Jans Smetss
| Jans Smetss Jan Smuts | |
|---|---|
 | |
| Dienvidāfrikas premjerministrs | |
|
Amatā 1939. gada 5. septembris — 1948. gada 4. jūnijs | |
| Priekštecis | Džeimss Hercogs |
| Pēctecis | Daniels Fransuā Malāns |
|
Amatā 1919. gada 3. septembris — 1924. gada 30. jūnijs | |
| Priekštecis | Luiss Bota |
| Pēctecis | Džeimss Hercogs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1870. gada 24. maijs Bovenplāca (Bovenplaats), pie Malmsberijas,  Kāpzemes kolonija (tagad  DĀR) |
| Miršanas dati |
1950. gada 11. septembris Irēne (Irene), pie Pretorijas,  Dienvidāfrikas Savienība (tagad DĀR) |
| Tautība | būrs |
| Politiskā partija |
Dienvidāfrikas partija Apvienotā partija |
| Profesija | militārpersona |
| Augstskola |
Kembridžas Universitāte, Viktorijas koledža, Stellenboša |
| Reliģija | kalvinists |
Jans Kristiāns Smetss (afrikandu: Jan Christian Smuts; dzimis 1870. gada 24. maijā, miris 1950. gada 11. septembrī) bija Dienvidāfrikas virsnieks, politiķis un filozofs. Ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis miera līgumus gan pēc Pirmā, gan Otrā pasaules kara. Viens no Tautu Savienības un arī ANO izveides dalībniekiem (ANO dibināšanas līguma preambulas autors) un ir vienīgais cilvēks, kurš parakstījis abu organizāciju dibināšanas dokumentus. Kā domātājs Smetss pazīstams kā holisma iedibinātājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1870. gada 24. maijā turīgu būru zemes īpašnieku ģimenē Bovenplācā (Bovenplaats), Lielbritānijas Kāpas kolonijā, Dienvidāfrikā.[1] Sešpadsmit gadu vecumā (1886.) uzsāka studijas Viktorijas koledžā (mūsd. Stellenbošas Universitāte),[2] vēlāk devās studēt jurisprudenci Kembridžas Universitātē, kuru absolvēja 1893. gadā.[3]
Strādāja par juristu Keiptaunā, kur 1895. gadā kļuva par kompānijas De Beers īpašnieka Sesila Rodsa juridisko padomnieku. Pēc Džeimsona reida vīlies Rodsā, Smetss pameta Lielbritānijas koloniju un pārcēlās uz Transvālas republikas galvaspilsētu Pretoriju.[4] 1898. gadā kļuva par valsts prokuroru. Angļu — būru karā kā virsnieks karoja būru pusē — sākotnēji bija Transvālas prezidenta Paula Krūgera padomnieks, bet vēlāk — saņēmis ģenerāļa dienesta pakāpi, piedalījās būru partizānu karā pret britu okupācijas spēkiem Kosa de la Reja vadībā.[5] Smetss bija būru padošanās līguma delegācijā (britu delegāciju vadīja Lords Kičeners).
Politiķa karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc būru valstu aneksijas uzsāka politiķa karjeru, veicinot britu koloniju apvienošanos Dienvidāfrikas Savienībā 1910. gadā[6] un ieņemot visai augstus amatus tās administrācijā: kara ministrs (1910.-1912., 1913.), iekšlietu un kalnrūpniecības ministrs (1910—1912), kara ministrs (1910—1920) un finanšu ministrs (1912—1913).[7]
Pirmā pasaules kara laikā Smetss kā DS kara ministrs vienlaikus bija arī Lielbritānijas ekspedīcijas korpusa Austrumāfrikā virspavēlnieks un darbojās kā Deivida Loida-Džordža kabineta loceklis. Kopā ar Luisu Botu vadīja būru sacelšanās apspiešanu, piedalījās Vācu Dievidrietumāfrikas (mūsdienu Namībijas) ieņemšanā, karoja Vācu Austrumāfrikā (mūsdienu Burundi, Ruanda un Tanzānija).[8] Ir viens no britu kara aviācijas dibinātājiem.[9]
No 1919. līdz 1924. gadam Smetss bija Dienvidāfrikas Savienības premjerministrs. 1924. gadā cietis sakāvi vēlēšanās,[10] pievērsās filosofijai un botānikai,[11] atgriežoties politikā tikai Lielās depresijas laikā 30. gadu sākumā: 1933.-1939. gados — tieslietu ministrs, 1939.-1948. gados ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un premjerministrs. 1939. gada septembrī kā premjerministrs pieteica karu nacistiskajai Vācijai.[12] Otrā pasaules kara laikā, būdams Lielbritānijas karalisko spēku ģenerālštāba loceklis, saņēma feldmaršala dienesta pakāpi (24.05.1941.).[13] Smetss, atbalstīdams Balfūra deklarāciju un būdams Haima Veicmana personīgs draugs, bija viens no Izraēlas valsts izveides palestīniešu zemē iniciatoriem. 1948. gada vēlēšanās cieta sakāvi un bija spiests aiziet no politikas.
Miris 1950. gada 11. septembrī savā villā netālu no Pretorijas.[14]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jacobus Smuts (1845-1914), Catharina Smuts (1847-1901). cf. Selections from the Smuts Papers, vol 4, p383
- ↑ Hancock, WK - Smuts: 1. The Sanguine Years, 1870–1919, p28
- ↑ Smuts (1952), p. 23
- ↑ Heathcote, p. 264
- ↑ Hancock – Smuts: 1. The Sanguine Years, p. 89
- ↑ «Formation of the Union of South Africa». Salem Press. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. augusts. Skatīts: 2013. gada 17. maijs.
- ↑ Meredith, Martin. Diamonds, Gold and War. New York: Public Affairs, 2007. pp 380–381
- ↑ Crowe, JHV, General Smuts' Campaign in East Africa
- ↑ «Sir David Henderson». Lions Led By Donkeys. Centre for First World War Studies, University of Birmingham. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. septembrī. Skatīts: 2007. gada 26. jūlijs.
- ↑ Howe, p. 74
- ↑ Imperial ecology: environmental order in the British Empire, 1895–1945, Peder Anker Publisher: Harvard University Press, 2001 ISBN 0-674-00595-3
- ↑ «J.B.M. Hertzog | South African Prime Minister & Nationalist Leader | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-07-20.
- ↑ Veidne:London Gazette
- ↑ Heathcote, p. 266
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans Smetss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|