Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tikpat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt visā pret Mēnesi vērstajā Zemes puslodē (atšķirībā no Saules aptumsumiem, kas redzami šaurā joslā). Mēness aptumsums var notikt vienīgi tad, ja visi trīs debess ķermeņi — Zeme, Mēness un Saule atrodas tieši vai gandrīz uz vienas līnijas. No Zemes skatoties, Mēness aptumsums notiek tikai tad, ja ir pilnmēness, citās Mēness fāzēs to nevar novērot. Parasti pilnais Mēness aptumsums ilgst 104 minūtes.[1]
Mēness aptumsums ir iespējams pilnmēness fāzē, taču aptumsums nenotiek katrā pilnā Mēnesī, izšķir pusēnas, daļēju un pilnu Mēness aptumsumu atkarībā no tā, kurai Zemes ēnas daļai Mēness iet cauri. Ja Mēness ieiet tikai Zemes pusēnā, tad notiek tikai pusēnas Mēness aptumsums, kura laikā Mēness spožums gandrīz nemaz nesamazinās. Ja Mēness daļēji ieiet Zemes ēnā, tad redzams daļējs Mēness aptumsums, bet ja Mēness pilnībā ieiet Zemes ēnā, tad novērojams pilns Mēness aptumsums.
Franču astronoms Andrē Danžons ir ieviesis viņa uzvārdā nosaukto Danžona skalu, kas raksturo Mēness aptumsuma spožumu. Ja ir ļoti tumšs Mēness aptumsums, tad pēc Danžona skalas ir L=0. Savukārt, ja ir ļoti spožs Mēness aptumsums, tad ir L=4.
L vērtība
Apraksts
0
Ļoti tumšs aptumsums. Mēness gandrīz neredzams, īpaši maksimuma fāzē.
1
Tumšs aptumsums, pelēka vai brūna krasa redzama. Detaļas izšķiramas tikai ar grūtībām.
2
Ļoti sarkans vai rūsas krāsas aptumsums. Ļoti tumša centrālā ēna, kamēr ārējā daļa ir relatīvi gaiša.
3
Kieģeļsarkans aptumsums. Aptumsuma ēna parasti ir ar gaišu vai dzeltenu malu.
4
Ļoti gaišs vara sarkans vai oranžs aptumsums. Aptumsuma ēna ir zilgana, bet malas ir gaišas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēness aptumsums.
