Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde

Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde notika no 1901. gada jūnija līdz augustam Esplanādes laukumā (rūpniecības un amatniecības izstāde) un Strēlnieku dārzā (atpūtas un izklaides būves).

Izstāde izvietojās speciāli celtos vairāk nekā 40 lielos un mazos paviljonos un to ierīkoja pēc pedagoga un arhitekta Maksa Šervinska projekta, kurš uzvarēja izstādes ierīkojuma ideju konkursā.

1899. gada 12. maijā Rīgas Amatnieku biedrības zālē sanākušie 150 rūpnieki, fabrikanti un amatnieki nolēma sakarā ar Rīgas 700 gadu jubileju 1901. gada vasarā sarīkot vērienīgu Rūpniecības un amatniecības izstādi Esplanādes laukumā, tā atbalstot inženiera F. Viganovska ieceri.

Tika nodibināta rīcības komiteja ar K. Lovisu kā priekšgalā un 12 locekļiem, goda prezidents bija Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds.

Rīgas jubilejas izstādes būvprojektu konkurss noslēdzās 1900. gada februārī. Tajā bija iesniegti 9 projekti, uzvarēja arhitekta un Rīgas amatniecības skolas direktora M. Šervinska projekts ar devīzi “1901”.

Izstādi atklāja 1901. gada 1. jūnijā. Rīgas pilsētas teātris 19. un 20. jūnijā sniedza svētku koncertu un uzvedumu – A. Freitāga-Loringhofena vēsturisku dzejojumu par Rīgu, ko pavadīja dzīvās bildes – Vēstures dievietes un Daugavas nāru pavadībā uz skatuves nāca senlaiku rīdzinieki: gan A. Knopkens, gan M. Gīze un zviedru ķēniņš Gustavs II Ādolfs, tad arī J.G. Herders un J.F. Hartknohs.

21. jūnija vakarā Doma baznīcā notika bīskapam Albertam veltīts dievkalpojums un ērģeļmūzikas koncerts.

1901. gada 22. jūnijā bija jubilejas pasākumu kulminācija, kuru ievadīja rīta dievkalpojumi baznīcās, pusdienlaikā atskanēja torņu mūzika, vēlāk Daugavā notika svētki uz ūdens un izbraucieni ar pilsētas valdes īrētiem tvaikoņiem "Kondors” un “Mītava”.

”Neskaitāmi plivinājas karogi uz māju jumtiem. Pilsētas ēkas nopušķotas puķu vītnēm, arī daudzas privātas mājas, izgreznoti gan balkoni, gan skatu logi. Kaļķu ielas galā pārstieptas pār ielu puķu vītnes it kā goda vārti un viņās pakārts zīmējums, kuram vienā pusē Rīgas visvecākais vapenis jeb ģerbonis un otrā pusē bīskapa Alberta bilde. Otri tādi paši goda vārti celti vidū uz pontonu tilta un uz viņiem rakstīts “Lai dzīvo Rīga!”.

“Publika uz malas un pontonu tilta sapulcējās milzīgā skaitā. Tāpat arī kuģīši un laiviņas nav nekad tik lielā skaitā pa Daugavu mudžējuši, reti kad tie bijuši tik krāšņi pušķoti un apuguņoti. Rīgas Latviešu biedrība [rēķins par izbraucienu] bija gādājusi par īstām latviešu Jāņu ugunīm, degošām darvas mucām” (“Dienas Lapa”, 1901. gada 23. jūnijā).

Augusta Dombrovska ierīkotā un vadītā svētku liellaiva sastāvēja no 6 sastiprinātiem plostiem un bija 210 pēdu (ap 70 m) gara un un 80 pēdu (27 m) plata, to vilka tvaikonis “Parat”. Liellaiva bija tik bagātīgi pušķota ar meijām, ka atgādināja peldošu salu, uz tās atradās platforma, terase, deju grīda un varēja izvietoties 2000 personas – viesi un koris. Šā vakara neredzēti krāšņās uguņošanas noslēgumā negaidīti izgaismojās krāsains Rīgas ģerbonis. Lielisko ainu papildināja izgaismotie krastmalas nami, bet virs Podraga cementa rūpnīcas elektriskās spuldzes debesīs veidoja zeltainus skaitļus “700”. Gaiši laistījās arī abi tilti, dzelzs un pontonu, atspoguļodamies Daugavas tumšajos ūdeņos kā ugunīgas līnijas.

Pēc Dž. Armitsteda rīkojuma 23. jūnijā tika sarīkots svētku mielasts pilsētas nabagu namos, un pēcpusdienā spēlēja kareivju mūzika Jēkaba laukumā, Kojusalas laukumā, Pāvila baznīcas un Āgenskalna tirgus tuvumā. Turpat bija ieraktas kāpjamas kārtis ar svētku piemiņas lietām un ierīkotas deju grīdas.

23. jūnijā 8 vakarā pilsētas galva Dž. Armitsteds rīkoja dārza svētkus Strēlnieku dārzā 2000 lūgtajiem viesiem.

“Kungi bija frakās vai uniformās, bet daudzās dāmas visas grande toilette. Tūlīt pēc astoņiem pasniedza vispirms tēju, tad boli un alu, vēlāk viesus lūdza pie bagātīgi klātām bufetēm”. "Mazās teltīs bija servēti atspirdzinājumi, lielajā verandā un Strika paviljonā bija gari galdi ar aukstām uzkodām”. Gardemarīnu ekipāžas orķestris sāka spēlēt un skanēja Hlavāča “Baltijas maršs”. “Kad satumsa, dārzs un Strēlnieku nams atmirdzēja krāsainā gaismā, grezni ģērbto ļaužu pulki starp lampioniem greznotajiem apstādījumiem radīja brīnišķīgu iespaidu” (Rigaer Tageblatt 26. jūnijā).

Sekoja vēl citi sarīkojumi - Jubilejas regate 5. un 6. augustā Daugavā un jūrā ar ārzemju jahtu piedalīšanos, korporācijas “Fraternitas Rigensis” svētku komeršs Torņkalnā, velosipēdistu brauciens, šaušanas un vingrotāju sacensības.

Rīgas jubilejai par godu 10. jūlijā atklāja pirmo elektriskā tramvaja līniju “elektrisko dzelzceļu” uz Lielās Aleksandra ielas (tramvaja vagonus ražoja Rīgas Krievu–Baltijas vagonu fabrika) un nolēma ierīkot atklātu parku Ķeizarmežā.^[1]

Atšķirībā no Esplanādes, kur atradās lielā rūpniecības un amatniecības izstāde, Strēlnieku dārza būves kalpoja atpūtai un izklaidei. Esplanādi ar Strēlnieku dārzu savienoja gaisa tilts gājējiem, kas veda pāri tagadējam Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumam.

Strēlnieku dārzā atradās īpaši šai jubilejas reizei celtā, gliemežnīcas formas mūzikas estrāde, aiz tās, aptuveni tagadējā Kongresu nama vietā, pacēlās romantiski idealizēta viduslaiku pilsētas imitācija ("Vecrīga") – viens no vissavdabīgākajiem un atraktīvākajiem veidojumiem jubilejas būvju kompleksā. Pilsētas kanāla malā celtā "Venēcija" jubilejas viesiem piedāvāja vizināšanos gondolās.^[2]