Interfāze

Interfāze ir šūnas cikla fāze, kurā tipiska šūna pavada visilgāko laika posmu. Šajā fāzē šūnas kopē savu DNS un gatavojas mitozei. Interfāze ir šūnas "ikdienas dzīve" vai vielmaiņas fāze, kurā šūna iegūst barības vielas un metabolizē tās, aug, lasa DNS un veic citas "normālas" šūnu funkcijas. Lielākā daļa eikariotu šūnu lielāko daļu laika pavada interfāzē. Šo posmu agrāk sauca par atpūtas fāzi. Tomēr interfāze neapraksta šūnu, kas tikai atpūšas; drīzāk šūna dzīvo un gatavojas vēlākai šūnu dalīšanai, tādēļ vārds tika mainīts. Nepareiza izpratne ir tā, ka interfāze ir pirmais mitozes posms. Tomēr, tā kā mitoze ir kodola sadalīšana, profāze faktiski ir pirmais posms mitozē. Interfāzē šūna pati kļūst gatava mitozei vai mejozei. Somatiskās šūnas vai normālas organisma diploīdās šūnas pārdzīvo mitozi, lai šūnu dalīšanās procesā tās pavairojas, savukārt diploīdās cilmes šūnas (ti, primāro spermatocītu un primāro olšūnas) iet caur mejozi, lai radītu haploīdas gametas (ti, spermu un olšūnas) seksuālās reprodukcijas nolūkos. Hromosomas tiek kopētas.

Ir trīs posmi šūnas interfāzē, ar katru posmu, kas beidzas, šūnu kontrolpunkts pārbauda posma pabeigšanās precizitāti, pirms pāriet pie nākamās. Interfāžu posmi ir šādi:

• G1, kurā šūna aug un darbojas normāli. Šajā laikā rodas liels proteīnu sintēzes daudzums, un šūna aug (līdz apmēram divkāršotam izmēram, salīdzinot ar sākotnējo izmēru) - tiek saražotas vairāk organellas un palielinās citoplazmas daudzums. Ja šūna vēl nav sadalīta, tā ieies G0. sintēzē, kurā šūna pavairo DNS (ar semikonservatīvu replikāciju).
• G2, kurā šūna atkal paplašinās, gatavojas sadalīšanai. Mitohondrijs sadala šūnu un šūna turpina augt, līdz sākas mitoze. Arī augos hloroplasti sadalās G2 laikā.
• Turklāt dažas šūnas netiek bieži dalītas vai pat nedalās vispār un neietilpst posmā G0, kas ir vai nu posms, kas ir atsevišķs no interfāzes vai paplašināts G1 posms.

Starpfāzu un katrā starpfāzu stadijā pavadītais laiks ir mainīgs un atkarīgs gan no šūnas tipa, gan no organisma veida, kuram tas pieder. Lielākā daļa pieaugušu zīdītāju šūnu starpfāzē pavada apmēram 20 stundas; tas veido apmēram 90% no kopējā šūnu dalīšanās laika. Interfāze ietver G1, S un G2 fāzes. Tomēr mitoze un citokinēze ir nošķirtas no interfāzes.

Kad G2 ir pabeigta, šūna ieņem salīdzinoši īsu dalīšanās periodu, kas sastāv no mitozes un citokinēzes. Pēc veiksmīgas mitozes un citokinēzes pabeigšanas abas iegūtās meitšūnas atkal iekļaujas interfāzes G1 fāzē. Šūnu ciklā interfāzi ievada ar M-fāzes telofāzi un citokinēzi. Alternatīvā veidā interfāzi dažreiz pārtrauc G0 fāze, kas dažos gadījumos var beigties un sekot līdzi interfāzes atlikušajiem posmiem. Pēc veiksmīga G2 kontrolpunkta pabeigšanas, galīgais kontrolpunkts interfāzē, šūna turpina profāzi vai augos preprofāzē, kas ir pirmais mitozes posms. G0 fāze tiek aplūkota kā pagarināta G1 fāze, kurā šūna nav ne sadalīta, ne sagatavota sadalīšanai un / vai kā atsevišķa neuzkrītošā stadija, kas notiek ārpus šūnu ciklā.

Gametas ražošanā interfāze pārtop par mejozi. Programmētā šūnu nāves gadījumā interfāzei seko vai izraisa apoptoze.