Neorientēts grafs ar sešām virsotnēm un septiņām šķautnēm
Grafu teorija ir diskrētās matemātikas nozare, kas pēta grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības. Ar grafu teorijas elementiem var tikt risinātas zinātniskas un tehniskas problēmas. Nozares attīstībā lielu devumu ieguldīja lietojums elektrotehnikā un ģeogrāfisko karšu izstrādāšanā.
Leonards Eilers 1736. gadā formulēja matemātiski pirmo grafu teorijas uzdevumu (par Kēnigsbergas tiltiem). Latvijā ar grafu teoriju sāka nodarboties 20. gadsimta 60. gados.[1]
