Kāpurs

Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija. Kāpuri parasti mēdz būt tādiem dzīvniekiem, kas attīstās ar pārvēršanos jeb metamorfozi (būtisku uzbūves izmaiņu). Parasti kāpuriem nav attīstīta reproduktīvā sistēma, tādēļ tie nespēj vairoties. Dažām dzīvnieku sugām dzimumdziedzeri var sākt funkcionēt jau kāpura stadijā — šādu parādību sauc par neotēniju. Pazīstams neotēniskais kāpurs ir aksolotls.

Kāpuri pazīstami daudziem jūras un saldūdens bezmugurkaulniekiem (piemēram, posmtārpiem, gliemjiem, adatādaiņiem), kukaiņiem ar pilno pārvēršanos, kā arī primitīvākajiem mugurkaulniekiem — zivīm un abiniekiem. Dažiem dzīvniekiem var būt vairākas secīgas kāpuru stadijas.

Šaurākā nozīmē par kāpuriem mēdz dēvēt kukaiņu, it sevišķi tauriņu, tārpveida kāpurus. To raksturīgā izskata dēļ sarunvalodā kukaiņu kāpurus bieži mēdz nepareizi saukt par tārpiem.

Daudziem kāpuru veidiem ir savi nosaukumi. Bieži tas saistīts ar šādu kāpuru īpatnējo izskatu, kas mēdz tik ļoti atšķirties no pieaugušo formu izskata un dzīvesveida, ka daži kāpuri sākumā tikuši uzskatīti par atsevišķām sugām (piemēram, leptocefali).

• Aksolotls — amblistomu (astaino abinieku suga) kāpurs.
• Aktinotrohs — foronīdu kāpurs.
• Aurikulārijs — holotūriju kāpuru attīstības agrīnā stadija.
• Bipinārijs — jūras zvaigžņu kāpuru attīstības agrīnā stadija.
• Brahiolārijs — jūras zvaigžņu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Cenurs — dažu lenteņu finnu veids.
• Cerkārijs — sūcējtārpu hermafrodītiskās formas (maritas) kāpurs.
• Cifonauts — sūneņu kāpurs.
• Ciprisveida kāpurs — sprogkājvēžu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Cirmenis — bišu kāpurs.
• Cisticerks — dažu lenteņu finnu veids.
• Dipleirula — adatādaiņu un zarnelpotāju kāpuru attīstības visagrīnākā stadija.
• Doliolārija — holotūriju kāpuru attīstības vidējā stadija.
• Drātstārps — sprakšķu kāpurs.
• Efīra — scifozoju kāpurs.
• Ehinokoks — dažu lenteņu finnu veids.
• Finna — dažu lenteņu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Glohīdijs — saldūdens gliemeņu kāpurs.
• Koracīdijs — dažu lenteņu seškāšu kāpurs.
• Kurkulis — varžu un krupju kāpurs.
• Leptocefals — zušu kāpurs.
• Likofora — cestodāriju desmitkāšu kāpurs.
• Metanauplijs — dažu vēžveidīgo kāpuru attīstības vidējā vai vēlīnā stadija.
• Metatrohofora — daudzsartārpu kāpuru attīstības vidējā stadija.
• Mikrofilārijs — dažu nematožu kāpurs.
• Millera kāpurs — dažu skropstiņtārpu (Polyclada) kāpurs.
• Miracīdijs — sūcējtārpu sporocistu kāpurs.
• Mizīdveida kāpurs — dažu augstāko vēžveidīgo kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Nauplijs — daudzu vēžveidīgo, it sevišķi zemāko, kāpurs.
• Najāda — spāru kāpurs.
• Nektoheta — daudzsartārpu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Ņurņiks — nēģu kāpurs.
• Onkomiracīdijs — monogeneju kāpurs.
• Onkosfēra — lenteņu seškāšu kāpurs.
• Parenhimula — sūkļu kāpurs.
• Pentakula — holotūriju kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Pilīdijs — nemertīntārpu kāpurs.
• Planktosfēra — zarnelpotāju kāpurs.
• Planula — zarndobumaiņu kāpurs.
• Plerocerkoīds — dažu lenteņu kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Plutejs — adatādaiņu kāpurs.
• Procerkoīds — dažu lenteņu kāpuru attīstības vidējā stadija.
• Protaspis — trilobītu kāpurs.
• Protonimfons — jūraszirnekļu kāpurs.
• Tauriņa kāpurs — zvīņspārņu kāpurs.
• Tornārijs — zarnelpotāju kāpuru attīstības vēlīnā stadija.
• Trilobīta stadija — zobenastu kāpurs.
• Triungulīns — dažu kukaiņu ar hipermetamorfozi kāpuru attīstības agrīnā stadija.
• Trohofora — tā saucamo trohofordzīvnieku (gliemju, daudzsartārpu, sipunkulīdu) kāpuru attīstības agrīnā stadija.
• Veligers — dažu gliemežu un gliemeņu kāpurs.
• Zoeja — augstāko vēžveidīgo kāpuru attīstības vidējā (vai vienīgā) stadija.

• V. Dogels, Bezmugurkaulnieku zooloģija, Zvaigzne, 1986.

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: kāpuri