Gazprom kosmičeskie sistemy
OAO Gazprom kosmičeskie sistemy | |
---|---|
Tips | Atvērta akciju sabiedrība |
Darbības joma | telesakari |
Dibināts | 1992. gads |
Galvenais birojs | Koroļova, Maskavas apgabals, Krievija |
Produkti | pavadoņsakari (Jamal) |
Īpašnieks(-i) |
Gazprom PKK Ènergija |
Tīmekļa vietne | gazprom-spacesystems.ru |
OAO Gazprom kosmičeskie sistemy (krievu: Газпром космические системы, starptautiski pazīstams kā Gazprom Space Systems; līdz 2008. gadam — Gazkom) ir Krievijas uzņēmums, kas uztur sakaru pavadoņus Jamal un zemes infrastruktūru, nodrošinot telesakaru pakalpojumus Krievijas teritorijā un ārvalstīs. Galvenais birojs atrodas Koroļovā, Maskavas apgabalā.
Gazprom kosmičeskie sistemy ir atvērta akciju sabiedrība. Tās akcionāri ir enerģētikas uzņemumē Gazprom (79,80 %), kosmosa nozares uzņēmums PKK Ènergija (16,16 %) un banka Gazprombank.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas attālos ziemeļu rajonos, kur notika dabasgāzes ieguve un transportēšana, bija vajadzīgi sakari, un tos Gazprom nolēma nodrošināt ar sakaru pavadoņiem. 1992. gada 2. novembrī dibināts uzņēmums Gazkom. Dibinātāji bija Gazprom meitas uzņēmumi Jamburggazdobyča (Ямбурггаздобыча), Tjumenburgaz (Тюменбургаз), Urengojgazprom (Уренгойгазпром), Nadymgazprom (Надымгазпром), Tjumentransgaz (Тюментрансгаз), kā arī kosmosa nozares uzņēmums NPO Ènergija. Pirmais ģenerāldirektors bija Nikolajs Sevastjanovs. Sākotnēji tika nomāti pavadoņu Gorizont resursi. Izveidotas pirmās zemes stacijas.
Pirmais pašu pavadonis Jamal-102 palaists 1999. gadā. Nākamie divi orbītā nogādāti 2003. gadā. 2005. gadā par ģenerāldirektoru kļuva Dmitrijs Sevastjanovs.
2008. gada 1. decembrī OAO Gazkom pārdēvēts par OAO Gazprom kosmičeskie sistemy.
Zemes mākslīgie pavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gazprom kosmičeskie sistemy pieder tiesības izmantot ģeostacionārās orbītas pozīcijas: 49° austrumu garuma, 55° A, 81,75° A, 90° A un 163,5° A.[1]
Uzņēmumam ir aktīvi pavadoņi:
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ МИССИЯ Arhivēts 2015. gada 18. februārī, Wayback Machine vietnē. ОАО "Газпром космические системы