Sveti Jura

Sveti Jura
Svätý Jur
Ģerbonis
Sveti Jura
Koordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°E / 48.25194; 17.21528Koordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°E / 48.25194; 17.21528
Valsts	Slovākija
Apgabals	Bratislavas apgabals
Apriņķis	Pezinokas apriņķis
Rakstos	1209
Pilsētas tiesības	1299
Platība
• Kopējā	39,87 km2
Augstums	180 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
• kopā	5 941
• blīvums	140,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.svatyjur.sk
Sveti Jura Vikikrātuvē

Sveti Jura (slovāku: Svätý Jur) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Pezinokas apriņķī. Atrodas Mazo Karpatu kalnu piekājē. Sens vīnkopības centrs.

Sveti Jura rakstos pirmoreiz minēta 1209. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Sveti Jura līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sentģerģa (Szentgyörgy). Attīstījās kā vīna ražošanas centrs. 1299. gadā ieguva pilsētas tiesības. No 1647. gada - karaļa brīvpilsēta. 1663. gadā pilsētu nopostīja turki. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Līdz Otrā pasaules kara beigām ievērojama daļa no pilsētas iedzīvotājiem bija Donavas švābi, kuri pēc kara tika padzīti no Čehoslovākijas. No 1960. līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Jura pie Bratislavas (Jur pri Bratislave). No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.

Absolūtais vairākums (97,5 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (72,5 %), nereliģiozi (15,9 %).

Sveti Juras pilsētā dzimis ungāru turkologs un coļotājs Ārmins Vāmbēri (Vámbéry Ármin, 1832 – 1913).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sveti Jura.

1. ↑ Q110227967.