Lielais dumpis

Lielais dumpis Botaurus stellaris (Linnaeus, 1758)
Lielā dumpja tēviņa dziesma
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta	Gārņu dzimta (Ardeidae)
Apakšdzimta	Dumpju apakšdzimta (Botaurinae)
Ģints	Dumpji (Botaurus)
Suga	Lielais dumpis (Botaurus stellaris)
Lielais dumpis Vikikrātuvē

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus). Izdala divas pasugas. Sastopams plašā areālā Eirāzijas mērenajā joslā.

Lielais dumpis ligzdo Eiropas un Āzijas mērenā klimata joslā. Eirāzijas rietumos tā izplatība sākas ar Rietumeiropu, kur lielais dumpis sastopams samērā fragmentāri,^[1] un plašā joslā plešas pāri kontinentam līdz Klusā okeāna piekrastei un Sahalīnai. Dienvidāfrikā mājo atsevišķa lielā dumpja populācija.^[1] Reģionos, kuros ziemas ir maigas un ūdens neaizsalst, tas ir nometnieks. Bet reģionos, kuros ziemā ūdens aizsalst, lielais dumpis ir gājputns un ziemas periodā dodas uz dienvidiem uz siltākām vietām. Eiropas putni ziemo Eiropas rietumos un dienvidos, Vidusjūras baseinā. Āzijas populācija ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos. Atsevišķi indivīdi šķērso Sahāras tuksnesi un ziemo ekvatora rajonā, vai apmetas Nīlas baseinā.^[2]

Latvijā lielais dumpis ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. To var novērot ar niedrēm aizaugušos ezeros un zivju dīķos. Latvijā ligzdo apmēram 300—500 pāru. Reizēm lielais dumpis Latvijā arī pārziemo. Pirmās ziņas par ziemošanu iegūtas 1967. gadā. Pēdējos gados arvien biežāk tiek novēroti pārziemojoši īpatņi, tomēr pārsvarā Kurzemē un valsts centrālajā daļā.^[2]

Par lielo dumpi mēdz teikt, ka to vieglāk saklausīt, nekā ieraudzīt. Tā skaļais sauciens riesta laikā ir dzirdams apmēram 2 km attālumā.^[3] Sava skaļā sauciena dēļ, kas atgādina buļļa māvienu, tas ieguvis savu zinātnisko nosaukumu. Latīņu valodā Botaurus vārda otrā puse taurus latviski nozīmē liellops. Bet sugas nosaukums stellaris nozīmē starainais, sasaucoties ar tā svītraino apspalvojumu.

Tas ir paliela auguma putns, ar spēcīgu ķermeni. Ķermeņa garums ir 69—81 cm, spārnu plētums 100—130 cm,^[4] svars 900—1100 g.^[5] Tā apspalvojums ir raibumaini brūns ar gaišāku un tumšāku svītru rakstu. Apspalvojumam ir lielisks maskēšanās efekts, turklāt briesmu gadījumos, lai labāk nomaskētos, lielais dumpis izslien kaklu vertikāli gaisā, rādot ar knābi debesīs, un šūpojas līdzi niedrēm. Ārēji tas ir līdzīgs Amerikas dumpim (Botaurus lentiginosa).

Lielais dumpis vienmēr ir labi noslēpies, to ir ļoti grūti pamanīt starp niedrēm. Tas medī niedrājos, lēnām bradājot pa seklu ūdeni, meklējot medījumu. Lielais dumpis pamatā barojas ar zivīm, īpaši iecienīts ir zutis,^[3] bet tas barojas arī ar nelieliem dzīvniekiem, vardēm, kukaiņiem un moluskiem. Reizēm to var redzēt sastingušu vērojam ūdeni. Galvenokārt tas ir aktīvs krēslas stundās no rīta un vakaros.

Lielā dumpja tēviņi ir poligāmi un sapārojas ar vairākām mātītēm, visbiežāk līdz piecām. Ligzda tiek būvēta no iepriekšējā gada niedru stublājiem jaunu niedru biezoknī. Tā ir peldoša platforma, apmēram 30 cm plata. Dējumā ir 4—5 olas. Tās perē tikai mātīte.^[3] Inkubācijas periods ilgst 25—26 dienas. Pēc izšķilšanās jaunie putni ligzdā paliek apmēram 2 nedēļas, tad tie slēpjas niedrājā.^[3] Lidot tie sāk pēc 50—55 dienām.^[6]

Lielajam dumpim ir 2 pasugas:

• Botaurus stellaris stellaris — nominālpasuga, sastopama Eiropā un Āzijā;
• Botaurus stellaris capensis — sastopama Dienvidāfrikā.

• Lielais dumpis Arhivēts 2019. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• Putni Gulbenes novadā: Lielais dumpis^{[novecojusi saite]}
• Botaurus stellaris (L.)
• Factors affecting Bittern Botaurus stellaris distribution in a Mediterranean wetland
• Bittern Botaurus stellaris
• Dabas fotogrāfu lielās veiksmes