Poides pils plāns (J. B. Holzmayer, 1891).Poides baznīca ar sargtorni mūsdienās (2007).
Poides pils (vācu: Ordensburg von Peude) jeb Peides pils (igauņu: Pöide ordulinnus) bija Livonijas ordeņa Poides fogta (Ordensvogtei Poda) pils, kas 13. un 14. gadsimtā kontrolēja pārcelšanos pāri jūras šaurumam starp Sāmsalu, Muhu salu un kontinentu.
Līdz mūsdienām Sāmsalas austrumu piekrastē Poides ciemā ir saglabājusies baznīca, ko uzskata par bijušās pils daļu. Pils atradās uz ziemeļiem no baznīcas, tajā varēja iekļūt caur ziemeļu portālu.
Poides fogts pirmo reizi pieminēts 1290. gadā. 14. gadsimta sākumā pils kompleksā uzcelta Sv. Marijas baznīca,
Jurģa nakts sacelšanās laikā sāmsalieši 1343. gadā ieņēma Poides fogta pili. Livonijas ordenis iebruka salā 1344. gada februārī un nogalināja igauņu ķēniņu Vessi. Lai novērstu turpmākos sāmsaliešu karaspēka iebrukumus pāri jūras šaurumiem, 1345. gadā Livonijas ordenis uzcēla Zoneburgas pili.
15. gadsimta sākumā baznīcai uzbūvēja masīvu sargtorni.
1888. gadā J.B. Holcmaiers pils vietā veica arheoloģiskos izrakumus.
Rusova hronika par Poides pils sagraušanu un Zoneburgas pils celšanu mestra Burharda laikā:
... "Pēc tam mestris Burchards Dreilēvs ziemas laikā devās uz Sāmsalu un apmetās ar savu kaŗaspēku pie Karisas, neiesākdams nekādus kaŗa darbus. Šī kaŗa gājiena mērķis bija sodīt sacēlušos Sāmsalas zemniekus, kuŗi Peidē bija nokāvuši fogtu, visu konventu un visus vāciešus. Kaŗaspēks izvandīja visu Sāmsalu un nokāva 9000 cilvēku, vecus un jaunus. Sāmsalieši lūdza viņus apžēlot, kas arī tapa darīts, uzliekot viņiem smagus noteikumus un pienākumus. Viņiem bija jāizdod visi ieroči un jāsaved Leales pilī un tūlīt jāķeŗas pie Zonenburgas pils celšanas, ja viņi gribēja palikt pie dzīvības. Tas notika 1345. gadā.".
