Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Kārlis X Gustavs
Karl X Gustav

Tituls	Zviedrijas karalis
Pie varas	1654. gada 6. jūnijs - 1660. gada 13. februāris
Priekšgājējs	Kristīne I (Drottning Kristina)
Pēctecis	Kārlis XI (Karl XI)
Dinastija	Pfalcu-Cveibrikenu dinastija
Tēvs	Johans Kazimirs (Johan Kasimir av Pfalz-Zweibrücken)
Māte	Katarīna Vāsa (Katarina av Sverige)
Sieva	Hedviga Eleonora Holšteina-Gotorpa (Hedvig Eleonora av Holstein-Gottorp)
Bērni	Kārlis XI (Karl XI)
Dzimis	1622. gada 8. novembrī  Zviedrija, Nīčēpingas pils
Miris	1660. gada 13. februārī  Zviedrija, Gēteborga
Apglabāts	Ridarsholmas baznīca, Stokholma

Kārlis X Gustavs (zviedru: Karl X Gustav; dzimis 1622. gada 8. novembrī, miris 1660. gada 13. februārī) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654. gada līdz savai nāvei 1660. gadā. Vienlaikus viņš bija arī valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā. Ieguva varu pēc karalienes Kristīnes I atteikšanās no troņa. Kārļa X valdīšanas laikā Zviedrija sasniedza savas teritoriālās attīstības maksimumu. Iebruka Žečpospolitā, gandrīz iznīcinādams šo valsti (Polijas vēsturē šis periods iegājies ar nosaukumu Plūdi). Atzīmējot Rīgas pilsētas varonību 1656. gadā, kad Otrā Ziemeļu kara laikā pilsētu ilgstoši bija aplencis Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, viņš piešķīra tās ģerbonim kroni, kas ir arī mūsdienu Rīgas ģerboņa sastāvdaļa.

Karaļa Kārļa Gustava tituls 1656. gada līgumā ar Anglijas protektoru Oliveru Kromvelu bija šāds:

"Visgodājamākais un varenākais princis un valdnieks Kārlis Gustavs, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karalis, Somijas lielfirsts (lielkņazs), Igaunijas, Karēlijas, Brēmenes, Verdenes, Štetīnas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vandālijas hercogs, Rīgenes firsts (kņazs), Ingrijas un Vismāras kungs, kā arī Reinzemes pfalcgrāfs, Bavārijas, Julihas, Klēves un Bergas hercogs u.t.t."

(latīniski: Serenissimus ac Potentissimus Princeps ac Dominus Carolus Gustavus Gratia Suecorum Gothorum Vandalorumque Rex, Magnus Princeps Finlandiae, Dux Esthoniae, Careliae, Bremae, Verdae, Stetini, Pomeraniae, Cassubiae, et Vandaliae, princeps Rugaiae, dominus Ingriae et Wismariae, nec non comes palatinus Rheni, Bavariae, Juliaci, Cliviae, et Montium dux etc.") ^[1]

Lai arī Livonijas ziemeļu daļa bija Zviedrijas pakļautībā, tomēr, tāpat kā Gustavs II Ādolfs un Kristīne I, viņš lietoja vienīgi Igaunijas, nevis Livonijas hercoga titulu, kuru turpināja lietot Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Jans II Kazimirs Vāsa, gan saglabājot kontroli tikai pār Inflantijas vaivadiju.

Dzimis Cveibrikenes-Klēburgas pfalcgrāfa Johana Kazimira un viņa sievas Zviedrijas karaļa Kārļa IX meitas Katarīnas ģimenē. Karalienes Kristīnes galmā Kārlis X ieguva labu izglītību, vēlāk kara lietās viņu apmācīja karavadonis Lennards Torstensons. Viņš piedalījās Trīsdesmitgadu kara Breitenfeldas kaujā 1631. gadā un Jankavas kaujā 1645. gadā. Vestfāles miera sarunu laikā 1648. gadā Kārlis X tika norīkots par zviedru karaspēka pavēlnieku vācu zemēs. 1649. gadā karaliene Kristīne, pretēji ietekmīgā Aksela Uksenšernas viedoklim, nozīmēja Kārli X par savu mantinieku. Tomēr Kristines valdīšanas beigu posmā attiecības starp Kārli un Kristīni pasliktinājās, tāpēc laikā līdz valdīšanas sākumam viņš uzturējās Ēlandē. Pēc Kristīnes attiekšanās no troņa 1654. gadā kļuva par Zviedrijas karali.

1655. gada 1. jūlijā zviedri ieņēma Daugavpili, uzsākot Otro Ziemeļu karu ar Poliju-Lietuvu. Kārlim X Gustavam izdevās relatīvi viegli ieņemt Lielpoliju, un Polijas karalis Jans II Kazimirs aizbēga uz Silēziju. Zviedri turpināja uzbrukumu, un pēc divu mēnešu aplenkuma ieņēma Polijas galvaspilsētu Krakovu. 1655. gada 18. novembrī zviedri aplenca Čenstohovu, bet pēc septiņdesmit dienu aplenkuma nespēja to ieņemt. Šo zviedru neveiksmi var uzskatīt par pagrieziena punktu kara gaitā, jo tā pacēla poļu nacionālo garu un konsolidēja viņu cīņu. 1656. gadā Polijas karalis Jans II Kazimirs atgriezās no trimdas un reorganizēja armiju. Zviedru stāvoklis Polijas dienvidos kļuva arvien nestabilāks. Meklēdams sabiedrotos, 1656. gada janvārī viņš Kēnigsbergā parastīja līgumu, kurā Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms sevi atzina par Zviedrijas vasali un sabiedroto. Tajā pašā 1656. gadā Krievijas caristes karaspēks Alekseja I vadībā iebruka Livonijā un aplenca Zviedrijas lielāko pilsētu Rīgu un, lai to glābtu, Kārlim X Gustavam nācās no Polijas dienvidiem pārcelties uz Varšavu.

1657. gada 1. jūnijā Zviedrijai karu pieteica Dānija. Zviedrijas karalis straujā triecienā vasaras beigās ieņēma Jitlandi. 1658. gada janvāra beigās, februāra sākumā Kārlis X Gustavs, paklausot sava padomdevēja, vēlākā Zviedru Livonijas ģenerālgubernatora Ērika Dālberga padomiem, veica tiem laikiem spīdošu militāru operāciju, pa ledu forsējot Beltus un pietuvojoties Kopenhāgenai. 1658. gada 26. februārī starp Zviedriju un Dāniju tika noslēgts Roskiles miers, kurā Dānija bija spiesta atteikties no Skones, Bohuslēņa u.c. zemēm. Rezultātā ieeja Baltijas jūrā vairs nekontrolēja tikai Dānija. 17. jūlijā zviedri vēlreiz aplenca Kopenhāgenu, tomēr iejaucās Nīderlande, kas Baltijas jūras tirdzniecības dēļ nebija ieinteresēta, lai šaurumus kontrolētu viena valsts, un jūras kaujā sakāva zviedrus, piespiežot tos atcelt Kopenhāgenas blokādi.

Plānodams kampaņu Dānijai piederošajā Norvēģijā, 1659. gadā Kārlis X Gustavs ieradās Gēteborgā, kur piedalījās kārtu sapulcē, tomēr 1660. gada 13. februārī turpat mira 37 gadu vecumā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Pfalcas-Cveibrikenas dinastijas valdnieks
Priekštecis: Kristīne I	Zviedrijas karalis 1654. - 1660.	Pēctecis: Kārlis XI

s d l Zviedrijas karaļi (uzskaitījums) Munses dinastija (970 — 1060) Ēriks Uzvarētājs Ūlofs Klēpja karalis Ānunds Jākobs Ēmunds Vecais Stēnkila dinastija un laikabiedri (1060—1130) Stēnkils Ēriks VII Ēriks VIII Hālstēns Ānunds no Gardarīkas Hākons Sarkanais Inge Vecākais Blotsvens Inge Vecākais Filips Hālstēns Inge Jaunākais Ragnvalds Muļķis Magnuss Stiprais Stēnkilu un Ērika dinastija Magnuss Henriksons Sverkera dinastija (1130—1250) Sverkers I Ēriks Svētais Magnuss Stiprais Kārlis VII Knuts I Sverkers II Ēriks X Jūhans I Sverkersons Ēriks XI Knuts II 1 Ēriks XI Folkungu dinastija (Bjelbu dinastija) (1250 — 1363) Valdemārs Birgesons Magnuss III Birgers Matss Ketilmindsons 2 Magnuss IV3 Ēriks XII Magnus Ericssons / Hokons VI3 Mēklenburgas dinastija (1363 — 1389) Albrehts Mēklenburgs Kalmāras ūnija (1389 — 1521) (karaļi un reģenti) Margrēte I4 / Pomerānijas Ēriks4 Engelbrekts Engelbrektsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Pomerānijas Ēriks4 Kārlis Knutsons Bavārijas Kristofers4 Bengts Jensons Oksenšjerna/Nīlss Jensons Oksenšjerna Kārlis VIII Jēnss Bengtsons Oksenšjerna/Ēriks Akselsons Tots Kristiāns I Kārlis VIII Ketils Karlsons Vāsa Jēnss Bengtsons Oksenšjerna Ēriks Akselsons Tots Kārlis VIII Stēns Stūre Vecākais Juhans II4 Stēns Stūre Vecākais Svante Nilsons Stūre Ēriks Trolle Stēns Stūre Jaunākais Kristiāns II4 Vāsu dinastija (1521 — 1654) Gustavs I Ēriks XIV Juhans III Sigismunds III Vāsa5 Kārlis IX Gustavs II Ādolfs Kristīne I Pfalcas-Cveibrikenas dinastija (1654 — 1720) Kārlis X Gustavs Kārlis XI Kārlis XII Ulrika Eleonora Hesenes dinastija (1720 — 1751) Frederiks I Holšteinas-Gotorpas dinastija (1751 — 1818) Ādolfs Frederiks Gustavs III Gustavs IV Ādolfs Kārlis XIII3 Bernadotu dinastija (1818 — pašlaik) Kārlis XIV Juhans3 Oskars I3 Kārlis XV3 Oskars II3 Gustavs V Gustavs VI Ādolfs Kārlis XVI Gustavs 1 Nenoteikti raduraksti 2 Reģents 3 Arī Norvēģijas valdnieks 4 Arī Norvēģijas and Dānijas valdnieks 5 Arī Polijas karalis