KAMAZ

*PAO KAMAZ*
PAO KAMAZ
	ПАО КАМАЗ
Tips	Publiska akciju sabiedrība
Darbības joma	autobūve
Dibināts	1969. gads
Galvenais birojs	Naberežnije Čelni, Krievija
Produkti	kravas mašīnas, autobusi, speciālā tehnika
Īpašnieks(-i)	Rosteh (47,1 %); Avtoinvest (23,54 %); Daimler Truck (15,00 %)
Tīmekļa vietne	kamaz.ru

PAO KAMAZ (ПАО «КАМАЗ») ir Krievijas autobūves uzņēmums, lielākais smago kravas mašīnu ražotājs Krievijā. Tas ir dibināts 1969. gadā. Uzņēmuma galvenā rūpnīca un birojs atrodas Tatarstānas pilsētā Naberežnije Čelni.

KAMAZ ražo kravas mašīnas, autobusus un speciālo tehniku. 2018. gadā KAMAZ tirgus daļa Krievijā bija: kravas mašīnas ar kravnesību virs 14 tonnām — 41 %, kravas mašīnas ar kravnesību no 8 līdz 14 tonnām — 4 %^[1]

PAO KAMAZ lielākie akcionāri 2019. gada decembrī bija valsts korporācija Rosteh (47,1 %) un OOO Avtoinvest (23,54 %), Daimler Truck AG (15,00 %).^[1] Pārējās kapitāldaļas tiek kotētas Maskavas biržā.

Vēsture

1960. gados PSRS tautsaimniecībā bija nepieciešams palielināt kravas mašīnu parku; bija vajadzīgas modernas automašīnas, ar kravnesību no 8 līdz 20 tonnām, ar ekonomiskāku dīzeļdzinēju. Šo vajadzību nespēja izpildīt esošas autorūpnīcas.

1969. gada augustā PSKP un PSRS Ministru Padome pieņēma vairākus dokumentus, tai skaitā 1969. gada 14. augusta lēmumu Nr. 674 “Par autorūpnīcu kompleksa būvniecību Naberežnije Čelni Tatārijas APSR". Rūpnīcām bija jāspecializējas tikai lielkravas automašīnu ražošanā. Rūpnīcu celtniecībai šajā vietā veicināja pilsētas atrašanās vieta — valsts centrā, kuģojamo upju Kamas un Volgas klātbūtne, dzelzceļa tuvums — ļāva nodrošināt autobūves kompleksu ar būvmateriāliem, izejvielām, iekārtām un komplektējošām daļām, kā arī gatavās produkcijas transportēšanu. Pēc sākotnējā projekta tam vajadzēja ražot 150 tūkstošus kravas mašīnu un 250 tūkstošu dzinēju gadā. Rūpnīca tika nosaukta par Kamas automobiļu rūpnīcu (Камский автомобильный завод).

1969. gada 13. decembrī sākās zemes darbi. 1973. gadā tika uzcelti gandrīz visi pirmās kārtas objekti. 1973. gadā Kamas automobiļu rūpnīca tika pārdēvēta par Kamas rūpnīcu komplekss lielas kravnesības automobiļu ražošanai (Камский комплекс заводов по производству большегрузных автомобилей).

Rūpnīcas pirmā kravas mašīna KamAZ-5320 tika konstruēta, par pamatu ņemot Ļihačova rūpnīcā (ZIL) un Jaroslavļas motoru rūpnīcā no 1967. līdz 1969. gadam izstrādātās perspektīvās mašīnas ZIL-170 (6 x 4) un ZIL-175 (4 x 2) ar kabīni virs dzinēja.^[2]

1974. gadā eksperimentālajā cehā tika izgatavots pirmais dzinējs. 1976. gadā rūpnīcu komplekss tika pārdēvēts par Ražošanas apvienība KamAZ.

1976. gada 16. februārī tika izlaists pirmais KamAZ-5320 eksemplārs. 29. decembrī rūpnīcas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā. Uz KamAZ-5320 bāzes tika izveidots sedlu vilcējs KamAZ-5410 un pašizgāzējs KamAZ-5510, un to ražošana sākās 1977. gadā. Speciāli pašizgāzēju uz KamAZ šasijas bāzes ražošanai blakus republikā Baškīrijā tika uzcelta Ņeftekamskas autopašizgāzēju rūpnīca (NEFAZ). Vēlāk tajā tika attīstīta arī speciālo mašīnu un autobusu uz KamAZ šasijas bāzes ražošana.

1981. gadā ekspluatācijā tika nodota rūpnīcas otrā kārta.

1987. gadā tika izveidota mazlitrāžas vieglo automašīnu Oka ražošanas līnija. Pirmā mašīna VAZ-1111 (Oka, saukta arī par Kama) tika izlaista 1987. gada 21. decembrī. 1988. gadā KamAZ veidoja trešo daļu PSRS kravas mašīnu parka, un tie pārvadāja gandrīz divas trešdaļas valsts autopārvadājumu kravu.^[3]

1990. gada 25. jūnijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru uz KamAZ rūpnīcu bāzes tika izveidota viena no pirmajām akciju sabiedrībām Padomju Savienībā. 51 % akciju bija jāpaliek kopīgā īpašumā, pārējās bija paredzēts pārdot. 1990. gada 23. augustā ražošanas apvienība KamAZ tika reorganizēta par akciju sabiedrību KamAZ (АО «КамАЗ»). 1991. gada 5. septembrī tika sākta akciju pārdošana darba kolektīvam. 10. septembrī notika konkurss juridiskām personām, un par KamAZ akcionāriem kļuva par 230 uzņēmumi un organizācijas.

1990. gados sakarā ar kopējo ražošanas kritumu Krievijā un finanšu grūtībām KamAZ rūpnīcās izveidojās nelabvēlīga ekonomiskā situācija. Milzīgās jaudas faktiski bija dīkstāvē, no kā cieta arī pilsētas iedzīvotāji.

1993. gada 14. aprīlī KamAZ dzinēju rūpnīcā izcēlās ugunsgrēks. Tas aptvēra visu uzņēmumu, iznīcinot galveno ražošanas korpusu un sarežģīto tehnoloģisko aprīkojumu. Dzinēju rūpnīca bija pilnīgi izpostīta. Zaudējumi bija milzīgi. Ar Tatarstānas valdības un Krievijas Federācijas atbalstu uzņēmumam izdevās pakāpeniski atjaunot jaudas 100 tūkstošu dzinēju izlaišanai gadā, kā arī ieviest ekspluatācijā jaunākās tehnoloģiskās iekārtas. 1993. gada decembrī dzinēju rūpnīca atsāka ražot produkciju.

1994. gadā vieglo automašīnu Oka ražošanai tika izveidota atsevišķa rūpnīca Zavod malolitražnyh avtomobilei (Завод малолитражных автомобилей, ZMA). 1996. gada 3. septembrī akciju sabiedrība tika pārveidota par atvēru akciju sabiedrību KAMAZ. 1996. gada tika izveidots jaunas saimes bāzes modelis pašizgāzējs KAMAZ-6520. Līdz 1990. gadu beigām parādu 1 miljarda ASV dolāru apmērā izdevās konvertēt uzņēmuma akcijās, atjaunot ražošanu pēc ugunsgrēka dzinēju rūpnīcā, apgūt jaunu kravas automašīnu modeļu izlaišanu un sākt strādāt bez zaudējumiem. 2001. gadā KAMAZ pirmo reizi septiņu gadu laikā guva peļņu.

2005. gadā mazlitrāžas automašīnu rūpnīcas ZMA kontrolpakete tika pārdota uzņēmumu grupai Severstal-avto (tagad Stollers). 2005. gadā tika dibināts kopuzņēmums ar Kazahstānu KAMAZ-Inžiniring, kas paredzēts KAMAZ automašīnu montāžai Kazahstānas tirgum. 2006. gada janvārī ar ASV uzņēmumu Cummins tika dibināts kopuzņēmums Cummins Kama dīzeļdzinēju ražošanai mazas un vidējas kravnesības mašīnām. 2007. gadā KAMAZ sasniedza padomju laika ražošanas apjomus. 2007. gada decembrī ar Vācijas uzņēmumu Knorr-Bremse Systeme für Nutzfahrzeuge GmbH tika dibināts kopuzņēmums Knorr-Bremse Kama bremžu sistēmu ražošanai. 2008. gada martā ar ASV uzņēmumu Federal Mogul tika dibināts kopuzņēmums Federal Mogul Naberežnye Čelny cilindru un virzuļu ražošanai. 2008. gadā rūpnīcas teritorijā sāka montēt Mercedes kravas mašīnas. 2008. gada decembrī Vācijas uzņēmums Daimler AG iegādājās 10 % KAMAZ akciju. 2009. gada novembrī KAMAZ un Daimler izveidoja divus kopuzņēmumus Fuso KAMAZ Trucks Rus un Mercedes-Benz Trucks Vostok.

2010. gadā ar Nīderlandes uzņēmumu CNH Industrial tika dibināts kopuzņēmums CNH-KAMAZ Industrial BV, tika sākta lauksaimniecības un industriālās tehnikas ražošana. 2011. gada septembrī ar Brazīlijas uzņēmumu Marcopolo S.A. tika dibināts kopuzņēmums KAMAZ-Marko, kas Ņeftekamskas rūpnīcas NEFAZ teritorijā sāka mazās klases autobusu Bravis uz KAMAZ šasijas bāzes. 2012. gada jūnijā Daimler Trucks un KAMAZ parakstīja licences līgumu par sadarbību kabīņu ražošanā. Mercedes-Benz nodeva KAMAZ kabīņu Axor ražošanas tehnoloģiju, kuras KAMAZ sāka uzstādīt savām jaunās paaudzes vidējas kravnesības mašīnām. 2013. gadā KAMAZ pārtrauca sadarbību ar CNH Global NV. 2014. gada augustā ar Austrijas uzņēmumu Palfinger tika dibināti divi kopuzņēmumi: autoiekraušanas tehnikas ražošana un pārdošana, hidraulisko un teleskopisko cilindru ražošana. 2014. gada oktobrī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pārdeva tai piederošās KAMAZ akcijas. 2014. gada 26. jūnijā atvērtā akciju sabiedrība tika pārveidota par publisku akciju sabiedrību KAMAZ. 2016. gadā NEFAZ pārņēma no KAMAZ autobusu šasiju ražošanu.^[1] 2016. gada martā Naberežnije Čelni sākās rūpnīcas celtniecībā, kur paredzēts kopēji ražot KAMAZ un Daimler kabīnes. 2017. gada oktobrī kabīņu ražotnes celtniecība tika pabeigta un nodota stratēģiskajam partnerim. 2016. gadā tika apvienoti KAMAZ un Daimler kopuzņēmumus Fuso KAMAZ Trucks Rus un Mercedes-Benz Trucks Vostok vienā uzņēmumā DK RUS. 2018. gada 20. februārī KAMAZ iegādājās 49 % autodetaļu ražošanas uzņēmumu pārvaldītājsabiedrības Ob'edinennye avtomobilnye tehnologii (Объединенные автомобильные технологии) kapitāldaļu. 2018. gadā Uzbekistānā tika izveidots kopuzņēmums KAMAZ ASIA CENTER. 2019. gada 15. novembrī Daimler AG piederošās 15 % KAMAZ akcijas nodeva savam meitas uzņēmumam Daimler Truck AG.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 28. februārī Vācijas uzņēmums Daimler Truck paziņoja, ka pārtrauks sadarbību ar KAMAZ (to kopuzņēmums ražoja kabīnes un montēja Mercedes kravas mašīnas). Savukārt Mercedes-Benz Group meklēja iespējas, kā pārdot tam piederošo 15 % KAMAZ kapitāldaļu.^[4] Maija beigās tika ziņots, ka KAMAZ vairāk nekā 5000 darbiniekiem darba nedēļa tiek samazināta līdz trīs dienām rezerves daļu deficīta dēļ, ko radīja Krievijai noteiktās sankcijas.

Uzņēmuma grupas struktūra

KAMAZ grupas mātes uzņēmums ir PAO KAMAZ.

Meitas uzņēmumi, kas veic speciālās tehnikas un komponenšu ražošanu:

PAO Tujmazinskij zavod avtobetonovozov (51,78 %, Tuimazi, Baškortostāna), betona transportēšanas tehnika;
PAO NEFAZ (50,02 %, Ņeftekamska, Baškortostāna), autobusi un speciālā tehnikas uz KAMAZ šasijas;
AO KAMAZ-Inžiniring (75 %, Kazahstāna), KAMAZ automašīnu montāža un realizācija Kazahstānas tirgū;
KAMAZ Motors Limited (100 %, Indija), KAMAZ automašīnu montāža un realizācija Indijas tirgū;
PAO Tutaevskij motornij zavod, TMZ (78,95 %, Tutajeva, Jaroslavļas apgabals), dīzeļdzinēju ražošana;
AO Ob'edinennye avtomobilnye tehnologii (49 %), autodetaļu ražošana 10 uzņēmumos 5 Krievijas reģionos

Kopuzņēmumi:

ZF Kama (49 %, kopuzņēmums ar Vācijas ZF Friedrichshafen AG), transmisijas
Cummins Kama (50 %, kopuzņēmums ar ASV Cummins Inc.), dīzeļdzinēji
Knorr-Bremse Kama (50 %, kopuzņēmums ar Vācijas Knorr-Bremse Systeme für Nutzfahrzeuge GmbH), bremžu sistēmas
Federal Mogul Naberežnye Čelny (39,39 %, kopuzņēmums ar ASV Federal Mogul), cilindri un virzuļi
Daimler KAMAZ Rus (50 %, kopuzņēmums ar Vācijas Daimler AG), Mercedes kravas mašīnu montēšana un izplatīšana
Kran centr KAMAZ (51 %, kopuzņēmums ar Austrijas Palfinger), autoiekraušanas tehnika
Palfinger Kama Cilindry (24,51 %, kopuzņēmums ar Austrijas Palfinger), hidrauliskie un teleskopiskie cilindri
KAMAZ ASIA CENTER (51 %, kopuzņēmums ar Uzbekistānas UzAutoTrailer), KAMAZ pārstāvis Uzbekistānā
KAMAZ Trucks Indonesia (50 %, kopuzņēmums ar Apvienoto Arābu Emirātu SIRIUS GENERAL TRADING LLC), KAMAZ pārstāvis Indonēzijā