bauskas Pilsmuižas „Lejenieki”, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Ceraukstes pagasts, Bauskas novads,  Latvija) Miris 1940. gada 15. janvārī (65 gadi) Rīga, Latvija Tautība Latvietis

Literārā darbība Pseidonīms Argus acs, Avīžnieks, Bendrs, Burtnieks, Drumsis, Dzejmīlis, Dzelksnis, Garzobis, Labvēlis, Lasītājs, Jēpis Latvietis, Līgusonis, Mārrutks, Mefistofelis, Oidipus, Rīmnieks, Sābris, Sila Miķelis, Skabarga, Skeptiķis, Jānis Spēlmanis, Tautietis, Tiltabrencis, Toreadors, Vērotājs, Zobgalis[1] Nodarbošanās Dzejnieks Valoda latviešu Slavenākie darbi pasaka Eža kažociņš Ietekmējies no Auseklis Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Vilis Plūdons (arī Vilis Plūdonis, dzimis 1874. gada 9. martā, miris 1940. gada 15. janvārī) bija latviešu skolotājs un dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis. Alegorisko poēmu „Divi pasaules”, „Atraitnes dēls” un „Uz saulaino tāli” autors.

Dzimis kā Vilis Lejnieks 1874. gada 9. martā Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē Zemgalē. Viņa vecmāmiņa bijusi liela tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja. Apdāvināto bērnu iespaidoja dzimto māju apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči. Iemācījies lasīt, viņš jau pirmsskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkoja teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis „varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.

1884. gada rudenī Vilis sāka mācīties Bauskas Pilsmuižas pagasta skolā, bet pēc trim gadiem iestājās Bauskas pilsētas skolā, līdztekus mācījās zīmēt, spēlēt klavieres, vijoli, mežragu un ērģeles. Skolas gados Vilis Plūdons aizrautīgi lasīja latviešu un krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzināja Ausekļa, Ļermontova un Puškina dzeja, Gogoļa dabas apraksti.

Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1891—1895) un sāka rakstīt dzeju ar pseidonīmu „Plūdons”, kas tika iespiesta laikrakstā „Mājas Viesis”, vēlāk viņa pirmajā dzejoļu krājumā „Pirmie akordi” (1895). Pēc institūta beigšanas 1895. gadā strādāja par skolotāju Liezēres draudzes skolā (1895—1897), Bigauņciema pagastskolā (1897—1898) un rakstīja stāstus par zvejnieku dzīvi. Jūrmalas dzīves pretišķību iespaidā tapa poēma „Divi pasaules” (1899).

No 1898. gada Vilis Lejnieks strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas elementārskolā (no 1901), N. Draudziņas ģimnāzijā un citās Rīgas skolās un publicēja savus galvenos darbus — „Atraitnes dēls” (1901), „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” (1901), „Uz saulaino tāli” (1912). Līdztekus viņš veidoja skolu mācību grāmatas un piedalījās 1905. gada skolotāju kongresā. 1903. gadā salaulājās ar skolotāju Otīliju Kuču, no kuras drīz izšķīrās un 1904. gadā apprecējās ar Elfrīdu Melbārdi, viņu laulībā piedzima astoņi bērni. 1905. gada revolūcijas iespaidā uzrakstīja poēmu „Uz saulaino tāli”, 1908. gadā tika izdots viņa tulkotais Nīčes meistardarbs „Tā runāja Zaratustra” un mistiskās poēmas „Baigi” (1903) un „Rēgi” (1908). 1913. gadā Indriķa hronikā aprakstīto seno zemgaļu cīņu iespaidā tapa viņa vēsturiskā balāde „Salgales Mada loms”.

Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā no 1915. līdz 1919. gadam dzīvoja pie brāļa Jaungulbenē. 1917. gadā viņš darbojās Iskolatā un piedalījās Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā Valmierā, kas 1917. gada 24. decembrī pieņēma Latvijas pašnoteikšanās deklarāciju, taču iestājās pret lielinieku teroru un atbalstīja Latvijas Republikas dibināšanu.

1920. gada 30. janvārī viņš uzvārdu Lejnieks nomainīja uz Plūdons.^[2] No 1919. līdz 1934. gadam Plūdons bija skolotājs Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un pievērsās bērnu dzejas rakstīšanai. Pēc 15. maija apvērsuma publicēja vairākus dzejojumus Kārļa Ulmaņa atbalstam.

Miris Rīgā 1940. gada 15. janvārī, apglabāts dzimtas kapos „Lejeniekos”, tagadējos Plūdoņa kapos.

1940. gada 19. martā Latvijas Izglītības ministrija Kuldīgas Valsts ģimnāziju pārdēvēja par Viļa Plūdoņa valsts ģimnāziju, kas 1989. (1997.) gadā atkal atguva savu nosaukumu. Lejnieku mājās Bauskas rajonā 1963. gadā iekārtoja Plūdoņa memoriālo muzeju.

Vilis Plūdons bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar skolotāju Otīliju Kuču piedzima dēli Tālivaldis un Emīls. Pēc šķiršanās ar saviem pirmajiem bērniem viņš radniecības saites neuzturēja. Otrajā laulībā ar Elfrīdu Melbārdi Vilim Plūdonam piedzima Vaida, Antra, Ināra, Vilmārs, Druvenaldis, Dainuvīte, Ilizāna un Varimants.^[3]

• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1926)
• Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1934)
• „Tēvzemes balva” (1938)

• „Pirmie akordi” (1895),
• „Selgā” [Stāsti un tēlojumi] (1898),
• „Divi pasaules” (1899.,1951),
• „Jūrmalas leģendas” [Stāsts] (1899),
• „Rekviēms” (1899),
• „Atraitnes dēls” (1901),
• „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” (1901),
• „Baigi” (1903),
• „Rēgi” (1908),

• „Fantāzijas par puķēm” (1911),
• „Uz saulaino tāli” (1912),
• „Salgales Mada loms” (1913),
• „Dzīves simfonija” (1913),
• „Via dolorosa” (1918),
• „111 lirisku dziesmu” (1918),
• „Tāli taki - tuvi tēli” (1921),
• „No Nakts līdz Rītam” (1921),
• „Eža kažociņš” (1921),
• „Balādes un baladeskas” (1922),
• „Sonetas ar ragiem un Trioletas ar nagiem” (1922),
• „Vītola stabulīte” (1923),
• „Ziedu pārslas” [Dzejoļi jaunatnei] (1923),
• „Saule un smiltis” (1924),
• „Mildas ziedoklis” (1924),
• „Mūzas mirkļi” (1925),
• „Lapsiņa Kūmiņa un vilks Znotiņš” (1926),
• „Zeme un zvaigznes” (1928),
• „Kad Ziemassvētki pievārtē” (1930),
• „Pasaciņu šūpulītis” (1933),
• „Tālie krasti” (1934),
• „Tā zeme ir mūsu” (1934),
• „Skanošās āres” (1934),
• „Kūri pie Rīgas 1210. gadā” (1934),
• „Par tēvzemi un brīvību” (1935),
• „Pretim saulei” (1937),
• „Ko Palestīnas palmas šalc” (1937),
• „Brīnumstabulīte” (1937),
• „Lilijas sniegā” (1939),
• „Rūķīšu grāmata” (1939).

• Daiļdarbu izlase. 4 sēj. (1922—1925),
• Kopoti daiļdarbi. 4 sēj. (1939),
• Poēmas (1954),
• Dzejoļi bērniem. Izlase (1955),
• Dzeja un proza (1956),
• Darbu izlase [Skolēna bibliotēka] (1959),
• Zaķīšu pirtiņa (1959, 1966),
• Sniegavīrs (1962),
• Izlase (1965),
• Poēmas un balādes (1971),
• Raksti 3 sēj. (1974–1978).

• „Deklamācija jeb daiļlasīšana” (1905),
• „Latvju literatūras vēsture sakarā ar tautas vēsturisko gaitu”, 1.—2.sēj. (1908—1909),
• „Pirmais vadonis praktiski teorētiskā latvju valodas mācībā” (1910),
• „Mīlestības dziesminieks Esenberģu Jānis” (1910)

• Biogrāfija un daiļrades raksturojums
• Vilis Plūdonis: vizionārā pasaule Arhivēts 2009. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Daži dzejoļi
• „Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas” Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē., bez maksas lejupielādējama e-grāmata

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)