[go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Urugvaja

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par valsti Dienvidamerikā. Par upi skatīt rakstu Urugvaja (upe).
Urugvajas Austrumu Republika
República Oriental del Uruguay
Urugvajas Austrumu Republikas karogs Urugvajas Austrumu Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLibertad o muerte  (spāņu)
"Brīvība vai nāve"
HimnaHimno Nacional Uruguayo  (spāņu)
Location of Uruguay
Location of Uruguay
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Montevideo
34°53′S 56°10′W / 34.883°S 56.167°W / -34.883; -56.167
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Luiss Lakalje Po
 -  Viceprezidents Beatrisa Arhimona
Neatkarība no Brazīlijas 
 -  Deklarēta 1825. gada 25. augustā 
 -  Atzīta 1828. gada 28. augustā 
 -  Konstitūcija 1830. gada 18. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 176,215 km² (90.)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008[1]. gadā 3 477 778 (132.)
 -  Blīvums 19/km² (196.)
IKP (PPP) 2006[1]. gada aprēķins
 -  Kopā $37,18 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $11 621 
Džini koef. (2019) 39.7[2] (vidējs
TAI (2019) 0.817 (ļoti augsts) (55.)
Valūta Urugvajas peso (UYU)
Laika josla UYT (UTC-3)
 -  Vasarā (DST) UYST (UTC-2)
Interneta domēns .uy
ISO 3166-1 kods 858 / URY / UY
Tālsarunu kods +598

Urugvaja (spāņu: Uruguay), pilnā nosaukumā Urugvajas Austrumu Republika (República Oriental del Uruguay) ir valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna. Robežojas ar Argentīnu rietumos un Brazīliju ziemeļos un austrumos. Dienvidos Laplata, kuras pretējā krastā — Argentīna. Urugvajā ir 3,42 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 1,8 miljoni dzīvo galvaspilsētā Montevideo un tās aglomerācijā. Ar platību 176 000 km2 Urugvaja ir otrā mazākā valsts Dienvidamerikā aiz Surinamas. Urugvajas krasta līnija ir 660 kilometrus gara. Neatkarību ieguvusi pēc Sisplatīnas kara, kas noslēdzās 1828. gadā.

Urugvajas satelītattēls

Urugvajā valda subtropisks klimats. Tā izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas okeāna krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz — vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā — 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji pampero, tomēr tikai dažviet iespējams sals.

Maldonado līcis

Augāju veido augstā prēriju zāle, meži aug vien atsevišķās vietās.

Lauksaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz 90% valsts teritorijas ir piemēroti zemkopībai, taču izmantoti tiek tikai 50% no šīs zemes. Tajā audzē kukurūzu, kviešus un rīsu. Pārējo zemi lieto ganībām milzīgajiem liellopiem un aitu ganāmpulkiem. Lai gan Urugvaja ir neliela valsts, tā ir pasaulē nozīmīga aitkopības zeme un otra lielākā vilnas eksportētājvalsts. Valstī ir aptuveni 16 miljoni aitu.

88% Urugvajas iedzīvotāju ir Eiropas izcelsmes. Eiropas imigranti ieradās no Spānijas un lielākoties arī no Itālijas, kā arī no Francijas, Horvātijas un vācvalodīgajām valstīm, piemēram, Austrijas, Vācijas un Šveices.

Valdensieši pirmo reizi ieradās valstī 1850. Šveicieši ieradās no 1861, līdz 1863 gadam. Pēc tam sekojošajā laikā itāļu, it īpaši neapoliešu, pieplūdums ieguva nozīmīgumu. No 1866 līdz 1868 gadam, itāļu imigrantu īpatsvars bija aptuveni 50%. Itāļi arvien vairāk parādījās pilsētu tirdzniecībā, it īpaši Montevideo. Otrā spēcīgā imigrācijas viļņa laikā no 1880 līdz 1913 gadam, Urugvajā ieradās lauksaimniecības darbinieki un kolonisti, kas bija gatavi apmesties. Arī šeit nozīmīgu lomu spēlēja itāļi, piemēram, laika posmā no 1890 līdz 1894 gadam, tie bija 42,6% no visiem imigrantiem, kam sekoja 17,7% spāņu. Vācvalodīgo pieplūdums šajā periodā bija salīdzinoši zems — 3,2%. 60 gadu sākumā tika lēsts, ka vācu izcelsmes cilvēku skaits valstī ir aptuveni 15 000.

8% iedzīvotāju ir jauktas rases, bet 4% — Āfrikas izcelsmes.

Vietējie iedzīvotāji, kas dzīvoja kā mednieki un vācēji, tika iznīcināti dažās desmitgadēs 18. gadsimta vidū. Urugvajā ir augsts lasītprasmes līmenis un tā ir viena no augstākajām Amerikā. Dzīves ilgums ir apmēram 77 gadi. Sociāli ekonomiskajā ziņā Urugvaja ir viena no valstīm ar lielāko kontinenta vidusslāņa īpatsvaru. Labklājības valsts, kuru ļoti ietekmēja Eiropa, nodrošināja samērā līdzsvarotu dzīves līmeni līdz 1960. gadu sākumam.

Kamēr migranti spēlēja nozīmīgu lomu Urugvajas vēsturē, tikai 2,3% iedzīvotāju 2017. gadā dzimuši ārvalstīs. Lielākās šo cilvēku grupas bija no Argentīnas (30 000 cilvēku) un Spānijas (20 000).

Urugvajas galvaspilsēta Montevideo atrodas Laplatas līča ziemeļu krastā. Te izvietojušies Urugvajas nozīmīgākie vilnas un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Daudzi iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai: Montevideo 2005. gadā bija 1 370 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni puse no valsts iedzīvotājiem.

Valsts iekšzemes kopprodukts 2006. gadā bija 37,18 miljardi ASV dolāri. Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku 2006. gadā bija 11 621 ASV dolārs. Urugvajā ir 7. augstākais HDI visā Amerikas pasaules daļā un 50. augstākais pasaulē (Latvija ir 48. vietā)(2007. gada dati).

  1. 1,0 1,1 «CIA - The World Factbook - Uruguay». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2008. gada 12. septembrī.
  2. «GINI index». World Bank. Skatīts: 2021. gada 12. augusts.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]