Kākaulis

Kākaulis Clangula hyemalis (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta	Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta	Gauru apakšdzimta (Merginae)
Ģints	Kākauļi (Clangula)
Suga	Kākaulis (Clangula hyemalis)
Kākaulis Vikikrātuvē

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae). Kākaulis ir vienīgā suga kākauļu ģintī (Clangula). Ligzdo ziemeļu puslodes ziemeļos — tundrā, ziemās migrē nedaudz uz dienvidiem, kur ziemo jūru piekrastēs un plašos iekšzemes ūdeņos. Ģeogrāfisko variāciju nav.^[1]

Kākaulis ligzdo ziemeļu puslodes pašos ziemeļos: ASV, Kanādas, Skandināvijas un Krievijas tundras purvos un ezeriņos, kā arī ziemeļu reģionu jūru piekrastēs. Tas ligzdo arī Ziemeļamerikas kalnu ezeros Aļaskā un Kanādas ziemeļos. Kākaulis izvairās no mežatundras.^[2] Ziemas periodā kākaulis migrē nedaudz uz dienvidiem. Ziemeļamerikas populācija ziemo okeānu krastos gan austrumos, gan rietumos, gan iekšzemē Lielajos ezeros. Eirāzijas populācijas ziemo Atlantijas okeāna krastā, sasniedzot Francijas ziemeļus, un Klusā okeāna krastā, sasniedzot Korejas piekrasti Āzijā. Arī Eirāzijā kākaulis ziemo iekšzemē; to var novērot Baikālā, Balhašā un Centrāleiropas ūdenskrātuvēs.^[3] Reizēm tas sasniedz Melno jūru. Viena no nozīmīgākajām kākauļa ziemošanas vietām ir Baltijas jūra, kurā ziemo apmēram 4,5 miljoni putnu.

Latvijā kākaulis lielā skaitā gan caurceļo, gan ziemo jūrā. Ja jūra nav aizsalusi, Latvijas teritoriālajos ūdeņos uzturas ap 7% visas Baltijas jūras ziemotāju.^[4] Atsevišķus īpatņus ziemā var novērot piejūras ezeros vai Daugavā. Arī vasaras mēnešos atsevišķi īpatņi regulāri sastopami jūras piekrastē vai iekšzemes ūdenstilpēs.^[3]

2013. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība kākauli izraudzījās par Gada putnu Latvijā.^[4]

Kākaulim ir raksturīga liela apspalvojuma zīmējuma dažādība. Apspalvojuma pamatkrāsa tēviņiem ir balta, ar brūnu, pelēku un melnu rakstu, kas atkarīgs no dzimuma, vecuma, un sezonas. Kākaulis ir unikāls ar to, ka apspalvojumu maina 3 reizes gadā gan tēviņi, gan mātītes. Riesta laikā tēviņi ir baltāki, bet vēlāk, nomainot spalvu, tie kļūst tumšāki. Seja parasti ir balta, spārni tumši ar baltiem pleciem, pavēdere balta. Mātītes ir brūni raibas ar gaišu galvu un pavēderi. Kākauļi ir maza auguma pīles ar mazām galvām un maziem pelēkiem knābjiem.^[5] Uz tumši, pelēkā knābja tēviņiem ir gaiši rozā josla. Tēviņiem ir garas, tievas astes, apmēram 10—15 cm. Mātītēm ir īsākas, smailākas astes. Kākauļa ķermeņa garums ir 39—47 cm, spārnu izplētums 65—82 cm.

Kākaulim ir ļoti īpatnējs nolaišanās veids, it kā tas nebūtu iemācījies nolaisties. Atšķirībā no citām pīlēm, kas nosēžoties pret ūdens virsmu pirmās slidina pleznotās pēdas un bremzē lidojumu, kākaulis ūdenī vienkārši nokrīt uz vēdera, pirmās pret virsmu atsitot krūtis.^[5] Migrācija uz dienvidiem sākas septembrī vai oktobrī. Šajā laikā kākauļi pulcējas lielos baros. Šādā barā var būt vairāki desmiti tūkstoši putnu.

Kākaulis ir aktīvs dienas laikā. Tam patīk baroties samērā seklos ūdeņos, kas ir 3—10 metrus dziļi, lai gan tas nirst arī 50—60 m dziļumā.^[2] Zem ūdens kākaulis var uzturēties līdz 60 sekundēm. Pirms ieniršanas tas palecas gaisā un, spārniem palīdzot, ienirst. Kākauļu bars bieži ienirst sinhroni.

Kākaulis galvenokārt barojas ar ūdens dzīvniekiem, kā vēžveidīgajiem, vardēm, moluskiem, dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kukaiņiem un zivīm. Kākaulis barojas arī ar dažādiem augiem, zāli, aļģēm, sēklām un augļiem.^[2]

Kākaulis veido īslaicīgus, monogāmus pārus. Ligzdas tiek veidotas atstatus pa vienai vai nelielās grupās. Ligzdot tas sāk maija beigās. Drīz pēc tam, kad mātīte sāk perēt, tēviņš to pamet un pulcējas baros, lai kopīgā barā mainītu spalvas. Šajā periodā kākauļi nespēj lidot.^[2] Dažas populācijas migrē apmēram 1000 km uz spalvu mešanas vietām, bet dažas uzturas ligzdošanas vietu tuvumā. Mātītes spalvas maina laikā no augusta līdz oktobrim ligzdošanas teritorijā. Šajā laikā jaunie kākauļi tiek pamesti. Palikuši bez vecākiem, tie pulcējas lielos baros.^[2]

Ligzda tiek būvēta atklātā ainavā ūdens tuvumā. Tā ir uz zemes, ieslēpta starp augiem, bieži tādās vietās, kur ligzdai pārliecas pāri zāle vai zemu krūmu zari.^[2] Ligzda tiek būvēta no dubļiem un augu daļām, bet pēc tam izklāta ar dūnām. Dējumā ir 6—11 olas.^[6] Inkubācijas periods ilgst 24—29 dienas, bet lidot jaunie kākauļi sāk pēc 35—40 dienām.

Kopš 2012. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) kākauli atzīst par globāli apdraudētu sugu. Galvenais iemesls tam ir ziemojošo kākauļu skaita sarukums par 65% pēdējo 16 gadu laikā Baltijas jūrā. Ligzdošanas vietās tos apdraud biotopu izmaiņas, bet ziemošanas vietās — jūras piesārņojums, arī zvejnieku tīkli.^[4]

• Long-tailed Duck videos, photos & sounds Arhivēts 2011. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē.
• Kākauļa foto galerija (putnubildes.lv)
• Clangula hyemalis (L.)
• Kākauļa foto Arhivēts 2016. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē. (Ainara putni)
• Kākauļa foto^{[novecojusi saite]} (Sandris Rabkevičs)
• Kākauļa foto galerija (animaldiversity)