Krimas tilts

Krimas tilts
	Крымский мост; Міст через Керченську протоку
	Pārvadu pāri Kerčas šaurumam veido dambji (zaļā krāsā) un divi tilti (sarkanā krāsā) ar kopēju garumu 7,5 km
Transporta veids	autotransports/dzelzceļs
Šķērso	Kerčas šaurumu
Atrašanās vieta	Krievijas Federācija, Ukraina
Koordinātas	45°18′31″N 36°30′22″E / 45.30861°N 36.50611°E
Garums	16,9 km (automašīnu tilts); 18,1 km (dzelzceļa tilts)
Augstums	35 m
Tilts atklāts	2018. gada 15. maijā (autotilts)
Nākamais tilts	2019. gada decembris (dzelzceļa tilts)
Izmaksas	227,92 miljardi RUB
	Krimas tilts Vikikrātuvē

Krimas tilts (krievu: Крымский мост, Krimas tatāru: Keriç Köpüri) jeb tilts pāri Kerčas šaurumam (ukraiņu: Міст через Керченську протоку) ir apmēram 19 kilometrus garš automobiļu un dzelzceļa satiksmes pārvads, kas savieno Krievijas Federācijas Tamaņas pussalu ar Ukrainas Kerčas pussalu netālu no Kerčas pilsētas. Tilta centrālā daļa ir novietota uz estakādēm un tam ir 227 metrus garš un 35 metrus augsts pacēlums, kas domāts kuģu satiksmes nodrošināšanai pa Kerčas šaurumu. Pārvadu veido uzbrauktuves, dambji, uzbērums uz Tuzlas salas un divi tilti ar kopēju garumu 7,5 km.

Vēsture

Pēc Krimas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Hitlers 1943. gada 7. martā izdeva pavēli sākt tilta būvi pāri Kerčas šaurumam, celtniecības darbi noritēja no 1943. gada aprīļa līdz septembrim, bet netika pabeigti. 1944. gada vasarā uz vecajiem balstiem PSRS inženieri uzbūvēja 4,5 km garu dzelzceļa tiltu pāri šaurumam, kas 1945. gada februārī ledus spiediena ietekmē sabruka.

Pēc Krimas aneksijas 2014. gada februārī Krimas krīzes laikā 2015. gada janvārī Krievijas valdība noslēdza tilta būves kontraktu ar Krievijas prezidentam Putinam pietuvinātajam uzņēmējam Arkādijam Rotenbergam piederošo Стройгазмонтаж kompāniju. 2018. gada 15. maijā prezidents Putins vadīja tilta atklāšanas ceremoniju, bet satiksme pa to tika atklāta 16. maijā. Ukrainas valdība kritizēja projektu, sakot, ka tā būvniecība nodarījusi kaitējumu dabai un ka lieli kuģi tilta dēļ nevarēs no tās ostām iziet Azovas jūrā.^[1]

Kerčas šauruma incidents

2018. gada 25. novembrī netālu no Krimas tilta notika Kerčas šauruma incidents, kad Krievijas robežapsardzes kuteris atklāja uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, kas cauri Kerčas šaurumam devās uz Mariupoles ostu Azovas jūras ziemeļu krastā. Pārkāpjot 2003. gadā noslēgto vienošanos par pieeju Kerčas šaurumam un Azovas jūrai, Krievijas īpašo uzdevumu vienība sagrāba ukraiņu kuģus.^[2]

2022. gada sprādziens

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 8. oktobrī tilts cieta nopietnā sprādzienā, kas sagrāva divus autoceļa tilta laidumus. Aizdegušās arī degvielas cisternas uz dzelzceļa tilta.^[3]