Lakonijas līcis

Lakonijas līcis, arī Lakoniks (grieķu: Λακωνικός κόλπος), ir visvairāk uz dienvidiem esošais Peloponēsas pussalas, kā arī kontinentālās Grieķijas un Eiropas līcis. Līča akvatoriju šķērso daudzi kuģi, kas dodas no Vidusjūras rietumu reģioniem uz Melno jūru, Adrijas jūru, Tuvajiem Austrumiem un Suecas kanālu, kā arī atpakaļ.

Ģeogrāfija

Lakonijas līcis stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem starp Lakonijas Elosas pussalas Maleja ragu austrumos un Mani pussalas Tenara ragu rietumos. Šo abu pussalu galapunktos ir izvietotas bākas. Līča platums pie ieejas ir 37 kilometri, bet garums no ieejas līdz Lakonijas piekrastes pludmalei 41 kilometrs. Līča maksimālais dziļums ir 1150 metri, bet plūdmaiņas intervāls 0,3 metri. Līcī ieplūst Eirotas upe, kuras izteka atrodas centrālās Peloponēsas kalnos un kura tek cauri visam Lakonijas līdzenumam.

Līcī atrodas vairākas nelielas salas, tādas kā Elafonisa (Ελαφόνησος), Kranaja (Κρανάη), Trinesa (Τρίνησα) un Katergaki (Κατεργάκι).

Līča piekrastē atrodas vairākas ostas pilsētas un ciemi: Jitija, Neapole, Arhangela, Portokaja, Plitra, Elaja, Kotrona un Skutara. Līča krasti vietām ir izroboti ar dažādas formas jomiem un līcīšiem. Lielās smilšu pludmales atrodas galvenokārt ziemeļu piekrastē. Bez to ir arī mazākas pludmales, tai skaitā Jitijas pludmale, Selinicas piekraste, kas atrodas uz ziemeļiem no Jitijas, Maurobunas pludmale, Kotronas pludmale pie reģionālā ceļa, kas savieno Gerolimenu, Areopoli un Jitiju.